Dzīvokļu īre un mājdzīvnieki

Kaķis, kuram tiek tīrīta kastīte un kurš ir kastrēts, ir bez visādiem aromātiem. Man ir divi - esmu prasījusi gan draugiem, gan radiem godīgi novērtēt, vai var just kaut kādu smaku. Visi kā viens teica, ka nevar. Arī pašai deguns ir jūtīgs - drusku smaku var sajust pie pašas kastītes, ja ir aizmirsies laikā iztīrīt. Viss. Tā ka fantāzijas par smirdīgajiem kaķiem varat iebāzt tur, kur saule neiespīd.

P.S. Pa šo laiku, kamēr man ir kaķi, viņi nav sabojājuši pilnīgi neko.

Esmu tagad tādā situācijā. Ir 2 suņi un mazs bēbis. Aktīvi meklējam dzīvesvietu, jo tagadējā ir neizdevīga un grasās namsaimnieks pacelt īres maksu kaut arī dzīvoklis skaitās ar daļējām ērtībām. Katru dienu zvanu sakarā ar sludinājumiem. 98% saka nē, 1% saka, ka padomās un pārzvanīs (pārzvana un saka nē), 1% saka jā, bet nav vēl gadījies atrast tādu, kas der. Un kā lai es cilvēkiem paskaidroju, ka mani suņi nesmird? Es mazgāju kažoku ar šampūnu, regulāri ķemmēju. Jā, viņiem ir spalvas, krīt 2x gadā, bet tāpēc man ir Kärcher putekļu sūcējs, 3 veidu kažoku ķemmes. Domājam par mājas iegādi, bet ir vēl jāsakrāj pirmajai iemaksai. Es varu samaksāt lielāku summu par labām ērtībām, maksāt laikā un pat ieguldīt kko jaunajā dzīvesvietā, bet es nesaprotu cilvēkus, kas atbildot uz manu jautājumu - vai jūs izīrējat dzīvokli ģimenei ar bērnu un 2 suņiem, atbild, suņi smird, bērni visu piegāna, nē un nomet klausuli. Es jau nezvanu sludinājumiem, kur grīdas klājums ir ozolkoka parkets...

Citreiz liekas, ka tiem izīrētājiem nemaz nav sirds un interesē tikai nauda.

Nu bet loģiski! Nekustamā īpašuma īres tirgus nav labdarība, tas ir pilnīgi un noteikti tendēts uz peļņas gūšanu!

Man ir suns, kaķis un bērns , bet es arī nelaistu savā dzīvoklī ar dzīvniekiem un bērniem līdz skolas vecumam ...

Drīzāk brīnās par jokaino attieksmi pret dzīvniekiem.

Es, neuzņemoties atbildību pat to, ko nespēju, iespējams, esmu daudz atbildīgāka par dažiem labiem dzīvnieku "mīlētājiem".

un es nedusmojos, vienkārši skaidroju savu attieksmi.;)

Sen, sen, kad vēl nebija sava īpašuma ar vīru meklējām īrētu dzīvesvietu un vīram uzreiz pēc jautājumiem vai ir suņi, kaķi, bērni, potenciālais izīrētājs telefonsarunā uzreiz arī pajautāja vai sieva nav stāvoklī:D Nu zin kā, dažiem mistiski uzrodas mājdzīvnieki, dažiem bērni!!!

Tu vienkārši nesaproti, ko es stāstu. Es neesmu pret to, ka kāds neizīrē dzīvokli dzīvnieku saimniekiem. Es to varu pat saprast. Taču esmu pret to, ka kāds "zinātājs" sāk stāstīt, ka kaķi smird un viņiem piemīt "aromāts"! Par to es cepjos. Par kaut kādu izdomājumu!!! Tas rada izbrīnu!

Un vispār - nesaprotu, ko tu tagad piesējies cilvēkiem, kuriem ir dzīvnieki, bet kuri īrē dzīvokļus. Ar kādām tiesībām tu viņus sauc par bezatbildīgiem? Kas par murgu?

