Nu no tādām pozitīvākām, ne tik nopietnām, iznīcinošām lietām...
Esmu naktī pierunājusi brāli, lai brauc kopā ar mani ar stopiem, lai es tiktu puiša un pārsteigtu viņu.
Esmu metusies plika un aukstā dīķī marta vidū.
Esmu braukusi 50 km no vietas ar riteni, jo puisim tādas aktivitātes patika, un es negribēju atzīties, ka īstenībā neesmu baigi aktīvā un sportiskā. Gandrīz galu dabūju, bet vienalga neizrādīju neko.
Esmu nozagusi viņa drauga mašīnas atslēgas tikai tāpēc, lai viņiem izjuktu plāni un viņš nevarētu no manis aizbraukt.
Esmu izlikusies slima veselu mēnesi, lai tikai varētu nemitīgi būt kopā un nedarīt neko citu.
Esmu pirkusi mašīnai riepas, lai atvainotos, jo reiz bijām runājuši par to, ka man patīk, ja atvainojoties dāvina ziedus un dāvanas, rotas un viņš toreiz izmeta, kāpēc tad sievietes atvainojoties nedāvina, piemēram, riepas.
Esmu pavadījusi 46 stundas nomodā tikai tāpēc, lai pierādītu savu taisnību.
Galu galā esmu divreiz apprecējusi vienu un to pašu vīrieti.
Tas gan bijis viss ar dažādiem vīriešiem.