Trakas un pārgalvīgas lietas, kas ir darītas vīrieša dēļ.

Biju strādājusi ārzemēs ukrājusi naudu, un nolemu nopirkt dzīvokli, kur es varētu dzīvot ar savu puiši. Nopirku dzīvokļi un rakstīju to pirkšanas brīdi uz viņa vārda…. bijām pie notāra kopā ar viņu vecākiem, un nezinu, ka izdevās pierunāt mani darīt tā. Dzīvojam kopā 3 gadus, sastrīdējāmies, viņš atteicās pārvākties prom, jo dzīvoklis esot viņa īpašums. Gaļu gaļā pārvācos uz citu pilsētu mācīties. Tajā laikā dzīvokļu cenas auga katru dienu.

Pēc diviem gadiem izdevās dabūt dzīvokļi atpakaļ, bet viņš turpināja dzīvot tur. Tad viņš nomira no narkotikām mana dzīvokļa virtuvē uz grīdas. Es samaksāju parādus par komunāliem maksājumiem un beigu beigās izdevās pārdot dzīvokļi, bet pēc krīzes dabūju pat mazāk nekā biju maksājusi sākumā.

Man joprojām vajā atmiņas par viņu. Viņš izmantoja un pazemoja mani, un es tikai tagad saprotu to.

RuukjuMice un citi, es priecājos par jums visiem, kuri esat bijusi pietiekami drosmīgi, lai aizietu no sliktām attiecībām. Pārāk bieži sievietes paliek tajās tikai lai nebūtu vienai.

No draudzenes uzzinaaju, ka redzeejusi manu draugu kopaa ar citu meiteni pastaigaajoties rokaas. Vinsh bija mana pirmaa miilestiiba, 4 gadus bijaam kopaa. Es vinjam veelaak skype teicu, ka visu zinu (domaajot par pastaigu), vinsh saprata kko citu un atzinaas, ka paarguleejis. Tajaa vakaraa vinjam bija grupaa meegjis, es braucu uz vinja dziivokli, kur kopaa dziivojaam.. sadzeeros vodku, piepiipeeju pilnu istabu, kad vinsh atgriezas paarmetu vinjam, nenormaali saapeeja, bet PAZEMOJOSHĀKAIS, ka turpināju ar vinju buut kopaa, meegjinaaju kko glaabt.. tajaa pashaa naktii raudaaju, bet tik un taa vinjam kaaros virsu. Peec tam to meiteni samekleeju internetaa, lasiiju vinju saraksti utt. , bet tik un taa kaut pilniigi sagrauta turpinaaju kko glaabt. Briesmiiga pieredze. Noskurinos pat rakstot.

Ievácos pie viņa dzívoklī ar dažām mēbelēm un pieslēdzu tv+netu uz savu vārdu, mēbeles atguvu, parādu par pieslēgumu maksāju vēl šodien, paldies dievam, tūlīt jau būs nomaksāts.
Piedevu, ka paceļ roku. Uzskatīju sevi par vienīgo vainīgo, bet viņš bija no tiem, kam nekad nepietiek. Ja viss būs bez maz vai perfekti, atradīs vismazāko sīkumu lai piekasītos, uztaisītu skandālu un panāktu to, ka otrs lūdzās, u.t.t.

Nekad neko pārgalvīgu neesmu darījusi!:D

Oi, jā, es arī aizdevu naudu, un par to man vislielākais kauns! Mamma un viena kolēģe zina, vairāk nespēju to pateikt.
Naudu arī neesmu atguvusi!

Pagaidām vienīgais, smagākais gadījums - 3x ļāvusi vīrietim pret mani pacelt roku..
:-/
Nekad, nekad, neviens nebija pat fiziski mēģinājis kaut kā ietekmēt, pat ne pagrūžot neko, bet te - bladāc! Nu mācos arī no šādām situācijām.

Hm.. pēc dabas neesmu impulsīvs un manipulējams cilvēks, nevienam vīrietim pirms viena konkrēta nav izdevies izspiest no manis nedz skriešanu pakaļ, nedz lūgšanos.. Iemīlējos nepiemērotā cilvēkā (un jāsaka, ka mīlēju vispār pirmo un pēdējo reizi līdz šim).. Zināju, ka viņš nav tā vērts, vienmēr biju pret viņu vēsa, kaut gan ieraugot, ceļgali trīcēja burtiskā nozīmē, bieži vien pieceļoties vienkārši triecos iekšā galdā vai kādā citā mēbelē.. Un jā.. gandrīz 2 gadu garumā uzskatīju, ka viņš ir labākais, kas ar mani var notikt.. Kaut gan lieki teikt, ka nav. Esmu melojusi savai ģimenei, draugiem, lai tikai būtu kopā.

