Izskats vs uzvedība

Es noteikti nemeeginaatu. Aareejaa pievilciiba tomeer ir loti svariiga. Vismaz man ir taa, ka ir daudzi viirieshu kaartas draugi kuri ljoti patiik peec rakstura, praata speejaam bet tieshi vizuaalaa pievilciiba ir taa robezja starp vienkaarshi draugiem un viirieti, ar ko es izveelos buut kopaa. Un nav svariigi, vai tas viirietis ir izskatiigs Anninjas vai Maariites aciis jebshu atbilst sabiedriibas skaistuma standartiem, bet galvenais lai man vizuaali patiktu un mani vinjsh uzvilktu. Ja neesi liidz galam paarliecinaata, pameegini paskuupstiities ar to viirieti. Ja sajuutas ir nekaadas, tad nekas visticamaak nesanaaks.
Paaraak biezji sievietes saiet kopaa ar viirieshiem kuri vinjaam nepievelk fiziski un taa rodaas attieciibu variants kuraa viss ir it kaa lieliski, maigums, draudziiba, kompaanija, bet diez kaapeec sievietei ar laiku aizvien biezjaak "saap galva" un no seksa vinja labpraat izvairaas.

pilnīgi manas domas.

Man bija tāda pati situācija, tikai manā gadījumā tas nestrādāja. Vīrietis bija īsts sapnis - galants, vīrišķīgs, uzmanīgs, iejūtīgs, saprotošs utt., utjp., taču par spīti tam, ka bija arī diezgan simpātisks, nejutu to uguntiņu. Ieraugot viņu, nejutu sirdi salecamies, vēderā nelidoja taureņi, nespēju pat iedomāties mūs kopā kādā intīmā brīdī. Man svarīgi ir tas, lai cilvēku ieraugot manā galvā notiek īssavienojums un es saprotu, ka gribu šo cilvēku iepazīt tuvāk, jo ir dzirkstele, ir taureņi, ir viss, kas piederas pie lietas. Ja tā visa nav, tad ar fantastisku izturēšanos, diemžēl, neies cauri. Iesaku lieki nemaldināt otru cilvēku, jo ja sākumā jūti, ka nav, tad nebūs arī pēc tam.

Uzskatu, ka ārējo izskatu nav iespējams kompensēt ar citām lietām (labām manierēm, labi atalgotu darbu, inteliģenci, u.t.t.). Tas ir skarbi, bet tā ir dzīves realitāte, kuru vīrietim jāprot pieņemt. Tāpēc vīrietim jāveido attiecības tikai ar sievieti, kurai patīk gan vīrieša izskats, gan prāts. Savukārt Tev ir jābūt atklātai pret sevi, un kā balts uz melna, jāpasaka, man viņš patīk vai nepatīk. Netērē viņa laiku ar savu neizlēmību!

Ja čalis priekš tevis ir vizuāli nesimpātisks, bet viņa uzvedība pret tevi ir tieši tāda, kādu tu vēlies saņemt no sava sapņu vīrieša, vai saietu ar tādu kopā?

Nu nu te tak pirms kāda laika ar putam uz lūpām kosmiete kliedz ka izskatam jau patiesībā nav nozībes, bet varbūt tas tāpēc ka kosmiešu ego ar mazajām krūtīm bija aizskarts :-D

es uzskatu, ka liec puisi mierā un neliec viņam cerēt uz tevi. Ja viņš ir tik jauks un labs, tad gan jau, ka ātri dabūs kādu citu. Ja tu apsver ideju būt kopā ar puisi, bet forumā diskutē par viņa nesimpātiskumu, tad tas ir cūciski. Skarbi, bet fakts.

Nē, nesaietu. Esmu mēģinājusi sev iegalvot,ka izskats nav galvenais, ka es neesmu izvēlīga..bet nekad nav izveidojušās attiecības ar vīrieti, kurš man neliekas seksuāli pievilcīgs.. Kā draugu gan es viņu varu ļoti labi iedomāties, jo draugus pēc izskata es nekad nevērtēju.

Es laikam esmu no tām, kurām izskats ir primārais. Man bija viens variants agrāk, kad vīrietis, nu, ideāls. Uzvedība, raksturs, izturējās pret mani perfekti, bet izskats mani kaut kā atkal un atkal no viņa atgrūda. Es nevaru iemīlēties cilvēkā, ja pēc izskata man galīgi nesaista.

57days, interese pavadīt laiku kopā ir, esam jau šo to ieplānojuši, kā pavadīt laiku, tā kā tas viss notiek

drostala, kāpēc uzreiz mīlestība? Es runāju par zemāku līmeni, jā, to sajūtu, kad, nu, tu jūti, ka tajā vīrietī tevi kaut kas piesaista.

Pat ja pieejam attiecībam no tāda bezkaislīga aspekta, kad gribas labu vīrieti vienkārši sev blakus ka partneri, arī tad tomēr ir jābūt zināmai devai jūtu - interese pavadīt laiku kopā, simpātijas, seksuala pievilcība, ar laiku - draudzība.

