Puisi negrib ceļot

Katram savs. Manā paziņu lokā tas ļoti korelējas ar vecāku/ģimenes ieradumiem. Protams, ja sāc studentiņā dzīvojot kaut ko īrēt un velc no algas līdz algai, diži nepaceļosi (lai gan arī tad atrodas iespēja, ja grib). Tāpat, ja ģimene neceļo, ir vairāki gadījumi zināmi, kas arī savos 26os tālāk par lietuvu nav bijuši. Nemaz nesaku, ka nav gadījumi, ka bērni paši par prioritāti uzskata ceļošanu.

Tikai nevajag ceļošanu pasniegt kā bez maz izglītojošu pasākumu, utt. Tā ir tikai un vienīgi izklaide. Tāda pati kā alus bārā, koncerts, teātris, kino. Apsēstība ar ceļošanu uzskatu par padomju atraugu-toreiz nevarēja, pēc tam tautai nebija naudas, tad nu tagad visi skrien, kur vien var.

Teikas komentārus lasu ar aizrautību , bet ceļošanu nosaukt par padomju atraugu , mjā :-D:-D lai arī izklaide, tomēr lieta, kas viennozīmīgi sava ziņā pat izglīto, paplašina redzes loku. Ta noteikti ir viena no labākajām apsēstībām :-D:-)

Ir cilveeki, kam nepatiik celjot un viss. Neviens nav jaaspiespiezh uz lietaam, ko vinjsh neveelas dariit, ja vien neveelies saiigushu liidzbrauceeju ar sliktu garastaavokli, es taada noteikti buutu, ja mani vilktu liidz kaut kur, kur neveelos doties.

Teikas komentārus lasu ar aizrautību , bet ceļošanu nosaukt par padomju atraugu , mjā lai arī izklaide, tomēr lieta, kas viennozīmīgi sava ziņā pat izglīto, paplašina redzes loku. Ta noteikti ir viena no labākajām apsēstībām

+++

Turklāt katram savas prioritātes - man tā ir ceļošana. Man pat nevajag savu mājvietu - ja ir jāizvēlas starp krāšanu zeķē un atteikšanos no ceļojumiem - jā, es izvēlos ceļošanu, jo ceļojumu laikā gūstu jaunas emocijas, ieguldu savu dvēseli. Nopirkšu mājvietu pēc 5-10 gadiem, nekas traks. Katram savs - kāds uzskata, ka sievietēm jāsēž mājās, jāsargā pavards un jādzemdē bērni, kāda cita ceļos un neuztrauksies par nākotni. Galvenais, lai pārī saskan.

Te jāpiekrīt Renē. Svarīgi, vai Tavam puisim vispār ceļošana iet pie sirds? Ja zinātu, ka jā, tad bez problēmām izmaksātu, cik saprotu, attiecības jums nopietnas. Ja saprotu, ka viņam ir gan citas prioritātes, gan ceļošana kā tāda arī neinteresē, netērētu naudu un brauktu ar cilvēkiem, kuri arī dievina ceļot.

Apsēstība ar ceļošanu uzskatu par padomju atraugu-toreiz nevarēja, pēc tam tautai nebija naudas, tad nu tagad visi skrien, kur vien var.

Labais :D

Man apkārt braukāšana un ceļošana (gan LV robežās, gan ārzemēs) ir pilnīga nepieciešamība. Nekad neteiktu, ka tā ir apsēstībai vai cenšanās visur tikt. Man tas ir foršākais veids, kā nesēdēt uz vietas, bet gūt iespaidus, izglītoties, radīt iespējas redzēt tālāk par valsts robežām un ikdienu. Un galu galā - tas katru reizi ir jauns piedzīvojums, ko pievienot savai dzīves pieredzei un ar ko dalīties. Man sajūtas ir daudz vairāk vērtas kā mašīnas stiklu notonēšana vai aizkaru nomaiņa dzīvoklī. Bet te jau arī ir stāsts par aktuālajām prioritātēm katram no mums.

