jaunas attiecības/bērns

Man pašai ir mazais. Un ja lemtu, ka ar kādu jāveido attiecības, tad ļooti gribētu, lai vīrietim pašam ir bērns. Un lai ar bērnu ir kontakts regulārs un attiecības ar bērna mati - cilvēciskas, draudzīgas.

manuprāt, pieaugušam un smadzenēs attīstītam vīrietim ar to problēmas nebūtu :P

Kā vienmēr divas galējības. viena ir tā, ka obligāti ir jāpieņem, un , ja nedod Dievs nepieņems, tad vīrietim kaut kas smadzenēs nav kārtībā.

weee un ja nu viņš pēc laika neliktos par jūsu kopējo bērnu? Kas tas par cilvēku, kas var nelikties par savu bērnu?! Man šķiet, ka tādi bezatbildīgi vīrieši vispār nav vajadzīgi.

Tā ir viņa brīva griba , viņa attiecības ar bēnu un man tur nav nekādas daļas , daudz kas ir atkarīgs arī cik vecs ir bērns , kad vecāki pašķīrās , ja bērns ir mazs , tad neredzu problēmu , grūtāk ir ja bērns ir jau pusaudzis , grūtak bērnam es domāju
Man nav nekas arī pret vīriešiem , kas no vienām attiecībām uzreiz lec otrajās , esmu ļoti privātīpašnieciska un izlutināta , man vajag visu vai neko , es negribētu , ka mans vīrs/draugs regulāri apspriež kaut kādus jautājumus (saistībā ar bērnu )ar savu bijušo sievu/draudzeni , es negribētu ar svešu bērnu pavadīt laiku , man bērni vispār nepatīk , izņēmums ir mans bērns jo mans ir mans .

Var jau teikt, ka daudziem vīriešiem derētu pamācīties no dzīvniekiem , kuri nereti pieņem citu sugu mazuļus.. Bet tomēr nevajag aizmirst arī to daļu, piemēram diženās lauvas, kas svešā bara vadoņa atvases nokož, lai radītu paši savas...
Tāpēc priecāsimies, ka cilvēku vidū tomēr atrodas pa kādam , kurš gatavs investēt un pieņemt kā savus svešus bērniņus, un nepārmetīsim tiem, kuri domā par savas dzimtas gēnu saglabāšanu.

kuri nereti pieņem citu sugu mazuļus

Mazāk jāskatās mīļ raidījumi kur kādai govij iesmērēts kazlēns ko barot :D (mazāk jāskatās rentv, kur rāda itkā vilku izaudzinātus cilvekbērnus)
Savvaļā 1 no miljona, ka apzināti, kādas sugas mātīte pieņems svešas sugas bērnu.

Protams ir dzeguze, kura savus bērnus ar viltu iedēj citu putnu ligzdās :D

Tev laikam ir problēmas ar uztveri, ja jau izrauj tikai teikuma daļu no konteksta ;)
Tavam zināšanām , televīzijas man jau sen nav, tāpēc Tavus pieminētos rentv pat neskatos, bet doma jau nebija arī ieciklēties ko kurš zīda , bet gan fakts kā tāds, ka ir kas pieņems svešus bērnus un ir kas nē. Mazāk lasi starp rindām ;)

Es pazīstu gan tādus vīriešus, kuri ir kategoriski pret attiecībām, kurās ir sveša atvase. Zinu tādus, kuriem nav viedokļa - Kā būs, būs. Un trešā grupa, kuri ir starā par bērniem, tiecas veidot attiecības ar sievieti, kurai atvase.

Pareizi vai nepareizi nav neviens gadījums. Mēs paši tādu sabiedrību radam, kurā bērni aug tikai ar māti, jeb audžutēviem.

Nezinu, ko ieteikt. Izmisušie un lūzerainie arī nav nekādi atbildības un saprātības etaloni.

Cik forši palasīt, ka citām viss ir baigi labi izveidojies :) Man ir tikai pats attiecību sākumposms. Cilvēks tiešām ir foršs, bet es vnk sāku aizdomāties par to, ka visu laiku jau nevarēs tikai divatā tikties, jo bērns ir daļa no manis, un kaut kādā brīdī jau vajadzētu vismaz sasveicināties :D Bet nu ies laiks un tad jau redzēs, kā viss būs :) Man nav viena vienīga doma, ka man ar viņu obligāti būs jādzīvo kopā, ka mums jāveido ģimene :D pagaidām vienkārši satiekamies.

Nu...godīgi sakot, es uzskatu, ka tas var būt šķērslis attiecību veidošanā un to pilnībā saprotu. Pati negribētu veidot attiecības ar cilvēku, kuram ir bērns, vismaz šajā dzīves posmā tā uzskatu. Vienīgais vīrietis, kuram bērna esamība manās acīs ir bonuss, ir mana bērna tēvs un šo lomu nevarētu aizvietot neviens cits vīrietis pasaulē pat tad, ja mūsu savstarpējās attiecības mainītos vai beigtos. Tāpēc ļoti labi saprotu, ka arī vīrietim var nelikties pieņemami veidot attiecības ar sievieti, kurai ir bērns no citām attiecībām. Gluži vienkārši ir cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai bērni, kurus viņi audzina, ir viņa paša. Nedomāju, ka tāpēc tie vīrieši būtu sliktāki, kaut kādi nenopietnie kandidāti vai nelieši, ka nepieņem bērnu. Ja pieņem- brīnišķīgi, par to var tikai priecāties, bet noteikti ir tādi, kuriem tas būtu šķērslis.

fejja Nu novēlu veiksmi, spēku un apņēmību gan tev, gan viņam. Ispējams viņam tavs sīkais nav problēma, bet vai sīkais nebūs problēma tev? Vai pašas sīkais nekļūs par iemeslu nekad nesniegt savam vecim kopīgu bērnu? Jeb tomēr būs problēma, un jāslauc kamēr slaucams.

