Saiet kopā pēc šķiršanās

Nē, neesmu mēģinājusi saiet atpakaļ kopā. Bijām kopā vairāk kā gadu un es sapratu, ka tas nav vairs tas cilvēks ar kuru es gribu savu dzīvi saistīt. Pēc tam viņš gandrīz gadu mēģināja gan tā, gan šitā, bet es nepadevos viņa salkanajiem tekstiem, jo ne es to gribēju, ne man to vajadzēja.
Es vienmēr esmu pieturējusies pie viedokļa, ka izjukušas attiecības nav jēgas atjaunot, jo ne jau pa velti tur nekas nesanāca. Neko nesaku, ir arī laimīgi piemēri, bet kad es tā iedomājos bijušo un visu kas noticis, tad vēlreiz nonāku pie fakta, ka tagad manā dzīvē ir vislabāk! (l)

1. Jā
2. Kopā bijām 11 mēnešus. Nedēļu bijām šķirti, tagad atkal kopā (jau nepilnus 2 gadus) un mums ir pieteicies mazais (l)
3. Šķiršanās iemesls īsti nebija. Vīrietis nedaudz nobijās no nopietnām attiecībām. Nedēļas laikā nespēja atrast nevienu normālu iemeslu, kādēļ esam pašķīrušies un mēs visu izrunājām.
Patiešam iemesla šķirties nebija.
4. Viņš

Kopā bijām 5 gadus, vińš mani pameta dēlj citas. Visu laiku, sākot ar 3.dienu pēc škjiršanos rakstīja ne par ko, negaidīti brauca ciemos uz darbu tāpat, jocīgi uzvedās. Pēc 3 nedēljām sāka lūgties atpakalj, pēc 2 mēnešiem sagājam kopā. Uz mēnesi. Tad mēnesi škjirti. Tad mēnesi kopā. Tad 3 škjirti, kkas ap 3-4 kopā. Abiem pa vidu kkādi fuck buddies.. kopuma čakarējāmies nedaudz vairāk pa gadu. Nenožēloju, bet nebija jēga. Liecies mierā.. Nepazemojies, jo pēc laika būsi priecīga, ka saglabāji savu seju, izradīji lepnumu. Lai iet ellē ar savu beibi, tev viss būs labi!(l)

Jā, kopā bijām aptuveni 4,5 gadus. Pēc pavisam neilga laika atkal atjaunojām attiecības un kopā bijām aptuveni pus gadu, bet beigās viss tāpat beidzās. Izšķīrāmies, jo attiecībās bija iestājusies tāda rutīna, ka man pat vairāk necēlās rokas, lai kaut ko labotu. Jūtas bija izzudušas, intereses pamazām pazuda. Likās, ka esmu kopā ar svešu cilvēku.
Iniciatore abos gadījumos biju es.
Īstenībā man ir ļoti žēl, ka tā notika, jo visās visumā mums attiecības vienmēr ir bijušas ļoti labas un viņš ir lielisks cilvēks. Vienkārši manī kaut kaut kāds klikšķis nostrādāja un ne uz to labo pusi..

Tavā gadījumā es nemaz nezinu, ko citu, lai iesaku kā, lai ar steigu meklē citu dzīvesvietu, savādāk noēdīsi sevi līdz pēdējai kripatiņai.
Vispār, diezgan bēdīga situācija. Es ticu, ka ir ļoti, ļoti smagi, bet jācenšas rast kaut kur spēku!