Man ceļot sasodīti nekribās. Vismaz ne tāda veidā kā to sievietes grib. Gribu uz kalniem, uz stepēm un ūdenskritumiem un neredzēt nevienu eiropieti 100km rādiusā. Kad redzu kādu francūzi vai melnādaino vienīgi pa galvu gribās sadot nevis iepazīt.

Ir jāsamierinās ar to, ka ceļošana visticamāk nebūs prioritārais izklaides veids. Ja tomēr diskomforts ir pārāk liels..iesaku atrast puisi ar līdzīgiem uzskatiem un maku, kas to var pavilkt :)

Man vīrs arī daudz nebija ceļojis pirms mēs satikāmies. Savukārt es biju ceļojusi visu bērnību un pusaudžu gadus vismaz reizi vai divas gadā. Sākumā nācās viņu pierunāt uz ceļošanu. Pēc dažām reizēm arī viņš jau aizrāvās ar to. Par budžetu runājot - mums tas vienmēr ir bijis kopīgs, tāpēc nav bijuši jautājumi par to, kurš maksās, vienīgi, kad krājām dzīvoklim, bet es gribēju ceļot, tad bija tā, ka vīrs uzskatīja, ka vajag no ceļošanas nedaudz atteikties, ka prioritāte ir dzīvoklis, bet es tā negribēju, tā nu beigās tāpat kaut kur aizbraucām, vienkārši mazāk tērējāmies ceļojumā.
Es vispār nespēju iedomāties savu dzīvi bez ceļošanas. Minimums man ir 2 reizes gadā un jau tad ir lomkas, ideāli būtu 3-4 reizes. Tagad ar nepacietību gaidu slēpošanu martā Itālijā un ļoti ceru, ka beidzot nākošgad īstenosim arī sapni par Maldīvām :)
Ieteikt tavā situācijā kaut ko grūti, ja kopā nedzīvojiet un budžets nav kopīgs, vari jau kādreiz uzskaukt ceļojumu. bet cik bieži? Nav tas lēts prieks. Tam taču vajag vismaz ,1 -3 tūkstošus uz diviem, ja brauc vismaz uz nedēļu. Ja vīrietis negrib kopīgi iekrāt ceļojumam, tad laikam es tomēr pagaidām brauktu viena vai ar vecākiem / draugiem un paceltu šo tēmu atkārtoti tad, kad attiecības kļūtu nopietnākas ( ar kopīgu dzīvošanu un budžeta sadali ).

Izteicos skarbi, bet tas tā nebija domāts. Cilvēki nemācās no vēstures, kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Ekonomika ir cikliska. Nebūs pēc 5 un 10 gadiem tas pats, kas tagad. Iepriekšējā uzplaukuma laikā arī visi aizmiglotām acīm ķēra un grāba nenormālus kredītus visam. Un tad nāca krīze un vainīgi bija visi, tikai ne paši. Un tagad notiek atkal tas pats. Jā, krīze ir garām, jā tagad ir kāpums, bet mēs nezinām, kad būs nākamā krīze un cik nopietna. Tagad nopelnīto naudu var viegli iztērēt ceļojumos, bet ko darīsiet nākošajā krīzē? Vai tad, ja zaudēsiet darbu, jums ir uzkrājumi, sagādāts jumts virs galvas?
Vispirms jāsagādā pamatvajadzībām nepieciešamās lietas, jāveido uzkrājums ārkārtas situācijām un tikai pāri palikušo jātērē izklaidei. Tā rīkojas prātīgi cilvēki. Un tavs draugs ir viens no tādiem.

Varbūt pacenties noskaidrot kādēļ tā? Arī es, pirms nedevos savā pirmajā "piespiedu" ceļojumā, nesapratu kādēļ tērēt uz to naudu, ja ir tas pats dzīvoklis, kur ieguldīt. Bet es nekad nebiju bijusi ārpus Latvijas, ģimenē vienkārši ceļošana netika piekopta. :) Iesaku uzdāvināt puisim biļeti, varbūt iepatiksies tik ļoti, ka pēc tam pats plānos ceļojumus.

