No gaisa nenokrita, bet man nomira tēvs un viņa māte, tad, protams, tas viss automātiski pārgāja man.
Starpcitu, man ir labs stāsts par labiem cilvēkiem. Man bija krusttēvs, ļoti stipra personība, rakstnieks, trimdas Latvietis, kara laikā nokļuvis Anglijā, kopš tā laika nekad netika redzējis savu dzimteni. Man mazai vienmēr sūtīja pakas ar skaistām drēbēm, kādu 80to/90to gadu Latvijā, protams, nebija. Viņš mira, šķiet, 1994. Padsmit gadu pēctam saņēmām zvanu no kāda viņa paziņas (arī jau miruša) sievas, kas bija kārtojusi rakstnieka arhīvus un atradusi krājkontu, sameklējusi mani kā vienīgo dzimtas turpinātāju, atbraukusi uz Latviju, lai man to naudu atvestu.