Gribas kaut kur izlikt

Parakstos zem katra DieKleineHexe vārda.

Tik vēl piemetināšu, ka nepiekrītu viedoklim par to, ka neprec jo visu jau ir dabūjis. Ja vīrietim šķiet, ka pilnībā pazīst savu dāmu, tad kaut kas ir greizi. Uzskatu, ka pārim / cilvēkiem jāatīstās teju mūža garumā. Tad arī otrs šķitīs interesants ilgāk par pāris gadiņiem vien.

DieKleineHexe

+++ trāpīgi teikt, visma piekrītu


Dionysus

Un šis ir iemesls kāpēc neprecos :D Bildināta esmu un ar to arī man pietiek :D , bet visa tā plānošana un naudas tērēšana mums abiem ir kā zobu sāpēs, gribas lai tā diena ir neaizmirstama, nevis vienkārši papīru, bet žēl naudas un tā plānošana abiem nepatīk, labi ne gluži nepatīk, bet ir daudz citas idejas un lietas kur izlikt enerģiju un laiku :)

Teiksmi tā, katram patiešām var būt savi iemesli, sava motivācija, vēlmes, patiešām katrs ir tiesīgs izlemt, kā grib, ka tik paši ir laimīgi, nevienu nenosodu.

Bet, es tā padomāju, ja ir bērni... nu man tā vīriera vietā (tieši vīrieša vietā) būtu kauns, ka manu bērnu māte ir tikai draudzene. Tas ir tāds kā sitiens vīrietim zem jostasvietas, ka nav spējīgs nodibināt ģimeni.

Taas, kuras plaataas, ka vinjas, redziet, esot preceetas, nodziivojiet dziivi, tad plaatieties, nu vismaz liidz zelta kaazaam. Veel profilakses noluukos varu ieteikt iemest aci Caalii un palasiit kraapshanas teemas, nevajag pirms laika lekt augstaak par savu dirsu.

Lauliibas aplieciiba negarantee neko, absoluuti neko, juusu burviigais un miiloshais viirs var piekraapt un pamest jebkuraa briidii, tikt valjaa no iipashumiem, no oficiaaliem ienaakumiem un naudinju aiztransfeereet uz kaadu citu kontu arii var jebkuraa briidii. Visu var, lai miiljoto sievu atstaatu ar pliku dirsu.

Taapeec nevajag teelot no sevis nezin kaadas likteniigaas sievietes, skatieties, ka peec gadiem nav gauzhi jaaraud, tad atcereesieties savu plaatiishanos ar gredzenu pirkstaa savos 20 plus gados.

Jautaajums ir cits, cik labi abas iesaistiitaas puses juutas savaas attieciibaas. Ja viena puse juutas slikti, jo attieciibas nav noformeetas oficiaali, tad ir jaarunaa un jaanonaak pie kompromisa, ja taads nav rodams, tad jaameklee cits partneris. Un nav nekaada taa pareizaa laika limita, katram cilveekam ir savs laika limits, peec kura saprot, ka tieshi ar sho cilveeku veelas buut kopaa.

Vieniigais, ko varu ieteikt, ja kaadai sievas statuss ir tik svariigs, tad neparakstieties uz beerniem, pirms shii statusa ieguushanas, paskaidrojiet, ka beerni jums buus ar viiru nevis ar draugu, ja viirietis saskatiis sievietee savu beernu maati, tad arii apprecees, lai pie tiem beerniem tiktu.

Cik man ir zināmās situācijas ar nebildināšanu, neprecēšanos, tad viss ir diezgan vienkārši.
Ir attiecības, ir stabilitāte - to visu var arī turpināt tādā pašā garā. Bet bildinājumam, seko saderināšanās, tad laulības, tas ir jāplāno, daudz ņemšanās, lieli izdevumi u.t.t
Vajag saņemties lai to visu pasāktu.
Un tāpēc domās to visu pabīda tālāk un tālāk, kamēr nonāk pie slēdziena - tāpat jau ir labi, ko tur iespringt.

arieta, gan jau spilgtākās neprecētās personas tūlīt kaut ko izdomās.

Eu, attiecību ekspertes, a ko manā situācijā?? - Vīrietis mani mīl, ciena, mums ir (ak, šausmas) ārlaulības bērni, esmu bildināta, bet ES nevēlos precēties, pamest netaisos, mīlu un cienu!? Nuuuu?!
Tak, cik pāru, tik to attiecību modeļu!

Loģiski, ka tevi vairs neprecēs. Un normāls vīrietis apprecētu vēlākais tad, kad pieteicies bērniņš. Tavējam nav nekādas atbildības. Un protams, viņš neredz jēgu precēt tevi, jo pati jau sevi necieni un esi gatava dzīvot kopā ilgstoši un taisīt ārlaulības bērnus tāpat vien. Slavenais teiciens, cieni sevi, tad arī citi tevi cienīs. Ar to tad arī precētās un bildinātās ir labākas, viņas kāds patiesi mīl un ciena. Punkts.

:D :D :D

Svarīgi jau ir tas, kādā vecumā gaida tos 5 gadus. Es ar savējo sagājām kopā vidusskolā, vēl gads un būs jau 5 gadi kopā. Pašlaik nejūtos īsti gatava bildinājumam, jo apzinos, ka kāzas tuvāko 2 gadu laikā nekā uztaisīt nevarēs, bet sēdēt ar gredzenu pirkstā un zīlēt, kad nu būs, arī negribu, tā ka, protams, sanāks gaidīt. Tomēr, ja man būtu 25+, tad 5 gadus toč negaidītu, pat divus nez vai, jo piekrītu, ka klikšķis nostrādā jau diez gan ātri - ir vai nav. Manējais par kāzām runā bieži, ceru turpmāko 2 gadu laikā sagaidīt, lai pēc bildinājuma uzreiz var sākt visu plānot.
Autore izskatās, ka pati ir apvainojies par neko. Ja draugs runā par kāzām, viesu namiem un tādām lietām, nevajag sēdēt ar akmens seju. Izskatās, ka vīrietis jūtas nedrošs, jo īsti nevar saprast tavu attieksmi.

