Mēs braukājam katrs ar savu, jo man no rīta uz skolu un puisim uz darbu. Uzskatu, ka mašīna ir nepieciešamība, katram sava. Arī manā ģimenē vienmēr katram bija sava un visiem pazīstamajiem arī, tas tak ir normāli, ka sievai ir savas darīšanas kur jābrauc, un vīram- savas. Brīvdienu izbraukumos braucam vienmēr ar viņa mašīnu, jo tā ir jaunāka, lielāka, ērtāka, jaudīgāka utt.
Ja gadās, ka abiem vakarā jāsatiekas rīgā, tad izdomājam kurš no mums šodien nebrauks ar mašīnu, bet varbūt kopā ar kādu, vai viens otru aizved kur vajag, un vakarā ejam uz teātri un tad arī kopā braucam mājās. Bet gadās arī dažreiz braukt vienam aiz otra, kas tur tāds..