Pirmais bērns , tas uz kāzām
Otrai bērns uz naudu
Trešais, mes gribējām meitenīti
Ceturtais un visi pārējie ,lai skraida vai man žēl...
jā, es vispār apbrīnoju, cik ātri viss mainījās. tajos laikos tiešām pazūdi uz visu dienu, paēd kaut kur pie draugu omītes, vakarā līdz ar tumsu atvelcies mājās un vecākiem ne silts ne auksts. a tagad šie krīt panikā, ja bērns neceļ klausuli
tie tik bija zelta laiki. atceros, ka tad nešķirojām pagalmā puikas un meitenes. visi bijām viens dzimums un spēlējām kariņus un paslēpes, kazakus un ik pa laikam kāda mamma pa logu bļāva, lai nāk ēst. no rīta arī pirmais zvans no drauga vai kādam draugam: čau, tiekamies pēc 10 minūtēm pie poģīša? mazliet žēl, ka mani bērni to nekad nepiedzīvos, jo tiks sabojāti ar telefoniem, datoriem un xboxiem, ahhh
manā ģimenē tieši otrādāk. mēs ar brāli pirmie bijām un tad uz visu dienu pazudām pagalmos, mamma tik pa logu mūs spēja sasaukt vakarā, lai nākam mājās, mobilo jau nebija. tagad mazakajai māsai 14 gadi un mamma vislaik zvanās un prasa kā iet, ko dara un kur ir
man liekas, ka pēdējais bērns tieši ir tas luteklīts
manā ģimenē tieši otrādāk. mēs ar brāli pirmie bijām un tad uz visu dienu pazudām pagalmos, mamma tik pa logu mūs spēja sasaukt vakarā, lai nākam mājās, mobilo jau nebija. tagad mazakajai māsai 14 gadi un mamma vislaik zvanās un prasa kā iet, ko dara un kur ir
man liekas, ka pēdējais bērns tieši ir tas luteklīts
oo jāā, manu brāli mamma šausmīgi pieskatija utt, man kā otrajam bērnam tika dota vaļa trešajam ja tāds būtu laikam vispar tiktu ļauts viss