1. Jā
2. Bijām kopā aptuveni divus gadus
3. Man bija vajadzīgs kas jauns, jo puisis mīlēja sēdēt mājās un neko nedarīt. Divu gadu laikā pazinu tikai viņa vecmāmiņu un brāli, kurus satiku sēžot ar viņu mājās. Punktu pielika brīdis, kad puisis saprata, ka taisos viņu pamest un grieza vēnas atsūtot nevainīgu bildi whatsapp. Automātiski pieliku visam punktu. Pagāja laiks un gribēju dot puisim otro iespēju, bet arī tā nebija vajadzīga. Pirmais mēnesis bija okay un tad jau atkal aizgāja viss pa vecam. Un skatos ka arī tagadējās attiecībās ar jauno meiteni nekas nav mainījies.:-D

Nez, man jau liekas, ja lielākajā daļā gadījumu, nekas tur nesanāk otrreiz. Ja jau bijis kkāds šķiršanās iemesls, tad viņš jau nekur nepazūd.

Protams, ir jau arī gadījumi, kad sanāk, bet nu...

Es kopā vēl nearvienu bijušo neesmu sagājusi (pagaidām) :D un domāju, ka tas arī nenotiks. Jā, ar vienu gribēju mēģināt utt, bet nu tur nekas nesanāca, tā arī īpaši nesācies. Sapratu, ka cilvēki nemainas un nav ko...

Nē, šajā dzīvoklī viņš visdrīzāk līdz decembrim, kad beigsies līgums.
Nu nav teicis par atkalsaiešanu.. vnk teica ka dzīvē visādi var notikt.

Bet Tu taču netaisies tur mūžīgi sēdēt un pieskatīt, lai tikai viņš viņu neatved uz dzīvokli..?:-D

a vecis maz ir jautājis par atkalsaiešanu, ja jau plāno jauno beibi iebīdīt tavā dzīvesvietā?

Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka kategoriski negribu, lai viņa ienāk manā mājā, kuru kopīgi iekārtojām, kur pati iekārtoju sev virtuvi, visas lietas, gulta, gultasveļa... vnk rauj uz augšu iedomājoties, ka viņa te kam varētu pieskarties.jā, protams, ārpus mājām viņi jebkur var darīt jebko, tas arī sāp.. bet ne manā gultā

Cik Tu ilgi taisies sevi mocīt? Vienkārši meklē citu dzīvokli.

Gribu, lai viņš beidzot novērtē cik daudz esmu darijusi, piedevusi, piestrādājusi, lai koptu un attīstītu mūsu attiecības. Bet te viena neatlaidīgi jau kādu laiku viņu lenca pat no manis nebaidoties.. Piebūra viņu vai kā.. bet nu dabūja savu

Tagad laikam moderni pie visa vainot maģiju un vēl nezin kādus pesteļus.
Tā ir nevis pieburšana, bet dzīve.
Turklāt parasti cilvēki apzinās lietu/citu cilvēku īsto vērtību tikai tad, kad to vairs nav viņu dzīvē. Tā ka, kamēr Tu tur blakus būsi, vari kaut uz galvas stāvēt, bet rezultātā tikai vēl vairāk uz nerviem kritīsi un sabojāsi pat to niecīgo cerību, ka kādu dienu jums kaut kas varbūt atkal sanāks.

Īrējam kopā dzīvokli. Piedāvāja jau, lai es palieku, jo mums vēl jānodzīvo šeit tas minimālais līguma termiņš. Bet īres maksa ir pārāk liela, lai es viņu varētu samaksāt viena, jaunais projekts, ekskluzīva vieta uttt
Vasarasmeita
Jā, man arī šķiet, ka nekāda 'sevis nodarbināšana', izklaides ar draudzenēm, hobiji ... neārstē. Tas viss aizmirstas tikai tad, kad parādās cits. Noder, protams, arī greizsirdības izraisīšanai. BET..kā lai dabū citu, ja šim es esmu tik ļoti pieķērusies, ka nevaru nevienu citu klāt pielaist. Man kaitina, ja citi vīrieši izrāda uzmanību, man tas pat neliekas patīkami. Tā ir bijis visu attiecību laiku, tādēļ arī pat nevarētu laist pa kreisi.

Pēc tādas situācijas es liktu viņam izvākties nevis pati meklētu dzīvokli (ja vien tas nav viņa dzīvoklis).

maksimaali neforsa Tev situaacija. Nav Tev kur tgd iet un palikt? baigaa neciena un sevis mocisana tad vien sanaak.