Zinu, ka ne ar vienu citu nekas tāds vairs neatkārtosies, bet no tā man nav ne kripatiņas vieglāk.. Dikti dīvaina sajūta

Kaunējos par to visu, ko esmu darījusi dēļ "vīrieša" 1,5 gada garumā.
Bet palasot jūsu komentārus, redzu, ka ne es vienīga esmu spējīga iet tik tālu...
Pēc 5 gadus ilgām attiecībām uzsāku attiecības ar vīrieti, kurš mīlēja visas brīvdienas nodzert. Vadāju viņu ar savu mašīnu pa vietām, kur pēc savas izvēles nekad neuzturētos, vilku mājās pēc dzerstiņiem, daudzas naktis esmu noraudājusi, gaidot, kad beidzot būs ar mieru braukt mājās. Ar darbu viņš bija uz "jūs", tāpēc ar savu ne pārāk lielo algu uzturēju mūs abus.
Sākumā dzīvojām mājā pie mammas, kur arī dzīvo vecākais brālis ar ģimeni. Mamma visu redzēja un centās man ieskaidrot, ka viņš nav manis vērts, bet es akli ticēju, ka viss mainīsies. Tad kāda tusiņa laikā brālis satrakojās un sakāvās ar viņu, jo bija apnicis, ka dara man pāri, lai gan līdz šim to nebija teicis, bet tāpat visu redzēja un saprata. Tajā naktī brālis pateica, lai viņu mūsu mājas vairs neredzētu. Tad nu pārcēlāmies uz dzīvokli, ko es īrēju. Pēc kautiņa dzeršanu viņš pārtrauca, bet finansiāli nekas nemainījās, turpināju pelnīt priekš mums abiem. Tam visam kā bonusiņu aizdevu naudu 1200 Ls. Bez dzeršanas viņš iztika 5 mēnešu. Tad pienāca reize, kad ar draugu aizbrauca uz "nakts makšķerēšanu", kur sāka dzert. Zinu, ka tur bija meitenes... Neieslīgstot sīkumos, nākamajā diena izmetu viņa mantas un neesmu vairs satikusi. Šis lēmums ir tas, ar ko es lepojos. Un pēc visa šī es saku paldies savai ģimenei, ka nenovērsās no manis, bet vienmēr bija man blakus un atbalstīja morāli, lai gan šo attiecību laikā biju novērsusies no visas ģimenes.
Naudu, protams, neatguvu, bet guvu labu mācību, kas ir lielākais ieguvums! Un jauku dzīvokli, kurā dzīvoju vēl tagad. Vislielākais zaudējums ir neticība vīriešiem. Tā kā saskāros ar daudz meliem, vēl tagad, pēc 3 gadiem, nespēju uzticēties vīriešiem, visu laiku liekas, ka kaut ko melo, kaut ko slēpj un ka attiecības neizveidosies pozitīvas. Esmu jaunās attiecībās gadu, bet visu laiku māc šaubas dēļ sliktās pieredzes. Nespēju līdz galam tam tikt pāri.
Bija vēl daudz sīkumu, kurus atceroties, saprotu, ka ļoti sevi apzemoju.
Sanāca gari, bet, lasot diskusiju, uzjundiju atmiņas un sagribējas pakratīt sirdi...

Hmm...ja tā padomā,tad vīrieša dēļ uz avantūrām vairs neparakstos.Vienīgi nāk prātā atgadījumi no pusaudžu gadiem

-Esmu dēļ čaļa iedzīvojusies pamatīgā nieru iekaisumā-ziemā.Gāju pie viņa tikai lai pabūtu divatā un varētu sexot visu nakti. Tiesa, iedzīvojos pamatīgās veselības problēmas kas mani vēljoprojām vajā...BET guvu mācību uz mūžu

-Esmu gājusi negaisa laikā pie puiša pa pilnīgu tumsu gar mežu, lai tikai paskatītos filmu ar viņu.

-esmu palikusi augšā 3h lai tikai sagaidītu kamēr čalis izdriftosies ar saviem draugiem un atbrauks man pakaļ

Prieks,kad ar to saraksts arī beidzās...vismaz tgd domāju ar galvu 8-)

Salīdzinoši ar šeit aprakstīto mani gadījumi ir nieks, nāk prātā lietas, kuras draugs ir ierosinājis darīt un es neesmu vēlējusies, bet piekritusi tāpat, nesakot viņam, ka labāk pasēdētu dīvānā un pagrauztu čipsus. :-DPiemēram, +30 grādu svelmē iet 9 km pa šoseju, lai nopeldētos. Braukt 30 km ar riteņiem. Nedēļas nogalē nostaigāt 30 km.
Vēl pusaudzes gados esmu pāris reizes samelojusi mammai, ka dodos kaut kur citur, bet patiesībā devusies tikties ar kādu puisi.