Vai tik tāda mājdzīvnieku saimnieku un ģimeņu ar bērniem neielaišana dzīvoklī neskaitās diskriminācija?

Harmony - savā ziņā jā, tev ir taisnība. Piemēram, tā varētu būt atšķirīga attieksme ģimenes stāvokļa dēļ.

Atšķirīga attieksme pieļaujama vienīgi tādos gadījumos, ja tam ir pamatots un objektīvs attaisnojums un pastāv samērīgums starp sasniedzamo mērķi un izmantotajiem līdzekļiem.

Jāvērtē šis faktors, vai tam ir leģitīms mērķis un vai to nevar panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Vai tik tāda mājdzīvnieku saimnieku un ģimeņu ar bērniem neielaišana dzīvoklī neskaitās diskriminācija?

Kāds sakars?

Un es jau zinu, ko cilvēki teiks - bet tas ir mans dzīvoklis, ko gribu to daru! Patiesībā jau mēs visi zinām, ka īpašuma tiesības nav absolūtas. Arī ar savu īpašumu cilvēks nedrīkst darīt pilnīgi visu, kas ienāk prātā!

Interesanti, nav kāds tiesas process bijis par šo tēmu. Nebūtu gulēt jāiet, labprāt pameklētu :D Profesionālās intereses pēc :)

Pašai ir divi kaķi un arī dzīvoju īrētā dzīvoklī, saimniekam nav iebildumu pret maniem dzīvniekiem, taču savā ziņā varu saprast, ka ir saimnieki, kuri nevēlas, ka viņu dzīvokli apdzīvotu arī dzīvnieki, jo katram dzīvnieciņam ir savs raksturs. Mani kaķi ir gana pieklājīgi, stūros nenokārtojas, nagus pret mēbelēm neasina, tapetes neplēš un pilnīgi noteikti nesmird, taču kādai paziņai ir kaķis, kurš, šķiet, ir īsts velna iemiesojums. Cilvēkiem klūp kājās, sievietēm plēš zeķubikses, jo rāpjas augšā pa kājām, kā bulta metas no viena dzīvokļa stūra uz otru, lēkā pa skapju augšām, rauj visu, ko var noraut, plēš un dīrā mēbeles. Saprotams, ka dzīvokļa izīrētājs nevar zināt kāds būs dzīvnieks un tāpēc saprotu, ka cilvēks nevēlētos, lai dēļ viena mežonīga kaķa vai suņa viņa dzīvoklis izskatās kā kara lauks. Cita lieta, ja iepriekš norunāts, ka īrnieks novērš visus bojājumus, kuri radušies mājdzīvnieka dēļ.

Starp citu, meitenes -
Likuma Par dzīvojamo telpu īri 9.panta otrā daļa:

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Nav nepieciešama izīrētāja piekrišana. Tikai rakstveidā informēšana.

10.panta pirmā daļa:

Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to, izīrētājs nevar vēlāk pateikt, ka lauzīs līgumu, ja dzīvoklī patiesībā dzīvo nepilngadīgs bērns, kas ir īrnieka ģimenes loceklis un par ko rakstveidā ir paziņots izīrētājam.

Jociiga attieksme jums, meitenes. Jaa, kaut gan pret dziivniekiem attiecos ar cienu, neesmu kaisliiga to miileetaaja. Saprotu, kveeliem dziivnieku miileetaajiem to nesaprast, tas ir cilveeku dabaa. Par to spec. aromaatu- tas ir mans subjektiivais viedoklis, tas, ka kaads nepiekriit, man neko nemaina, jo runaaju sava dziivokla kontekstaa.
Par atbildiibu- shii diskusija paraada, ka iirniekiem maajdziivnieku jautaajumi rada aciimredzamu probleemu.

