Mantojums

Tā oficiāli, paldies Dievam, nē, bet dzīvoju vecvecāku mājā, daudz tur ieguldu, tādēļ tikai pašsaprotami, ka reiz tā paliks man. Par vecvecāku atstāto naudiņu iegādājos dzīvokli.

Jā,esmu saņēmusi.

Nu tas, kas pieder vecākiem (vīra in maniem), tas arī būs kādreiz mūsu mantojums. Esam vienīgie bērni ģimenē, citu radu nav.

No vienas radu puses ir gaidaams, bet es jau zinu to, ka atteikshos. Man taa summa dziivee maz ko mainiis, bet tiem, kuriem taa pienaaksies peec manis, gan var noziimeet daudz.

lídz shim neko - cerams vel ilgi jo ilgi nenáksies ar shím lietám saskarties. esam divas mantinieces, ja másai vajadzés vairák ka man -- atteikshos no mantojuma.

Palabošu Gitas sacīto par valsts nodevām - dāvinājumam valsts nodeva ir 0,5% no kadastrālās vērtības (ja starp līgumslēdzējiem ir tāda radniecība kā - vecāki, bērni, brāļi māsas vecvecāki, mazbērni, laulātie), ja dāvina tālākam radiniekam, svešam cilvēkam, tad valsts nodeva ir 3% no kadastrālās vērtības.
Bet IIN pārdodot īpašumu jāmaksā ne tikai pēc mantošanas, bet arī pēc dāvinājuma saņemšanas utt. Nosacījums, lai nebūtu jāmaksā IIN pie īpašuma pārdošanas - jabūt deklarētam noteiktu laika posmu un īpašumam jābūt īpašumā (reģistrētam uz konkrēto īpašnieku zemesgrāmatā) vairākus gadus, slinums meklēt konkrētus ciparus..

Dāvinājuma process var sanākt lētāks, bet ne vienmēr, taču tas pavisam noteikti ir ātrāks process kā mantojuma lietas kārtošana, un, manuprāt, saudzīgāks.

ir īpašumi, bet līdz tiem vēl tālu, jo esmu es jauna, mamma jauna, vis drīzāk maniem bērniem paliks.

Kārtojam dāvinājuma līgumu tieši izdevīguma ko Gita minēja dēļ. Starp mani un cilvēku, kam īpašums pieder, ir vesela paaudze bez bērniem, kas tur vēl dzīvo un dzīvos līdz mūža galam, tāpēc realitātē man no tā visa labuma nekāda, tik vien kā meitai tālā nākotnē būs, kur dzīvot, ja gribēs, un smieklīga īres nauda no ilggadējiem otra īpašuma īrniekiem, kurus neesmu pat redzējusi (arī veci cilvēki). Izklausīsies ļauni, bet pret cilvēku, kurš atstāj man visu šo bagātību - dzīvokli un māju+zemi "elitārajā" Pierīgā, man vispār nav nekādu siltu jūtu, tāpat kā pret pašu īpašumu.

Zinu, ka tēvam arī it kā kaut kas pieder, bet man nav vispār prātā pat apsvērt kaut kādu mantisku labumu šajā gadījumā.

Ja ir mazbērni, tātad cerams ilgs un skaists mūžs bijis. Diemžēl visi tur būsim.

Kāpēc diemžēl? Laba omīte nu, priecājies.

Diemžēl tāpēc, ka vecmammas vairs nav. Dzīvokli tāpat esmu pārrakstījusi uz māsas vārda..

Diemžēl, jā. Dzīvokli no omīte

Kāpēc diemžēl? Laba omīte nu, priecājies.

Vecākajai māsai un brālim omītes atstāja dzīvokļus. Man kā pastarītei neko. :D

Diemžēl, jā. Dzīvokli no omītes. Tas nebija kā no zilā gaisa nokritis, jo vecmāmiņa vienmēr teikusi, ka atstās to man mantojumā..

Jā kauns. Nu padoma vecaki berniem grib labaku dzivi. Muzu strādā, pelna tiecas pec labākas dzives. Un ja mūza nogalē ne centa nevar bērniem atstāt, nu ir tas kauns. ja laukos tad vispar...zemi nodzēra , maju pardeva? Zinu ka ir kas mūžu īre dzivoklus, bet nu tapat mazliet ko atstaj berniem.

Mantojumu neatstāj visbiežāk vai nu dzērāji, nakromani vai bernunama berni nesanem jo nav radu. Stulbi nodzivot muzu un nav ko bernam atstat, ta ka labak jau nelielaties ka nav radiem ko jums atstāt. Kauns tas ir, neko labu par ģimni un tās sasniegumiem tas neliecina.

???

Stulbi un kauns?

Ir bijusi iespēja, bet no mantojuma esmu atteikusies.

visbiežāk ne VISI UN NE VIENMER.

Mantojumu neatstāj visbiežāk vai nu dzērāji, nakromani vai bernunama berni nesanem jo nav radu. Stulbi nodzivot muzu un nav ko bernam atstat, ta ka labak jau nelielaties ka nav radiem ko jums atstāt. Kauns tas ir, neko labu par ģimni un tās sasniegumiem tas neliecina.

Kā tā var izteikties! Ir arī normāli vecāki, kuriem nav ko bērniem atstāt, nekāda kauna tur nav.

Piekrītu tam, ka jādod makšķere, nevis zivs.

Vieni no labākajiem vārdiem ko jeb kad esmu dzirdējusi .

Pati varu visu sasniegt!

Dotajā jautājumā pilnīgi garam frāze. Mantojumu neatstāj visbiežāk vai nu dzērāji, nakromani vai bernunama berni nesanem jo nav radu. Stulbi nodzivot muzu un nav ko bernam atstat, ta ka labak jau nelielaties ka nav radiem ko jums atstāt. Kauns tas ir, neko labu par ģimni un tās sasniegumiem tas neliecina.