Mans vīrs arī nav pārāk nasks uz ceļošanu, bet es ir milzu atšķirība starp, piemēram, aizbraukšanu uz Londonu un 5 dienu pavadīšana visos slavenajos muzejos un apskates objektos vai aizbraukšanu ziemā uz Alpiem snovot. Ja vien ceļojumā ieplānots pietiekami daudz aktīvas atpūtas, tad vīrs būs ar mieru, jo muzeji, pilsētu centi, vecpilsētas utt. pavisam noteikti nav viņa gaumē.
Bieži vien par ceļojumiem maksāju es (arī tad, kad vēl nebijām precējušies), jo manam vīram arī parasti ir citas prioritātes, kur naudu tērēt, bet man nav iebildumu samaksāt par mums abiem.

Ja jums ir stabilas attiecības un nav žēl puisim izmaksāt, tad saplāno ceļojumu, ņemot vērā viņa hobijus, nevis tikai savas vēlmes, un redzēsi - varbūt puisim pat iepatiksies ceļot :)

es domāju, ka spiest vai pārmest intereses trūkumu ir nevietā. es visdrīzāk mēģinātu ieinteresēt pirmo ceļojumu izplānojot ņemot vērā arī viņa intereses & samaksājot par abiem. ja tas gaidītos rezultātus nenestu - otrreiz vairs nemaksātu, ja viņš turpinātu vien ieguldīt savās prioritātēs (ja tas būtu viņa nevis mūsu dzīvoklis/auto).

Oho, meitenes, esmu šokā!
- Ņemt kredītu ceļojumam? Varbūt tomēr pareizāk ir krāt zeķē, nekā pie kāda ārkārtas gadījuma kārt zobus vadzī vai ēst Parīzes fotogrāfijas?
- Māju var pazaudēt, sajūtas nekad? Kas tas ir? Kā nez iedomājies pie -15 zem tilta ar tām sajūtām sildīties?
- Pārmest puisim praktiskus ieguldījumus, jo tas ir viņa? Come on! Šis ir bomba! Kāpēc viņam neieguldīt savu naudu savā īpašumā? Īpašumā, kurā pats tagad dzīvo un nākotnē domā tur ieviest ģimeni? Jeb šis pārītis pēc laulībām tā arī turpinās dzīvot katrs savās telpās?

Ko Teika gribēja pateikt ar to "atraugu", es sapratu ļoti labi. Ja mēs, tāpat, kā tā pasaules daļa, kas bija bija brīva un ekonomiski gana attīstīta, būtu braukājuši apkārt, arī mēs tagad to uzskatītu par normālu izklaidi, nevis pārāko izglītošanās procesu.
Tā ir izklaide. Pie mums pieņemts teikt, ka tā mēs apgūstam citu tautu kultūru. Ko tur pa to nedēļu var apgūt? Var pagaršot daļu nacionālo ēdienu, var apmeklēt dažus kultūras pasākumus, var apskatīt arhitektūru un novērtēt vietējās modes tendences.
Reāli? Mēs neko īsti neuzzinām par to, kā dzīvo cilvēki tajā valstī. Mēs izejam tūristam paredzētu taciņu ar izklaidēm un viss.

Tas nenozīmē, ka braukt nevajag - ja var atļauties gan naudas gan laika ziņā, kāpēc lai neaizbrauktu?

Bet šajā gadījumā, autorei paveiksies, ja tas puisis viņu apprecēs, bet puisim nepaveiksies, jo autore nav spējīga aizdomāties pat tik tālu, ka nauda šobrīd tiek ieguldīta tajā, kas pēc kāzām būs viņas ikdiena. Nedomāju, ka pusisis, kuram ir savs dzīvoklis, pārvāksies uz autores ģimenes dzīvokli. Tāpat arī auto nemainīsies un autore, pieļauju, jau tagad tajā tiek vizināta. Kā jau Hexe minēja - naudu vajag gredzenam, naudu vajag kāzām (Ja tādas vispār būs, šobrīd mums ir zināmas tikai autores cerības, ka tā varētu notikt, bet cerības nenozīmē garantētu darbību)
Būtu labāk, ja dzīvotu graustā, brauktu ar grabuli, toties Eifeli redzējis?

