Vientulība.

Gadu biju viena (izšķīros) , pirmos 6 mēnešus nedomāju par attiecībām vispār. Tad otrajā pusē sāku iziet cilvēkos. Zaļumballes, privātie pasākumi. Iepazinos ar daudz vīriešiem, bet neko nejutu. Tad satiku savu tagadējo. Bijām mēnesi kopā, kad nemanot sākām runāt par jūtām. Viņš man tā arī gidīgi pateica- "es nezinu vai iemīlēšos, varbūt jā, varbūt nē". Par cik viņš ir fantastisks vīrities, izlēmu nepadoties. Tagad viņš mani mīl tik ļoti, ka manis dēļ dara visu. Arī jau bērniņu plānojam. Nomainīju taktiku un ieguvu to ko vēlējos.

Hmm, es laikam arī neskrietu nevienam pati pakaļ, drīzāk man parasti gadās otrādi- ka mani sākumā neinteresē puisis, bet viņš mani iekaro. Ir bijis tā.. laikam visās attiecībās. Vēl nesen ar tagadējo draugu runāju un kko jokojos tipa-"Nesaprotu, kāpēc tev ar mani tā paveicās",a viņš man atbildēja "Es drīzāk teiktu, ka tas ir smaga darba rezultāts".. un tā jau arī ir, un esmu laimīga, lai gan sākumā man nekādi klikšķi vai lielās intereses nebija.

Kâpēc jāgaužas , ka esi vientuła, ja vari darīt tik daudz ko.. iet sportot, lasīt grāmatas, tikties ar draugiem, iet uz kino, kafejnīcām, slidot , braukt uz kalnu utt.

Attīstām šo ideju tālāk: kāpēc to visu darīt, ja var taču nedarīt neko, izņemot ēšanu, naudas pelnīšanu un citas nepieciešamās lietas?

Man atkal cita galējība, nespēju pabūt viena un vienkārši izbaudīt brīvību. Kaut kā pēc šķiršanās nokļūstu citās attiecībās, bet laimīga neesmu.
Tā gribās atrast savu dvēseles radinieku, just iemīlēšanos un lai viss ir abpusēji :-/

Bez attiecībām dzīve ir daudz vieglāka :-D labāk izbaudi to (l)

es saveejo satiku pirms vairak kaa 2 gadiem. saakumaa pat iipashi nesaistiija, vinjam bija brilles, domaaju, ka kkads zubriitis. :D liidz vinsh novilka brilles...un tad es ieraudziiju ljoti skaistas acis un seju kaa modelim kopumaa, veel piesaistiija tas, ka bija ljoti vienkaarsh puisis no mazpilseetas, jo ieprieksh kaa reiz biju ljoti viilusies shitajaa riidzinieka tipa izmantotaajaa ar gudrajiem tekstiem, taadu toch vairs negribeetu...sapratu, ka man ar vinju ljoti labi saskan TAS un taa nu tas aizgaaja :)

Paliksiet par vecmeitām. :-)

Kâpēc jāgaužas , ka esi vientuła, ja vari darīt tik daudz ko.. iet sportot, lasīt grāmatas, tikties ar draugiem, iet uz kino, kafejnīcām, slidot , braukt uz kalnu utt. Ir tač arī visādas domu iedru grupas kur pieteikties, lai tas viss nav jādara vienai + tālāk iepazīšanās jau tikai likumsakarīgas :)

Ceru,ka tev izdosies atrast savu mīlu. :)

Man tieši bija tā,iepazinos ar puisi ballītē,nepatika viņš,jo ļoti uzbāzās ar mīļumu un izskats kkāds laucinisks,tizls. Nepatika.
Bet,kad draudzene aizgāja ar draugiem uz žetonvakaru(kurā es nebiju),viņi fotografējās visi barā un viņš arī bija. Kad draudzene rādīja bildes,es iemīlējos viņā,nezinu tā bilde joprojām manī izrausa kkādas jūtas. Tā ir vienkārša bilde ar iedzērušām šķībām sejām,bet pēc tās bildes es atbildēju viņam un tagad esam kopā nu jau 4trus gadus.:-)
Tā notika man. :-)

Oii, es ar nevienam pakaļ pati neskriešu. Esmu to darījusi un rezultātā pašai no sevis kauns :D tieši tā -

Vai nu ir- vai nu nav.

Tagad mēģinu neieciklēties, ja būs, tad viss arī aizies tā, kā tam jāaiziet, nevis čakarējoties :D

Nevar nepiekrist ;-)

Paldies, Pozitīvais :) Ar Tava nika noskaņojumu dzīvot ir vieglāk un patīkamāk :)

Cormīt- Man patīk tavs pozitīvisms :-)

kā panākt, lai puisim rastos interese par mani?

:D Piebur (joks) :)
Ja līdz šim neesi sastapusi 2. pusīti.. gan jau uzskriesi viņam virsū rīt.. vai kādu citu dienu :)

kā panākt, lai puisim rastos interese par mani? :-/

Tas droši vien tā mīlīgā kaķēna bildes dēļ...

Tieši tādu faktu viena meitene no šī foruma man vienreiz arī teica kā iemeslu.

Ārprāts! Kādu iespaidu es radīju!

Tas droši vien tā mīlīgā kaķēna bildes dēļ... :D

tad jau Tevi netraucē , ja meitene ir garāka?

Man tas netraucē nemaz. Vienīgi meitenēm bieži traucē, ja puisis īsāks, tāpat arī daudziem citiem vīriešiem, ja meitene garāka.

Es vēl Viņu negribu saukt par savu otru pusīti, bet lai cik banāli tas neizklausītos, Viņš uzrakstīja man FB. Ir mums dažas kopīgas paziņas. Pēc bildēm varbūt visās man nelikās wow skaistais princis baltā zirgā, bet es jūtu, ka Viņš laikam ir manējais. Kādreiz vispār baigi pēc izskata vērtēju, pat pofig bija, ja raksturs neciešams. Tad arī sevi norakstīju minku dzīvei. Dzīvojos ar savu kaķi neko necerēdama, un tad bams.. Uzkrita Viņš man FB uz galvas :D
Par to pakaļ skriešanu.. Nē, es neskrietu nevienam vairs pakaļ. Vai nu ir- vai nu nav.