stāsts iz dzīves...
Vienu vakaru satieku kādu dāmu..
Pastaigājamies un nolemjam ka kaut kur jāpabraukā. Iekāpju mašīnā, jau piedarbinu, tulīt braukšu prom, bet nevaru saprast, kāpēc viņa nekāpj iekšā, bet stāv pie mašīnas.
Izkāpju ārā no mašīnas, tāds nedaudz apmulsis, prasu, kas pa lietu?
Tad sapratu, ka durvis jāatver.. Dohh..
Okey, atveru, viss kā nākas un aidā varam braukt.
Pabraukājamies apkārt, aizbraucam uz vienu spotu, kāpjam ārā.
Es jau izkāpis, aizslēdzis mašīnu un eju prom... Ievēroju - bet kur meitene? :D:D
Viņa ieslēgta mašīnā :D:D
Hujakš, ātri noņemu signalizāciju un atveru dāmai durvis, padodu roku, lai izkāptu.. :)
Tālāk jau man ātri pieradums iestājās vai drīzāk uzmanība, jo negribu vel viņu ieslēgt vai kaut kur atstāt :D:D
Tagad pa lielam vienmēr atveru durvis pie iekāpšanas, bet pie izkāpšanas tā grūtāk, jo visas pašas par sevi izkāpj, bet es nepaspēju neko izdarīt :D