A vienkārši tā, nesmuks bet labi izturas - da pilna pasaule ar puisiem, kas gatavi randiņu perioda izturēties kā pret princesi! Tad ta ekstra...

Mana pirmā, īpašā mīlestība bija puisis, kura izskats mani tiešām nekad nebūtu uzrunājis, arī apģērbs un viss pārējais vizuālais nē. Es viņā iemīlējos līdz ausīm un vēl tālāk, un tas notika patiešām pat nepiedomājot par to, vai viņš man vizuāli patīk vai nē. Vizuālais vairāk ir no svara brīdī, kad cilvēks nav iepazīts, jo tomēr vispirms izvēlamies, vai vēlamies iepazīties ar cilvēku pēc kaut kādiem saviem ārējā izskata standartiem, principiem un vēlmēm. Taču tad, kad cilvēks ir iepazīts, tam nav īpašas nozīmes, jo vai nu tas cilvēks patīk vai nepatīk.
Atgriežoties pie runas par puisi, viņš šobrīd ir ļoti izskatīgs. Jā, viņa sejas vaibsti ir īpatnēji, tomēr ģērbšanās stils ir mainījies tikai un vienīgi labā virzienā, viņš ir kopts un, ja es ar viņu iepazītos tagad, noteikti uzskatītu par vizuāli pievilcīgu.

57days, nē, iemīlējusies es neesmu. Bet es neteiktu, ka baigi gribētu samīlēties... es tam visam esmu jau gājusi cauri. Visiem tiem taureņiem un kad sirds teju pa muti lēc laukā. Un ar ko tas viss ir beidzies? Ar manu salauztu sirdi. Es gribu vienkārši labu vīrieti, ar kuru mūžu nodzīvot.

Vai tev sirsniņa straujāk ietrīsas viņa klātbūtnē?

Ja ne, tad kāda starpība kāda viņam uzvedība un kāds ģīmis?

teika_spolite, bet ikpārdienas tak varētu.Ne jau man kā uzmācīgai mušai skūpsti no viņa jāprasa?(t)
Protams arī man uznāk tie brīži kad labāk psēžu otrā dīvāna glā, nevis apskāvusies ar mīļoto.
Nezinu, vnk pietrūkst tā maiguma un rūpes kas bija agrāk.
Un nedomāju ka ar gadiem ttiecībām japaliek vēsākām, bez ziediem, pārsteigumiem un komplimentiem.
Laikam jasāk mīļotajam dāvināt aliņus, varbūt tad viņš arī mantapat vien ko sāks dāvināt?(t)

Powerpopgirl
Tāpēc jau to sauc par aplidošanas laiku. Nezinu nevienu pāri, kur vīrs pēc 30 gadu kopdzīves sievietei ik pārdienas nestu ziedus, ik nedēļu dāvinātu rotas un ik vakaru runātu saldus vārdus vien.

drostala, nu nav vairs tā mīļuma, maiguma, tie skaistie vārdi un ziedus saņemu nu tikai vairs svētkos.
nezinu kamdēļ viss tā mainījās, vai nu ar laiku vnk atslāba, jo paliku stāvoklī un viņš saprata ka nu kur es likšos.
Varbūt arī rutīna bija pie vainas, pat nezinu.
Bieži viņam saku ka gribu, lai viņš ir tāds kā agrāk, jo dēļ tā kā viņš pret mani atiecās bija tas kamdēļ viņu tik ļoti iemīlēju.

Nu ja seja nepatīk, tad tur gan neko nevar darīt. Diez vai ar laiku iepatiksies un tā īsti tur neko mainīt nevar.

Izskatu var labot. Arī pašai un draudzenēm ir bijis tā, ka satiekoties puisis tāds nekāds, bet ar savu šarmu ir tā apbūris, ka nekāds izskats vairs netraucē. Domājams, ka pārāk pieslēdz prātu, tāpēc ir tāda barjera.

powerpopgirl, kādā ziņā attieksme mainījās un kāpēc?

Es nesaietu, jo nu man ir svarigi, lai arī patīk pēc izskata, man nav svarīgi , lai puisis ir kā no žurnāla vāka izkāpis, nu bet galvenais,lai simpātisks liekas.. es nevaru iedomāties sevi kopā ar vīrieti, kas man nepatik vizuāli..

Savā topošajā vīriņā ar iemīlējos dēl viņa uzvedības un attieksmes.Un izskats ar nebija tāds kāds tiem ar ko iepriekš kas bijis.Un nekad nespētu pateikt ka viņš ir nesimpātisks,viņš manās acīs tagad ir pats skaistākais vīrietis (l).
tikai attieksme viņam ir mainījusies,tā gribētos lai atkal viņš būtu tāds kā tad kad viņu satiku(l).Bet tikuntā es viņu mīlu un viņš ir man pats pats labākais.