Ja tu 30 gados esi tik neizlēmīga, baidies par to ko citi padomās un vīrietis tevi taisās pabāzt zem tupeles (vismaz es to tā saprotu), tad nedomāju, ka jutīsies laimīga kā māte. Grūtniecības laikā jebkurai sievietei svarīgi ir justies gan emocionāli, gan finansiāli atbalstītai. Un vēljovairāk tad, kad mazais būs piedzimis.
Es bērnu paturētu pie nosacījuma, ka pati varēšu galus savilkt un būs kam atstāt pieskatīt. Ja jau tagad sāksi dzīvot stresā, tad pēc bērniņa piedzimšanas vispār aiziesi pa pieskari.
Tas ko gribēju pateikt - ja jūti, ka nejutīsies laimīga kā vientuļā māte, tad nevajag dzemdēt. Uzskatu, ka nelaimīga, neapmierināta un stresaina māte nav spējīga izaudzināt laimīgu bērnu.
Vienīgi.. es tagad esmu aizdomājusies par to kā jūtas tās sievietes, kuras kādreiz veikušas abortu, bet pēc pāris gadiem laidušas pasaulē bērniņu?! Nav tā, ka sirds plīst pušu? Man tā būtu, nevarētu sev piedot par to, ka esmu tādu laimi kādreiz nogalinājusi. Tā kā padomā arī par to!!! Vai nu tagad vai nekad! :)
886
