Mācības pēc 9.klases

Nu nezinu, man, piemēram, ir pretējs viedoklis un es nožēloju, ka paliku vidusskolā, jo, lai gan skola bija ļoti laba ne vien pēc reitingiem, bet arī pēc tā, kā reāli notika mācības, es jūtos trīs gadus palaidusi vējā. Lai gan vēl vienu gadu ilgāk un citā skolā būtu apguvusi ne tikai vispārizglītojošo programmu, bet arī vēl kādu profesiju, un vienalga taču, kādu! Pēc tam tāpat jāstājas un jāstudē augstskolā, bet vismaz kaut kādas prasmes un iemaņas ir..

Tieši kā par mani uzrakstīts(t)

Pagājušā gada maijā absolvēju RTRIT, apģērba dizainu.

Tagad veiksmīgi studēju žurnālistiku Lielbritānijā un paralēli šeit vadu dažādus ar modi saistītus pasākumus.

Bijusī klasesbiedrene tikko nodibināja pati savu firmu, cita iestājās Mākslas Akadēmijā, vēl cita devās uz Ameriku.

Tā kā noteikti nav tā, ka pēc arodvidusskolas absolvēšanas tikai Maximā pie kases ;)

Protams, ka daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, tomēr ja jau meitene konsultējas ar mammu un kaut kāda interese jau ir, tad man ir skaidrs, ka cilvēks tomēr ir prātīgs.

Turklāt, manā arodvsk. apguvām modes un kultūras vēsturi papildus parastajai;
Vēl bija arī IT tehnoloģijas (kas man vēl šodien lieti noder), apģērbu konstruēšana un modelēšana, zīmēšana (gleznošana, skicēšana u.tml.), u.t.t.

Ja meitene ir radoša, tad es personīgi ieteiktu šo profesiju :)

Vigiana, ja meita radoša, tad varbūt lai iet uz RAV (Rīgas Amatniecības vidusskola), jo tur ir dažādi radoši, arī meitenēm piemēroti, mācību virzieni. Nav tikai metālkalēji un galdnieki, kur meitenes neuzņem.

Es arī pēc 9.klases nezināju par ko iet mācīties, paliku vidusskolā un noteikti to nenožēloju! Mainījās klases skolotāja un ar tāaadu prieku devos uz skolu. Mūs iesaistīja daudz dažādos projektos, devāmies apmaiņas braucienos, mācījāmies prezentēt sevi , kas pēc tam ļoti palīdzēja augstskolā. Un uzskatīt, ka tie kas paliek vidusskolā ir sausiņi nu ir galīgi aplami :D

Vidusskola ir padziļināts pamatskolas padziļināts atkārtojums. Mācījos ļoti labā ģimnāzijā, bet manuprāt neko daudz neieguvu. Būtu labāk izvēlējusies labu tehnikumu.

Pēc devītās aizgāju mācīties uz Ogres amatniecības vidusskolu (OVT tagad) par interjera dizaineri, iepriekš biju gājusi mākslas skolā, māksla patika. Nomācījos visus četrus gadus,bet tad sapratu,ka tas nav priekš manis, naudu ar to nepelnīšu. Pati sev māju iekārtot varētu un pat gribu,bet citiem ne.
Savu izvēli nenožēloju, jo izglītība ir iegūta šā vai tā, zināšanas arī ir. :)

Ja meitai arī ir mākslinieciskais piesitiens, lai varbūt tiešām papēta reklāmas dizainu vai multimedijus, jo,man šķiet, tās ir ejošākas profesijas.

Es pēc 9.klases arī nebiju īsti pārliecināta par to, ko vēlos, bet aizgāju uz tehnikumu, jo zināju, ka pliku vidusskolu negribu, lai arī gads ilgāk jāmācās, bet profesija viena jau ir. Tagad nenožēloju savu izvēli!
Lasot to, kas Tavai meitai interesē, es varbūt ieteiktu paskatīties kaut ko uz reklāmas pusi, varbūt varētu interesēt - reklāmas dizains, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, kaut kas tāds. :)