Man reiz bija attiecības ar vīrieti, kam bija bērns no iepriekšējām attiecībās. Patiesībā bērns nekāds traucēklis nebija, protams ne vienmēr varēja darīt, kas ienāk prātā, bet tas nekas traks. Patiesā problēma bija bijusī sieva- vienmēr kaut kur netālu. Vienmēr viņai kaut ko vajadzēja (kaut vai pultij baterijas nomainīt- viņa tak sieviete, tas nav sieviešu darbiņš:D).

ja bērnam ir mans uzvārds, tad arī jāadoptē?

uzvārds neko nenozīmē. Ja neadoptē, tad bērnam neesi nekas. Ja adoptē- tad no likuma viedokļa tas ir tas pats, kā īstie vecāki (tiesību un pienākumu ziņā). Bet ja vnk dzīvo kopā ar sievietes bērnu, tu nevari parakstīt nekādus papīrus (kaut par izbraukšanu no valsts) ko varētu darīt bioloģiskie vai adoptējušie vecāki!!!

Zinu vīriešus, kam tas netruacē, zinu - kam traucē.

Jauks piemērs ir pāris rados, kur vīrietis sievas meitu ir pieņēmis kā savu, tagad ir arī kopīgs bērns. Cik no malas redzu vai dzirdu, viss izskatās skaisti.

Man bija ļoti līdzīgi kā Gangsters raksta

Man reiz bija attiecības ar vīrieti, kam bija bērns no iepriekšējām attiecībās. Patiesībā bērns nekāds traucēklis nebija, protams ne vienmēr varēja darīt, kas ienāk prātā, bet tas nekas traks. Patiesā problēma bija bijusī sieva- vienmēr kaut kur netālu. Vienmēr viņai kaut ko vajadzēja (kaut vai pultij baterijas nomainīt- viņa tak sieviete, tas nav sieviešu darbiņš).

Tā bijusī sieva reāli kaitināja ar savu nevarību. Tad auto kaut kas noticis, tad dzīvoklī...Pašai gan bija arī attiecības, bet sauca palīgā bijušo vīru.
Ar bērnu bija mums labas attiecības, viņš tieši sāka iet pirmajā klasē, es palīdzēju ar mācībām, salikt somu, kad mazais pie tēva dzīvoja. Bija vispār forši, uztvēru mazo kā savu draugu.

Es laikam būtu tā riebīgā sieva, kas traucētu nabaga vīrietim, jo uzskatu, ka nepietiek, ka pavada laiku ar bērnu brīvdienās un samaksā alimentus. Ja reiz ir kaut kas sadzīvē jāpalīdz, tad ir, jo tas ir abu bērns. Varbūt, ja jau citas attiecības uzsāktas un virietis mājās jau ir, tad tas ir savādāk, bet, ja viena pati ar bērnu dzīvo, tad tikai normāli, ka prasa palīdzību bijušam vīram, t.i. bērna tēvam.

Bērna uzvārdu (no tēva) var mainīt tikai tad ja patēvs adoptē Tavu bērnu. To zinu skaidri.

Tā vis nav. Māsa pēc vīra nāves apprecējās vēlreiz, jaunais vīrs bērnus nav adoptējis, bet viņiem ir viņa uzvārds, jo māte var pieņemt bērnus savā uzvārdā.

Lielākajai daļai zināmo - netraucē, ir arī tādi, kam traucē vairāk bērna īstais tēvs un nespēj pieņemt to, ka meitene kontaktējās, nekā mazais. Tādus, kas īsti būtu kategoriski pret - neesmu satikusi.
Līdzīgi kā autore, esmu sākusi tikties ar vīrieti, pret bērnu nekas pretī nav, pieņem to kā daļu no manis, tikušies gan vēl nav un tuvākajā laikā es arī to neplānoju. Jo bērns vēl mazs, nav īsti ko šādā laikā kopīgi darīt un tml.
Uzvārds mans, bērna tēvs uzrodas reizi pāris mēnešos ar 20 eiro un pārmetumiem, ka nu šim bērnu katru nedēļu nedodu. A kāda man jēga? Man aiziet nauda viņa uzņemšanai (par radiem nemaz nerunājot), jo man būtu KAUNS, ja atbrauc un vai māja nekopta, vai nav ar ko uzcienāt, pusdienas, un viss ko viņš/viņi visu dienu dara ir sēž, skatās kā es ņemos ar mazo, izsaka savus ''gudros'' komentārus un fotgrafē. Nē, paldies, labāk tad lai viņš neliekas ne zinis vispār!

harmless_, es viņam liegtu saskarsmes tiesības ar bērnu. Ne viņu, ne tos radus mājās nelaistu.