Jā.
Pirmo reizi attiecībās gan bijām īsu laiku (aptuveni pus gadu), viņš pa vasarām brauca atvaļinājumā no Zviedrijas, tad šādā atvaļinājuma vasarā satikāmies. Rudenī aizbrauca atpakaļ uz Zviedriju, pāris reizes paciemojāmies viens pie otra un tad viss beidzās.
Tad pēc divu gadu pārtraukuma un citām attiecībām (man), atkal satikāmies un tā joprojām esam kopā. :)

Jā, kopā bijām divus gadus, pārvācos uz Latviju bez plāniem braukt atpakaļ uz valsti kurā viņš palika. Mācību gada beigās izdomāju aizbraukt ciemos pie draugiem uz vasaru, viņš par maniem plāniem nezināja un ieradās pie manis Latvijā uz nedēļu. Viņš mājās aizbrauca trešdienā, man lidmašīna bija ceturtdienā. Šīs viņa rīcības dēļ izdomāju, ka varbūt ir vērts dot otru iespēju, jo šķīrāmies bez naida, kaut gan šķiršanās man bija ļoti sāpīga, bet tā bija mana izvēle - mācības tajā brīdī bija svarīgākas. Kopā bijām tikai vasaru, jo nu nevarējām vairs atrast kopīgu valodu, vēlējāmies dažādas lietas no šīm attiecībām. Izšķīrāmies, bet redzējāmies diezgan regulāri (man plāni mainījās un paliku viņa dzimtenē), jo daži man ļoti tuvi draugi ir viņa ģimenes locekļi. Maijā ievēroju, ka viņa attieksme ir mainījusies, ka viņš ļoti cenšas atrasties tajos pašos pasākumos un ballītēs, kur zina, ka es tur būšu. Tā soli pa solim un atkal esam kopā jau četrus mēnešus, esam sapratuši savas kļūdas un to, ka viens bez otra nevaram. Vismaz pagaidām.

1.Vai kādreiz esat sagājuši kopā pēc šķiršanās? Divas reizes. Katra reize bija ar 2 dažādiem cilvēkiem.
2. Cik ilgi bijāt kopā? Pirmajā gadījumā bijām kopā gandrīz 5 gadus. Otrajā gadījumā bijām apmēram 2 mēnešus kopā. Attiecības atsākām pēc 5 gadiem (šajā laika periodā bija pirmais 5 gadu gadījums :D ) un pēc 5 gadu pauzes kopā bijām 1 mēnesi. Kā jau pirmā mīlestība... :D
3.Kāds bija šķiršanās iemesls un pirmajā gadījumā krāpšana. Otrajā puiša dzīvesveids, kurš bija pārāk pilns ar adrenalīnu viņam
4. kurš šķiršanās iniciators? Pirmajā gadījumā mans ieteikums. Otrajā gadījumā jutu, ka atsvešinās un pateicu , ka vēlos šķirties.

Nu ir variants, ka pati sāc ar kādu tikties.
Vīrieši ir greizsirdīgi āži un, ja, kad pamanīs kā Tu staro, kad Tev atnāk sms no cita vīrieša vai tad, kad posies uz randiņu, tici man, viņā iezagsies šī uguns.

Bet vai Tev to vajag? Nepamēģināsi, nezināsi.

1. Jā
2. Bijām ~1,5 gadus (tagad tiekamies no augusta atkal, bet kopā nedzīvojam)
3. Viņš piešņāca ar citu un vēl dažas citas lietas, laika sakritību ziņā.
4. Es, jo nespēju tajā laikā mocīties (bija veselības problēmas, kur nu vēl uz kakla sirdssāpes). Bet tagad esmu piedevusi un ticu, ka otro iespēju vajadzēja iedot. Redzēsim cik tālu (ilgi) tiksim.