Par tiem tehnikumiem tik daudz ar draudzenēm runāts. Pati izvēlos un atbalstu vidusskolas ceļu, bet varu teikt vienu, draudzene aizgāja uz multimēdijiem un nemaz nenožēlo, jo tas viņai padodas un patīk. Par citiem draugiem gan nevarētu teikt to pašu. Viena draudzene nožēlo, jo skolas līmenis neapmierina, pārējie mācās topošas Kandavas tehnikuma struktūrvienībā - Saulaines tehnikām. Kā mēs sakām, ja nav kur iet, ja nezini kur, bet negribi vidusskolu, ej uz Saulaini. Līmenis šai skolai noteikti ir krities, bet nu, neteikšu noteikti, ka tā ir sliktākā skola.
Bet palikšu pie sava personīga viedokļa, vidusskola un tad augstskola. ;-)

Vigiana Viss notiek un notiks tā kā tam ir jābūt!
Man bija tā, ka 9.klasē domāju, ka gribu būt stilists, grimētājs, vizāžists, skatijos jau, kur to var apgūt.. beigās viss iznāca tā, ka neaizbraucu nekur to mācīties, paliku savā pilsētā un gāju uz arodskolu, ar domu, nu, ka tur jau būs vieglāk, nebūs daudz jāmācas.. paņēmu vienu tādu profesiju galīgi nesaistītu ar to, par ko itkā gribēju kļūt, un 2.kursā sapratu, ka man tas nepatīk, gribēju jau iet uz vakarskolu un dabūt vidējo vismaz.. bet es nepametu iesākto, es sakostiem zobiem, ar lielu nepatiku tomēr pabeidzu to profesiju, bija arī prakse, kurā mani nemaz nelaida, jo man bija daudz parādu, atzīmes zemākas par 4, tās visas bija jālabo prakses laikā, kuru izgāju tur pat skolā, man tik ļoti nepatika prakse, man bija kauns, ka kāds redz mani skolā, jo es taču vienīgā no grupas netiku lielajā praksē kādā uzņēmumā, man nāca raudiens.... bet es zināju, ka nedarīšu to visu dzīvi, jā, es iedomājos, ka varētu piestrādāt kkur, tādu kā pagaidu variants.. (bet tajā laikā, kad es gāju 4.kursā, es kkā biju iedomājusies, ka pavisam noteikti es gribu nodarboties vēl ar pavisam citu profesiju..) kad beidzu skolu, vēlāk nedaudz gāju uz bezdarbniekiem.. lai sameklē kādu darbu.. iedeva brīvprātīgā darbu saistītu ar manis izmācīto profesiju.. pagrozijos tur un bija nedaudz jāpastrādā, 4 h dienā.. pāris mēnešus tur biju.. un tad sākās vasara.. šajā posmā, kad pastrādāju un bija pienākusi vasara, es biju iesniegusi papīrus vienā citā arodskolā un tajā profesijā, kuru iedomājos, ka gribu veikt.. notika tā, ka mani tur nepieņēma.. taču.. bija viena cita profesija, stipri līdzīga un savā ziņā saistīta ar iepriekšējo, to tad man piedāvāja, bija brīvas vietas vēl.. es piekritu.. lai gan pat nezināju šīs profesijas nosaukuma atšifrējumu.. zināju tikai virspusēji ko tajā apmēram dara.. sāku mācīties.. iedeva pirmās stundu nedēļas sarakstu.. man patika, bija tiešām foršas stundas.. notika praktiskās apmācības, un man veicās viss, izdevās.. un pat patika to darīt.. mani slavēja, es biju kā piemērs, pasniedzēja lika man citiem pamācīt.. pienāca prakses laiks.. mani ielika ļoti prestižā vietā.. kurā arī daudz iemācijos.. tad nāca eksāmeni.. un nokārtoju uz 9, pāris punkti pietrūka līdz 10. Pēc skolas mani paņēma strādāt tur pat prakses vietā, jo arī tur bija apmierināti ar manu darbu. Strādāju vēl joprojām, ieguvu neatņemamu pieredzi, daudz jauna papildus, un jā, man patīk savs darbs līdz, kuram es nonācu.
Secinājums - mana pirmā doma ko gribu darīt vizāžists, stilists, kur tas viss palika?! Karājās gaisā.. un tagad domāju, nē, es to nevarētu darīt! Un pirmā profesija, kuru ieguvu, tajā tā arī pa īstam nepastrādāju, TAČU, es ieguvu daudz NODERĪGA priekš sevis un priekš DZĪVES! Un, ja visi striķi trūkst, es varu atgriezties tajā profesijā strādāt!
Dzīve visu saliek pa plauktiem! Mums kaut kam ir jāiziet cauri, lai pie kaut kā nonāktu!
Lai pie kāda secinājuma un izvēles Jūsu meita nonāktu, acīmredzot tā tam būs bija jābūt! Un agrāk vai vēlāk vienalga viss nokārtosies ! (es tā vismaz ļoti ceru un ticu tam)

