Tāda ir mana druška :-D Es vienmēr viņu apsveicu uz visiem svētkiem, vārda d, dzimmenēm, arī tad nopērku kaut ko foršu, ja kādu laiku nav bijusi iespēja satikties. Un visas dāvanas ir bijušas tiešām vērtīgas, jo man viņa ir svarīga. Bet lai viņa man kādreiz kaut ko uzdāvinātu...nez kam būtu jānotiek...Vai tā maz ir īsta draudzìba, ja viņa neuzskata par svarīgu mani apsveikt un iepriecināt manos svètkos?!! Tāda egoiste viņa ir. Es zinu, ka viņa tur nav nekāda biezā, bet es taču neprasu nekādus zelta kalnus lai dāvina.
Nekad neesmu par viņu aizmirsusi, vienmēr viņu iepriecinu.
Ar viņu kopā ir superjautri un tā...bet esmu par šo jau sākusi aizdomāties...
Arī kad norunājam kādu satikšanos, piemēram kādā kafejnīcā, tad viņa saka, ka naudas viņai neesot, esot atnākusi vienkārši kompāniju sastādīt:-D bet es taču tā nevaru ēst un dzert, bet viņa lai skatās, un es zinu, ka viņa to izmanto. Es esmu ļoti laba un neskopa, bet tas jau paliek par traku, kādu laiku ar viņu nekur neesmu gājusi, jo vienkārši jau zajebal, nu kur var būt tik stulba:-D
Pati vislaik ņaud, ka ļoti vēlētos mani satikt, bļāviens, lai atkal varētu parīt uz mana rēķina?:-D uhh, es jau te aizrāvos, bet vismaz nolaidu tvaiku(l)