Tām, kuras ar bērnu, derētu aizdomāties, kā jutīsies pats bērns šajās attiecībās. No sava diezgan plaša paziņu loka pieredzes- tie, kas ņēma par sievu sievietes ar bērnu, pirmkārt, centās no bērna tikt vaļā, aizsūtot dzīvot pie vecvecākiem vai arī ja finanses atļāva-sūtīt uz ārzemju koledžām. Otrkārt, pati attieksme pret bērnu bija labākajā gadījumā laipni vienaldzīga, pie tam, savu bērnu mīlēja daudz vairāk, kas arī uzreiz krita acīs. Un kā šādā situācijā jutās pats bērns? Drausmīgi, taču mātes šādu attieksmi tīri mierīgi pacieta- ka tik vecis būtu blakus. Pati māte būdama, šitādu drausmīgu egoismu nu nekādīgi nevaru saprast.
Protams, ka ne jau visi ir šādi, un milzīgs respekts tiem vīriešiem, kas pieņem un audzina kā savus un vientuļajām māmiņām, kas kā jau visi, ir pelnījušas laimi, un kam šādos gadījumos bērna izjūtas ir primāras.