Nekad neesmu uzskatījusi, ka tā būtu slimība utml. Man tā likās kā sava veida misija, kas man uzticēta, un no savas puses darīju to, kas no manis atkarīgs, lai izvairītos no riskiem, pasargātu. Nekad negribētu sevi šaustīt, vainot, ja būtu bijusi pārgalvīga.
Dzēru arī to pretīgo biešu sulu, lai celtu dzelzs līmeni, sevi noliekot mazliet malā, bērna dēļ.
Es gan biju eksotiskā valstī 4 mēnešos, par ko arī pārcilāju, vai vajag, bet tas mani darīja tiešām laimīgu, tāpēc tā bija laba izvēle, tajā pat laikā ļooti uzmanījos, lai nesaķertu kādu baktēriju (piem. zobus tīrīju minerālūdenī), sauļojos apsedzot punci utml.