Es lasu un brīnos par autori.
Es varu saprast ka ir sāpe par iepriekšējām attiecībām kur kopā dzīvojot vīrietis zaudēja motivāciju bildināt, bet tas tomēr nav iemesls tagad iet un jaunajās attiecībās pieprasīt gredzenu pirkstā pirms kopdzīves, tā tak var ļoti iegrābties patiesībā ja neredzi to dienu dienā vīrieša dzīvi. Ja nu beigās viņam būs tādi paradumi kurus tu nevarēsi ciest piemēram.
Runājot par ceļošanu, velns nu bet tiešām vīrietis domā par nākotni, par dzīves vietu, par visiem izdevumiem utt. Izklausas ka viņam ne ir laiks, ne naudas ceļot. Nu nevar viņš piepildīt visus tavus sapņus uzreiz. Tu ceri ka viņš tevi drīz bildinās, nu tad sakod zobus un cieties uz to, motivē viņu uz to lai līdzekļi tiek tērēti uz gredzenu un ko tādu, nevis pēkšņi pa virsu vel izdomā ka gribi kur ceļot un tiešām pašlaik pilnīgi lieki iztērēt naudu.
Vispār kāpēc uzreiz jāceļo kaut kur ārpus valsts vai ko tā, labāk aizbraucat kaut kur uz otru latvijas galu, izīējiet nummuru kādā spā/viesnīcā, atpūšaties pa brīvdienām un laimīgi atgriežaties atpakaļ, tas gan maksās mazāk gan arī draugam iespējams būs pieņemamāk.
Tu gribi dzīvot kopā pēc kāzām/saderināšanās, nu tad lūdzu ejat un sarakstaties kaut vai šodien un tad iegādājaties savu kopīgo ligzdiņu, savu kopīgo mašīnu, kopīgi tērējat un krājat līdzekļus gan priekš vajadzībām gan ceļojumiem.
Ja jau tu vīrieti visu laiku motivēsi uz precēšanos tad tas arī notiks, vienalga vai dzīvojat atsevišķi vai kopā. Gan jau ka iepriekšējās attiecībās vienkārši esi nevis uz to motivējusi, betvienkārši klusībā cerējusi/sapņojusi ka tas notiks un tagadējam puisim dēļ tā tagad jādomā kur dabūt līdzekļus lai tavām kaprīzēm izpatiktu.

Otrs variants ir ka lūdzu, ja jau tu šo vīrieti tik ļoti mīli un gribi precēt tad palīdzi viņam ar līdzekļu likšanu mašīnā un dzīvokļa remontā kurā gan jau jūs nākotnē dzīvosiet, ja protams tu viņam gana uzticies ka viņš tevi nepiečakarēs, bet tādā gadījumā vīrietim atliktu arī vairāk līdzekļi priekš tevis kaut vai lai varētu atļauties tos pašus gredzenus vai ceļojumus.

Viss labāk būtu ja jūs abi sāktu dzīvot kopā, nebūtu tev vairs jāmaksā par savu dzīvokli vismaz un tad varētu kopā maksāt par to dzīvokli kurs dzīvojat, man tas liekas izdevīgāks variants + tad arī vairāk nauda paliks pāri un vairāk ko atkal varēs plānot.