Es arī esmu par to, ka, ja īsti nav ne jausmas, uz kuru pusi īsti velk, tad labāk, lai ir laba vidusskolas izglītība. Draudzene mācījās RSMPV, nu traki, uzsvars uz profesiju, vidusskolas viela 1 gadā jāapgūst. Un par vidusskolām, nu, nezinu, protams, par visām, bet manā skolā pilnīgi nevarēja sūdzēties, ka trūktu iespēju attīstīties, pilnveidoties vai kaut kur piedalīties, gan dažādi pulciņi skolā, gan pretimnākoši skolotāji ar dažādiem projektiem (arī starptautiskiem).
Tas ir tikai mans viedoklis, ka vidusskola ir labs pamats vispārīgām zināšanām. Vēlāk taču var mācīties un mācīties, ko vien vēlies.

Varbūt viņai derētu Āgenskalna valsts ģimnāzijas literātu nodaļa?

Man atkal tomēr ir mazliet citāda pieredze (nu, ne man pašai) ar profesijas apguvi uzreiz pēc 9. klases. Vairāki pazīstamie ir beiguši Ogres valsts tehnikumu (ja nav mainījis nosaukumu), jā, nomācījās 4 gadus (nozari neminēšu), tagad mācās augstskolā, vienā kursā ar mani, un visi kā viens ir ļoti vāji fizikā, matemātikā, arī diemžēl angļu valodā ;)Un nav tā, ka viņi tagad mācās galīgi nesaistītā jomā ar tehnikumā apgūto, tieši pretēji - turpina iesākto. Tad ari dekāns sāk domāt, ko darīt ar tiem, kas atnāk no tehnikumiem, profenēm, izglītoti cilvēki, bet tajās specifiskajās jomās, kur tomēr pamatzināšanām jābūt - gandrīz nulle.
Protams, arī pēc parastās vidusskolas beigšanas var būt tāpat, bet mans uzskats, ja grib iet uz inženieriem, zinātni - labāka tomēr būs vidusskola bez profesijas.
Bet māksla un viss radošais - kāpēc gan neapvienot ar pamatpriekšmetiem? :)

Nezinu, iet uz profeni tie, kuri zina ko grib. Lai jau bērns pats izvēlās. Ir dažādas vidusskolas ar māksla, vēstures, kulturoloģijas novirzieniem.

Vēl viņa apmeklē teātra un runas nodarbības. Līdz ar to jau ir tā nesaprašana, ko darīt pēc pamatskolas, jo pliku vidējo negrib, bet to, kas interesē, ir tikai pēc vidusskolas.

Nezinu, ko bērns var darīt, viņas spēcīgākās puses - vēsture un literatūra, viņa ļoti daudz lasa, viņai ļoti interesē vēsture, + ir dotības uz mākslu.

9.klase nav tik mazs bērns, lai vispār nebūtu sajēga, kas patīk.

Tieši tā arī ir, ka nav tās sajēgas, un arī pēc vidusskolas nav sajēgas.

Nu gan jau, ka aptuveni viņa nojauš, vai spēs būt medmāsa vai celtniece, vai dizainere... Jāapskata tikai konkrētu skolu konkrētas programmas un jāsaprot, vai grib kaut ko no tā. Ja tiešām neko, tad jau atliek tā pati vidusskola...

Mans viedoklis tomēr ir, ka vidusskola ir obligāta. Tāpēc variants nepatiks - ko tad? īsti nepastāv manā izpratnē :D

+ kapēc jautā mammai? Tas taču ir forši!
Es savos 16 būtu priecājusies, ja mani kāds būtu pabikstījis, pastāstījis, ka var arī citādi, nevis tikai nesties ar to lielo masu un stāties vidusskolā.

Bez tam, arī 18 - 19 gados pabeidzot skolu - nu kas tas ir? Tie cilvēki JOPROJĀM nezin, ko grib (lielākā daļa). Man ir 25 un man joprojām bieži ir šaubas par to, ko īsti vēlos.. A laiks ta iet :-)

9.klase nav tik mazs bērns, lai vispār nebūtu sajēga, kas patīk.

Bet vidusskola pati par sevi arī var riebties, jo tur neko nemāca! Tā kā bija man. Un ko tad? Beigās tā vidusskola ir izmocīta līdz galam, un tad nu atkal sēdi un domā, kur lai studē?