Izskats vs uzvedība

Visdrīzāk, ka nē..

Nē, nav viņam nekādu tādu defektu

Jēziņ, izklausās mazliet...Stulbi! Viņš tak nav tosteris, kuram ir/ nav defekts...:-/
Neesmu bijusi tādā situācijā...Bet pamatā tomēr novērtēju raksturu, attieksmi, dzīves mērķus, vērtības utt.
Pati vienmēr biju izsapņojusi, ka man būs vīrietis ar tumšiem matiem, acīm, nu tāds tusmnējs...Hah, kā tad! :D Iemīlējos pilnīgi pretējā. Gaiši mati, zilas acis, nu tāds gaišais tips! :)
Vrb pamēģini mazliet tuvāk iepazīties, bet ilgi nē, jo vrb virietis lolo lielas cerības, ka beigās nesanāk nesmuki! ;)

Esmu bijis attiecībās, kurās man visi jautāja, ko tajā meitenē esmu ieraudzījis. Kad esi iemīlējies, mīli pat trūkumus (kas ir subjektīvi) un cilvēks blakus liekas pats labākais. Gadās visādi.

Tur jau tā lieta, ka "ar kādiem vīriešiem tu esi bijusi kopā agrāk" - smukiem kā bilde, bet ar neforšu attieksmi. Es nesaku, ka visi smukie ir ar attieksmes problēmām (patiesībā, es pat droši zinu, ka tā nav), bet "smuks un ar sūdīgu attieksmi" tu jau esi piedzīvojusi, varbūt "mazāk smuks, bet ar superīgu attieksmi" būs foršāk un ilgtspējīgāk ;-)

Manuprāt, izskats pielāgojas raksturam un personībai, ne otrādi.

Taču, ja būs kāda kaitinoša iezīme raksturā, izskats būs VĒLviens iemesls, lai pateiktu kāds draņķis (ja tiešām nav izskatīgs) :D

drostala, neiespringsti tik ļoti uz to izskatu! :) Ja cilvēks liek tev justies labi, tas ir pats galvenais. Izbaudi kopā būšanas laiku, neieciklējies.

Kāda starpība, ka viņš nav tāds smukulītis kā iepriekšējie? Ja patīk, tad aiziet!
Pati arī saki, ka briesmīgs viņš nav, tikai mazliet atšķiras no tiem iepriekšējiem, bet raksturs vnk super! Man šķiet, ka ar laiku tev viņš pat varētu šķist simpātiskāks...

NordicBelle, es jau saprotu, un es patiešām negribu viņu čakarēt.
Bet, jā, iekšā sēž mazs neglīts velniņš (mana neglītā puse), kas mazliet kaunas no šīs situācijas. Ņemot vērā, ar kādiem vīriešiem esmu bijusi agrāk. Kā lai es sev izskaloju smadzenes? :)

Bonecutie, es ļoti ceru, ka man ar laiku viņš arī varētu sākt šķist simpātiskāks...

Iemīlot cilvēku, ārējais izskats sāk šķist pievilcīgāks. Man tā ir gadījies, satiku puisi, kuram izskats bija diezgan meh, ķermeņa uzbūve arī nekāda īpašā. Sākumā domāju, ka viņu es galīgi nespētu iedomāties sev līdzās, taču dzīve sabīdījās tā, ka nācās viņu satikt ikdienā un lēnām iepazīt. Runājāmies, satikāmies (sākumā pat bez romantiskiem nolūkiem), un laikam ejot es pati pārsteigta atklāju, cik daudz mums ir kopīga, cik labi es ar viņu jūtos kopā un to, ka viņš patiesībā sāk šķist ar vien simpātiskāks un patīkamāks.

Izskats mēdz būt ļoti relatīvs.

Bet, mīļā drostala, ieteiktu tev puisi neobjektivizēt un pārlieku neanalizēt to visu. Ļaujies tam, kas notiek, atslābinies un izslēdz no galvas tos "kā vajag", "vai viņš ir gana smuks priekš manis" un "ko draudzenes un ex draudziņi teiks, ka es ar tādu nesmuku"... Nevajag arī "izmēģināt viņu gultā" - mīlējies tikai tad, ja tiešām gribi viņu, nevis spēlē spēlītes. Foršus vīriešus nevajag čakarēt, pašai pēc tam būs kauns.

skudrulāci, man tas laikam saistīts ar seksuālo iekāri. Ja vīrietis mani saista vizuāli, es no viņa uzbudinos.

A ko darīt šajā gadījumā? :D

Tāpēc jau es gribu pamēģināt ar viņu pārgulēt. Ja viņš spēs mani uzkurināt gultā arī bez tā izskata, bet ar savām prasmēm, tad jau viss okey. Varbūt tā viņa attieksme un uzvediba gultā arī būs wow :)

drostala, ja jau nav nopietni defekti (kas varētu ietekmēt pēcnācējus), tad uz priekšu :D

Man gan grūtāk iztēloties šādu situāciju, jo nekad neesmu iemīlējusies tāpēc, ka vīrietis is skaists (citādi laikam acis mestu uz sievietēm).. iemīlos prātā. :D

Vīrieša personība ir svarīgāka par viņa izskatu. Saprotu, ka var būt bišķi škrobe, ka nav Čenings Tatums, bet forši cilvēki nekad nav galīgi nesimpātiski - "skaistums nāk no iekšām" :-D

cormeum, ne jau ka kaut kas atbaida. Nē, nav viņam nekādu tādu defektu :) Vienkārši... man līdz šim vienmēr ir bijušas attiecības ar vīriešiem, kas man ļoti saista arī vizuāli. Un tad tu ieraugi viņu, un ir tas wow efekts. Te nekā tāda nav. Toties viņa izturēšanās un attieksme pret mani gan ir wow... tāda, kāda nav bijusi ne no viena no maniem agrākajiem smukulīšiem.

Rodas jautājums: kāpēc svarīgs ir vizuālais izskats? Vai tāpēc, lai citi cilvēki jūs kopumā novērtētu kā izskatīgu pāri, vai tāpēc, ka, vienkārši, nepatīk uz tādu skatīties, vai arī tāpēc, ka ir kaut kāda sexuāla iekāre uz noteiktu izskatu?

skudrulāci, jā, var pārformēt arī tā ;)

Ja puisis sevi kopj, ir tīri mati, nagi, tīras drēbes un viss pārējais, tad mani neuztrauktu tas,ka pēc izskata (sejas vai kā) neatgādina sapņu princi ;-)

friziera, kosmetologa, stilista apmeklējums un būs tev izskatīgs vīrietis.

ja cilveks man vizuáli liekas nepatíkams, logiski, ka es nesaietu ar vinju kopá. jo gluzhi vienkárshi - es pat neljautu vinjam man parádít, káds vinjsh ir cilvéks attiecíbás, tátad pat neuzzinátu, cik lielisks vinjsh ir. bet tápat, ja zinátu, cik lielisks vinjsh ir - es nebútu ar vinju kopá, jo man besítu vinja vizuálais un ljoti dríz tas sáktu ljoti kaitinát, es sáktu vinju grauzt nost, utt... un vis tápat aizietu pa pieskari.

ja cilvéks nepatík vizuáli, tad cilvéks laikam arí savádák man neiepatiksies.... bet vispár nav daudz cilvéku, kas man tieshám vizuáli liekas neglíti. un já,ja tá padomá, es ar vinjiem nekontaktéjos.

árpráts, es izklausos tik riebíga!

Vizuālo izskatu jau var nedaudz uzfrišināt... Kas tajā vizuālajā tik ļoti atbaida?