Tu vienkārši uz drauga pleciem uzliec pārāk lielu smagumu. Viņam nauda jātērē uz visām pusēm, bet tev to nesaprast jo tu varbūt nebraukā ar savu mašīnu un nezini kādi uz to var būt izdevumi, tu neremontē savu dzīvekli un arī nesaproti kādas naudas tas prasa. Tu sapņaini gaidi ka vīrietis pa savu naudu pirks gredzenus, lai gan par gredzenu cenām arī neesi dziļi interesējusies. Tu tik gribi un gribi, bet pati īti savu roku tajā neieliec.

Miss Joker - bet pēc cosmo loģikas, visā, kas nav tavs - nav jāiegulda. Var tikai prasīt, prasīt, prasīt :D
Jo vienmēr visi piečakarē, vienmēr paliksi ar pliku pakaļu u.t.t.
Dažreiz man liekas, ka cosmo dāmas ir no kādas tālas sapņu zemes, nevis Latvijas! :D

Selīna Protams tas jau ir saprotams ka negrib tikt piečakarētai, bet ja tā visu mūžu un vienmēr uzmanīsies beigās vel paliks viena ar saviem kaķiem.

Ja mēs ejam pēc šīs loģikas tad jau lai vecis turpina likt naudu iekšā savās mantās un tad lai princese iet vien pati pērk tos gredzenus un bildina veci pašu, jo principā viņai jau tas ir tik svarīgi nevis vīrietim šajā mirklī. Un jā, ja viņa grib tos ceļojumus divatā tad lai iet un pati to maksā no savas kabatas, jo vīrietis ir pateicis ka viņam ir citas prioritātes uz ko tērēties.
Vai tad tas būtu labāk dzīvot vecā dzīvoklī, bez remontiem, normāla tīra ūdens, normāliem logiem kas nepūš cauri, kārtīgi sataisītām sienām utt. un tad aizbraukt 1-2 reizes gadā uz kaut kādu turciju vai vel sazin kur, kur kādu nedēļu papriecājies, iztērē visus iekrājumus un tad brauc atpakaļ dzīvot drūpošu sienu dzīvoklī...

Es arī ar draugu reizēm pasapņoju ka varētu šo un to izdarīt, nopirkt, kur aizbraukt utt, bet mēs par to runājam nākotnes formā, tad kad mēs to varēsim atļauties, nevis apmēram tā ka "VĪRIETI ES GRIBU UZ FRANCIJU! MAKSĀ!!!!".

Alexxa, bet es taču to saprotu! Es viņam nepārmetu, ka viņš iegulda naudu savās lietās.
Vispār šīs diskusijas būtība bija par to, vai izmaksāt puisim ceļojumu. Un par šādu ideju es te saņemu ļoti daudz nopēlumu.

Miss Joker, vai vari, lūdzu, mazliet sīkāk par to, kā motivēt vīrieti uz bildināšanu?


- - - - -

Un, ja es sākšu dzīvot ar viņu un ieguldīt viņa dzīvoklī, tas taču tāpat nekad nebūs mans dzīvoklis. Vienalga, apprecēsimies vai nē. Tā taču ir, vai ne?

Auto man pašai ir, un es par to katru mēnesi izdodu vismaz 300 eiro, tā kā es zinu, ko tas nozīmē.

Apsnigusi Prasi vīrietim to! Vai vīņš būtu ar mieru aizbraukt ceļojumā ja tu to maksātu. Mēs tak nevaram atbildēt viņa vietā uz to jautājumu, viņš var gan apvainoties un teikt ka nebraukt jo nevēlas justies tev parādā, vai arī viņš var tam piekrist un uzskatīt to kā labu žestu.

Es savam draugam to varētu darīt jo tā būtu ne tikai dāvana viņam, bet arī man + divvientulībā pvadīts laiks kas ir svarīgs abiem.
Bet citi atkal to uztvers kā ļoti lielu aizvainojumu, kā liekus tēriņus utt.

Tāpēc ir ar viņu par to jārunā pašu un jānoskaidro viņa domas par to, varbūt lai tas viņam būtu pieņemamāk saki ka tā būs viņam ziemassvētku/dzimšanas dienas/vārda dienas dāvana ja viņš piekrīt. :)