Un bez kāzām ir arī citi juridiski veidi kā atrisināt to, ka tev kaut kas pienākas neesot sievas statusā - pilnvaras, līgumi, vienošanās. Tik stulba jau neesmu, ka sevi nenodrošinu, lai bez sievas statusa paliktu ar pliku dirsu. Tikai tas ir daudz čakarīgāk un tāpēc vien saku, lai mani prec, lai nav jādomā baigie rezerves plāni. :)

Protams, protams, necienu sevi - tas diemžēl šoreiz nebūs par mani. ;)

Nav vienota pareiza scenārija.

++

Ja cilvēkiem būs lemts kopā, tad viņi arī nodzīvos laimīgi mūžu vienalga kādā statusā. Pats statuss neko negarantē. Attiecību ziņā. Bet tā kā dzīvojam valstī, kurā pastāv rakstīti likumi, tad sievas statuss ir ... drošāks, ja tā var teikt. Tpu, Tpu, Tpu un notiek tāda Maximas traģēdija ar tuvāko, ko tad? Kā tai ugunsdzēsēja dzīvesbiedrei atliks tik raustīt plecus - 16 gadus dzīvoja saticīgi, mīlēja viens otru, un tāda pēkšņa traģēdija un viens no dzīvesbiedriem paliek bez atbalsta, kad to piedāvā oficiālajiem tuviniekiem. Bet principā - nav pareizi un nepareizi, katrs dzīvo kā labāk sev pašam. Es arī zinu pāri, kas izšķīrās uzreiz pēc kāzām kaut pirms tam bija kopā 8 gadus, zinu pāri, kas apprecējās vēl gadu nebūdami kopā, vēl aizvien ir kopā. Zinu pārus, kas apprecas, kad bērniņi sadzimuši. Nav vienota pareiza scenārija.

Liliii, bet ko tad tu citu tagad darīsi? Loģiski, ka tevi vairs neprecēs. Un normāls vīrietis apprecētu vēlākais tad, kad pieteicies bērniņš. Tavējam nav nekādas atbildības. Un protams, viņš neredz jēgu precēt tevi, jo pati jau sevi necieni un esi gatava dzīvot kopā ilgstoši un taisīt ārlaulības bērnus tāpat vien. Slavenais teiciens, cieni sevi, tad arī citi tevi cienīs. Ar to tad arī precētās un bildinātās ir labākas, viņas kāds patiesi mīl un ciena. Punkts.

Nu, kamēr tu jūties labi un negrimsti depresijā par to, ka tevi neprec, tad ir ok. ;)

MoonLady - nu tev es piekrītu, ka foršāk ir teikt vīrs, nevis dēla tēvs, piegulētājs, gultas biedrs. :D Bet tas jau nemaina faktu, ka es spēju pieņemt un dzīvot normāli, nevis visu laiku gruzīties, ka mani neprec. Bet nu citas jau uzreiz saka, ka muļķes visas un vīrieši tikai uz laiku kopā - par to es runāju.

Ja jums ir labas attiecības pēc šiem pieciem gadiem, sapratne, uzticība un visādi citādi tu esi laimīga, tad priecājies par to, kas tev ir. Daži cilvēki negrib precēties un pat ja grib, iespējams, baidās no atbildības un tālākās nākotnes.
Es savās ilgstošajās attiecībās gredzenu un bildinājumu nepieņemtu, un punkts! Stulba rutīna, saprotu, ka esam viens otram nenormāli izdevīgi, tāpēc turamies. Jēga???
Lūdzu, priecājies par to, kas tev ir - kāzas ir tikai gredzens un papīrs, bet laimi parakstīt un gredzenu uzvilkt virsū nevar.

Liliii - abos gadījumos, gan precētajiem, gan neprecētajiem ir savi trūkumi, problēmas utt. Bet tomēr ir patīkamāk iepazīstinot, teikt - šie ir mans dēls un vīrs, nevis dēls un draugs. ;)
Bet šeit var diskutēt un diskutēt...

Es atkal nespēju saprast to, kāpēc citas nespēj pieņemt to, ka tās kuras ilgi gaida bildinājumus vai tās, kuras neprec spēj to pieņemt, un ne visas ir naivas muļķītes un vīrieši egoisti, kas labi iekārtojušies.

Es pat spēju draugu saprast par tām kāzām, es pieņemu to un ceru, ka tad kad būs gatavs, tad varbūt arī precēs mani, neko neuzspiežu un spiedienu neizdaru, jo tā tikai visas savas attiecības sabojāšu. Apkārt mums pārāk daudz piemēru par neizdevušām laulībām un neprecētiem, kas ilgi dzīvo kopā.

Tie precētie brīžam vēl nelaimīgāki kā mēs neprecētie, kā arī man ir daudz vairāk visa kā, arī laime un saticība, mīlošs draugs un lielisks dēls bez kāzām. Un ja arī aizskries un mani pametīs kaut kad neprecētu - nu un - būšu vienmēr pateicīga viņam par savu dēlu.

Arī apkārt bieži redzu, kas notiek pēc kāzām - viss sāk jukt un brukt, it īpaši tiem, kas ar kāzām sasteiguši un pat pārāk ātri apprecējušies.

kristel, njā, citām toties lielākā problēma ir tā, ka čalis uz ielas blenž uz citām :D :D

Es nevienu nemēģinu pārliecināt, tikai izsaku savu viedokli.