To var izsecināt no 9.panta piektās daļas

Šā panta pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas (turpmāk — cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Mēs arī īrējam dzīvokli ar saviem susuriem. Ar saimniekiem ļoti paveicās, jo viņu noteikums bija, ka IR jābūt dzīvniekiem. Es biju šokā, jo pirms tam cik meklējām, visur atteica tikai dēļ dzīvniekiem. Es saprotu, ka mājdzīvnieks ir ar savu aromātu un var gadīties, ka dzīvoklī kaut kas tiek apskādēts. Mūsējie saimnieki uz šo lietu skatās tā - cilvēki ar mājdzīvniekiem ir atbildīgāki. Attiecības vispār ļoti jaukas. Mums ir padzīvojis pāris, kuriem esam ļoti iepatikušies. Saimniece tik slavē to cik labā stāvoklī uzturam dzīvokli, tīru utt. Arī pirms līguma (kuru sastādīt varējām mēs paši) noslēgšanas,mēs 2x braucām ciemos uz kafiju, lai iepazītos un visu kārtīgi izrunātu.
Ja pati izīrētu dzīvokli kādam, noteikti nebūtu iebildumu, ja ir dzīvnieki vai bērni. Nu, protams, ja īrnieki uztur mājokli kārtībā :)

Nekad neesmu redzējusi, ka cilvēkam, kuram mājās ir dzīvnieks, dzīvoklis būtu nekārtīgs vai smirdīgs. Bet visticamāk tie priekšstati ir cilvēkiem, kuriem nekad dzīvē nav bijis mājdzīvnieks.

Tiem, kuriem ir suns/kaķis , to specifisko aromātu nemaz nejūt, bet aromāts IR. Es neteikšu, ka visi kaķi vai suņi smird, bet aromāts ir, lai kā mazgātu, lai kā koptu savu dzīvnieku!!!

Tās, kuras saka, ka dzīvniekiem nav aromātu - nolaidieties uz zemes. Jā, apzinīgs dzīvnieka saimnieks savāks aiz sava mīluļa, bet man, diemžēl, ir nācies dzīvot arī vietā, kur blakusistabas iedzīvotājam ir kaķis un tā smaka bija šausmīga, pat par spīti tam, ka par to kaķi rūpējās un viņu kopa. Man bija kauns aicināt ciemiņus, līdz ar to es drīz no turienes pārvācos. Tāpat arī atceros, kaut tas bija jau 10 gadus atpakaļ, dzīvokli, kuru nopirkām ar vecākiem no vienas tantes, kurai bija, ja nemaldos, 2 vai 3 kaķi - tur pilnīgi visu vajadzēja demolēt un mainīt. Linolejs - sačurāts un blusains (blusas arī ir labs arguments, lai nelaistu dzīvniekus dzīvoklī, jo pašu dzīvnieku atblusot ir elementāri, bet tiklīdz tas ir ienesis tās mazās m**kas dzīvoklī, tā no tām var mēģināt tikt gadiem vaļā un tas var arī neizdoties, it sevišķi, ja nav naudas lieliem remontiem), stenderes un durvis saskrāpētas, nu, murgs.

Par bērniem es atkal nesaprotu. Pirmkārt - zīdainis dzīvoklim tāpat neko nevar izdarīt, tāpat visdrīzākais arī bērns no 6 uz augšu. Otrkārt, ģimenes ar bērniem parasti meklē ilgtermiņa variantus, kas nozīmē, ka droši vien arī laika gaitā veiks remontus un uzturēs dzīvokli tīru, ja vien nav padibenes, jo tīrība tomēr arī bērniem ir diezgan svarīga. Mātes parasti ir cītīgākās šrubētājas. Loģika?

Ir gan kaķiem specifisks aromāts. Tāpat kā jebkuram cilvēkam mājās ir sava smarža. Man, piemēram, nepatīk kā man vienai draudzenei mājās smaržo, viņai nav neviena dzīvnieka un viņa pati nejūt neko, bet mājās smaržo pēc - es pat nezinu - kaut kādām dīvainām smaržām, sajaukumā ar dušas želeju, ziepēm un pretkožu līdzekļiem.