Ophelia, Tavs stāsts ir tiiik foršs. Tāda mīlīga neprātība. Īstenībā varu iedomāties arī sevi ko tādu darām. :-)

zilaciite, tas nav ekstrēmi, tas ir...nu stulbi. :-D bet kam negadās. ;-)

Ak jā...kā es aizmirsu.
Nedomāju ka kāda no jums būs kaut ko tik ekstrēmu darījusi.
Es veselu kilometru līdz puiša mājai gāju , viņš pat atteicās man atnākt pretī jo ārā esot pārāk auksts.....un vēl lika pa ceļam veikalā pēc alus ieiet. Es tur galīgi parsalusi un zilā, šīs sāka uz manis kliegt, ka es nepareizo alu esot nopirkusi un tad es protams naiva un galiga Mulke skreju pakaļ tam alum, varu derēt ka viņš pēc tam tā kārtīgi par mani ierēca..:-D(l)

stulbākais, ko esmu jebkad izdarījusi - nopirku mašīnu viņam.

15 gados meloju vecākiem,ka palieku pie draudzenes,bet īsteiniba braucu 100km no Rīgas,lai iepazītos ar viņa vecakiem. Tā bija mūsu abu 3. tikšanas reize. Bijam kopā 3 gadus. Viņš ļoti dzēra un dzīvoja pie manis. Tapec,lai man nebutu kauns no vecakiem,ka vins visu laiku sadzeries ir, braucu viņam pakal uz bāriem un vilku ārā, vilku no visadiem kautiņiem ara utt. Krč, izdariju visu, bet pretim beigas saņēmu to,ka esmu ļoti liela maita,jo pedejo menesi es viņu krāpu.

Cita puiša dēļ pazaudeju visas draudzenes,saku daudz tuset, aizdevu naudu(kuru nedabuju atpakal), protams, meloju daudz vecakiem, sastridejos ar tēti uz pusgadu un vel un vel.

Nu jau sava vīra dēļ vienīgā trakā lieta ko esmu darijusi, ir braukusi nakts vidū līdz Salaspilij,lai ar viņu satiktos. Tad jau man bija mašīna un tas bija loooti romantiski. Tikai apakal ceļā man beidzās degviela un es nezvaniju vīram(tad vel bija draugs), jo bija kauns,bet gan ex draugam,lai izglabj mani. Vins man to bija parada.


Ah, isteniba pat nevaru visu atcereties

začeits, jā, satiku! Lai nebūtu jāatzīst, ka speciāli viņa dēļ stopēju, sastāstīju, ka pa dienu visu laiku biju savā teltī :D

Nu un kur pazuda mana komentāra turpinājums?:-D

Īsumā: paslīdēju --> mašīna iešūpojās man virsū --> ar riteņiem nepārbrauca, vienīgi pēcpusi atsitu --> pa logu to vēroja mana ome, nu un iedomājaties viņas reakciju, redzot mani pazūdam aiz iešūpota auto :-D:-D

The end.

P.S. bet tas vairāk kā atgadījums, nav jau nekas laikam traks toreizējam puisim palīdzēt šādā bezizejas situācijā.

Bija jābrauc mājās no laukiem ziemā, viņš nevarēja izbraukt ārā no sniega un mašīna iebuksēja. Mani pie stūres viņš nelaida, jo domāja, ka vēl dziļāk iegrābšos vai sadedzināšu viņam sajūgu, līdz ar ko man bija šī mašīna tā kā jāiestumj/jāiešūpo, ne bez viņa daļējas palīdzības, protams, bet nu tik un tā, nekāds Hērakls jau neesmu (163cm/

Lafayeth

jēziņ, cik nesmuki...

Ophelia
un kā? satiki? :D

1. mācījos 2 svešvalodas - nebūt ne plaši lietotas - un runāju papildus tam krievu valodā - pārkāpu savam pašuzliktajam liegumam šo valodu neizmantot. Par valodām gan nesūdzos.
2. strādāju 2 darbos papildus studijām 2 augstskolās, lai reguāri brauktu pie viņa uz citu valsti. Lieki piebilst, ka, lai arī tikšanās bija ļoti patīkamas, šāds režīms veselībai nav draudzīgs, un tas ir atstājis pēdiņas.
3. par daudz viņu apdāvināju un mūsu izklaides apmaksāju... to var darīt, ja cilvēks novērtē, bet ne tad, ja sāk izmantot.
4. pārvācos dzīvot uz citu valsti. :)
5. attīstīju mājsaimnieces dotības - viņa konservatīvajā skatījumā sievietes vieta bija virtuvē. tad nu mēģināju sevi tur ieslodzīt. Nesanāca - nav man. Attiecības izbeidzās.