Vai var iemilet?

Var iemīlēt. Es vismaz paturu prātā, ka ir vairāka veida mīlestības, ko viens cilvēks var izjust. Mana mīlestība pret pirmo 'mīlestību' ir citàdāka kā pret savu vīru. Tāpat arī to, ko izjūtu pret savu bērnu nedaudz atšķiras no tā kā mīlu savu vīru, bet mīlu es abus. :)

Ko tas vispār nozīmē - "labs pret jums"? Pret mani laba attieksme ir ļoti daudziem cilvēkiem. Laipnība, izpalīdzēšana. Es "labs pret mani" no iespējamās otrās puses sagaidu, tā sacīt, default variantā. Ar to vien būš par maz.

+++

Es nezinu, vairs nezinu, šķiet, neticu mìlestībai, jūtas ir kaut kas, kas uzplaiksnī un vēlāk pazūd, tàs nav mūžīgas, mūžīga ir pieķeršanās, bet tā nav mīlestība. Es zinu vien to, ka bez tā visa ir vieglāk dzīvot.Visvairāk man sāp, ja kāds saka, ja mīl mani, bet es neko nejūtu, esmu tukša un man nav ko dot pretī.
Vienreiz es to jutu, bet tad viņš aizgàja ar citu, es toreiz savā prātā apglabāju viņu un savas jūtas, kā bērēs, protams, viņš atgriezàs, tikai es tobrīd skatoties uz viņu jutu vien līdzjūtību un nenormālas sāpes, jo kopā būt ar viņu negribu un arī šķirties negribu, tà nu izdzēsàm viens otra numuru un kad nejauši saskrienamies bez vardiem raugàmies viens uz otru kā nelaimes putni. Teiksim tā, dzīvojam dvēseles mokās un fantāziju pasaulē, lai vieglāk dzīvot, tomēr domās ik rītu, ik dienu, ik vakaru viens pie otra. Jūtos tā it kà tās emocijas būtu iesaldētas, iekšaa ir, bet iedot nevienam nevar, gan jau kaut kad atkusīs, bet varbūt nekad.

..jūtas ir kaut kas, kas uzplaiksnī un vēlāk pazūd, tàs nav mūžīgas, mūžīga ir pieķeršanās, bet tā nav mīlestība.

Muļķības! Iemīlēšanās sajūtai ir raksturīgi uzplaiksnījumi un nodzišana, nevis mīlestībai. Mīlestība ir tas, ko tu sapratīsi tikai dzīves beigās pa lielam. Tad, kad nodzīvosiet kopā n-tos gadus pārvarot jebkādas grūtības un izdzīvojot kopīgus priekus. Tad tu skaidri zināsi - kas ir mīlestība patiesībā! A šitās visas dzirksteles, "šodien mīlu, rīt nemīlu" - tas viss ir pupu mizas! Pati pirmā stadija, kura var būt un var nebūt, un tai nav sakara ar mīlestību dziļākā izpratnē.

Es laikam teikšu, ka nevar.. Var jau būt abpusēja cieņa un rūpes, viss pārējais, bet tas drīzāk veicinātu tādu kā pieradumu, bet ne mīlestību..

Vispār mīlestiibai nav definīcijas, jo rūpes, cieņa, atbalsts, uzticiiba, izpalīdziiba tas viss ir draudzība, taas izpausmes.
Attiecībās ir viss tas pats, kas draudziibaa tikai plus veel regulaaras seksuaalas attieciibas.
Iemīleešanaas ir labaakaa sajūta, taču taa sastaav no kaisles.
Bet kas tad skaitaas taa miilestiiba? Vai taa patiesiibaa ir vienkaarši stipra draudziba ar to "bonusiņu" seksu??

Ir cilveeki, pret kuriem jutu cieņu un vienmerr nesavtiigi atdošu visu, lai tikai viņiem buutu labi, bet tas ari ir pie draudziibas. Es laikam nesaprotu pasauli.

Manā gadījumā nesanāca (pirmās attiecības). Pienāca brīdis, kad tas sāka kaitināt, ka nejutu to pašu pret viņu utt.

es nevarēju iemīlēties, puisim bija fantastiska attieksme, jutos kā princese, domāju, ka ar laiku iemīlēšos, bet nu ja nav tā klikšķa tad nav..

Es uzskatu, ka iemīlēšanās nav kontrolējams un ietekmējams process. :)

Irmīlēties maby,nē,bet iepatikties gan var...

+ :)

Ko tas vispār nozīmē - "labs pret jums"? Pret mani laba attieksme ir ļoti daudziem cilvēkiem. Laipnība, izpalīdzēšana. Es "labs pret mani" no iespējamās otrās puses sagaidu, tā sacīt, default variantā. Ar to vien būš par maz.

Tad, kad akli iemīlas, tad bieži vien sev iestāsta, ka "viņš ir labs pret mani". Kaut realitātē vairāk dara pāri, nekā atstāj pozitīvos brīžus. Bet ja ar kādu tiekas, sākotnēji vienkārši tikšanās, pat ja liekas, ka nepatīk, bet kaut kāds faktors piesaista tomēr un ja otrs liek justies labāk (ar vārdiem, uzmanības apliecinājumiem, dāvanām), nekā citi ir likuši justies, tad laika gaitā var iepatikties tas cilvēks un ir Tu jūties kā princese nevis vienkārši draudzene!

Drizak ka ne,del ta ,ka virietis ir labs,ta var skist,ka iemilat vinu.Bet lidz ko virietis tads vairak nebus,ta iemilesanas ari pazudis.Manuprat to viegli var sajaukt. Jums var skist,ka iemilat,bet isteniba loti iepatikas,jo patikami,ka virietis pievers uzmanibu ,ir pieklajigs.:-)

Jaa var, seeeeeeen, seen ir ta gadijies.

Bet te jamin, ka vinjs man bija patikams,skita izskatigs, nevis kautkads puisis kurs vienkarsi labi pret mani izturas.

Tagad esmu tādā kā dilemmā!!! Ir vīrietis, viņš mani mīl, grib darīt visu, lai esmu laimīga utt., bet es viņu negribu vairs. Ja sākumā bija tāda sajūta ka uhh! viss notiksies, jo kā nekā skolas simpātija, un tikai tagad pēc entajiem gadiem satikāmies un runājamies un ir sekss, tad tagad pēc dažiem mēnešiem negribas vispār!!! Laikam jau tāpēc, ka neattaisnoja manas vīzijas par to, kādam viņam ir jābūt manās vēlmēs, un laikam jau tāpēc pēc iemīlēšanās stadijas esmu nonākusi realitātē, ka vairs nevēlos!!!