Visu ko varu saprast, bet nu šī nenormāla autores ieciklēšanās uz drauga dzīvokļa daļas dabūšanu sev man gan kaut kā līdz galam paliek neizprotama...
Es tā tikko iedomājos, varbūt, ka es varu nopirkt no viņa dzīvokļa daļu..? Nu tā, vēlāk, kad jau būsim precēti. lai tomēr tas ir arī man pieredošs
No kā Tu baidies, no šķiršanās - ka pēc tam paliksi bez īpašuma, kurā (ak šausmas) laulības laikā, vai, nedod Dievs - pirms laulībām būsi ieguldījusi kādus savus finansiālos līdzekļus)? Tad priekš kam precēties? Ja man pirms laulībām pieder jebkas - dzīvoklis, māja, uzņēmuma kapitāldaļas vai jebkas cits, bet mans laulātais par visām varītēm censtos uzlikt savu ķepu uz kāda no šiem īpašumiem, es principa pēc to nepieļautu, jo man tas liktos kaut kā...hmmm...aizdomīgi. Jo viena lieta ir, kad laulātais no brīva prāta piekrīt, ka arī laulātā pirms laulībām iegūtā manta kļūst par kopmantu, bet cita lieta, ka otrs laulātais to burtiski pieprasa. Mana dabiskā piesadrzība liktu par šo domāt.
Turklāt - jūs esat kopā tikai pus gadu... turklāt, manā uztverē, ja nedzīvojat kopā un "nedalat kopīgu saimniecību", tad es pat teiktu, ka jums joprojām ir randiņu periods :) Es ceru, ka viņš zina, ka Tu šobrīd jau gaidi gredzenu un bildinājumu :)