Sapnis manās rokās

Nu tad Pūuce, es Tevi apbriinoju. :D Esmu no tiem, kas mācījās katru dienu un liidz riitam. Neteikšu, ka man ir smaga galva, bet nu, ar 2h man būtu krietni par maz. Un vispār, tiec liidz 2 kursam. Tur sāksies visa jautriiba. :D

Ā, un pirmos 2 gadus man bija no life vārda vistiešākajā noziimē. :D Pat 5dienās es sēdēju bibliotēkā liidz pēdējam, atnācu knapi mājās un gāju gulēt, lai 6dien atkal dotos uz bibliotēku. Man - tusētājai - tusiņi nebija prātā un vispār.. man tiem nepietika spēka.

Tā ka mans brālis tūlīt beigs RSU mediķus un no mana topošā vīra puses ir 3 māsas, no kurām viena MF pabeidza gadu atpakaļ, viena studē fizioterapeitos, viena ir kosmetoloģe, kas tagad studē par ārsta palīgu, plus labākā draudzene zobārste, šķiet, ka ir dzirdēts par teju visu, kas šai jomā notiek :D
Mans lielākais secinājums-ja jūti, ka tev ir iekšā, ej līdz galam, t.i., neizvēlies vieglāko un īsāko ceļu, lai nesanāk tā, ka esi ķirurģijas māsa,bet operācijas laikā sapņo par to, ka pati varētu turēt to skalpeli.
Runājot par slodzi, mans brālis gan ir zubrījis pamatīgi un regulāri, bet viņa vidējā visus gadus drīzāk vilka uz 9, nevis 6, bija arī stipendija. Man pat nešķiet briesmīgākais tas, cik stundas dienā aiziet, bet gan tas, kādu informācijas kvantumu ir vnk jāiezubra smadzenēs, es tik pat labi varētu mēģināt iemācīties no galvas telefona grāmatu.
Esmu savējam vielu atprasījusi trolejbusā, pie Ziemassvētku egles un pie baznīcas, gaidot radinieka kāzu ceremoniju. Ja ne grāmata, tad kādas kopētās lapas vienmēr līdzi :D Plusā viņš vēl strādā sutkas slimnīcā no kāda 4 kursa, kā jau daudzi dara. Vnk apbrīnojami, bet ballītēm arī laiks atliek. Bet dažreiz viņš saka, ka nejūtas īsti dzīvs, cerams, ka rezidentūrā būs interesantāks darbs un lielāks gandarījums.

somniatis iesaku tev padomāt pat koledžu. Protams, ārsts ir ārsts, bet arī ārsta palīgam vai māsai nav ne vainas. Pēcāk var izmācīties tieši konkrētu specialitāti māsai un viss ir labi. Silti iesaku, ja tomēr apdomāsi vai feldšeris vai māsa, tad noteikti māsa. Māsām lielākas iespējas tālākajā izglītībā.

Man slimnīcā ārsti, pat ļoti labi ārsti, stāsta arī par uzdzīvēm, par tusiņiem utt. Viss viņiem ir.. pēc 3. kursa apmēram.

Pūūce, miers. :) Es tev piekrītu. Veiksmi tev ar sapņa realizēšanu!

nu ne jau no zila gaisa es to izdēju. Gadu nodzīvoju kopā ar topošo ārsti un klausījos katru vakaru, ko stāstīja gan par mācībām, gan saviem kursabiedriem. Un laikam esmu naiva, bet tiešām nelaižu gar ausi to, ko vairums topošo ārstu stāsta par mācībām un slodzi. Var jau būt, ka pūš pīlītes, maitas. :D

Cukurvāvere, tāpēc, ka ir runa par to, kā katrs to visu uztver. Ne viens vien cilvēks, redzot to, cik daudz mums ir jāiezaurē galvā, iepleš acis un brīnās, kā pie velna to visu var iemācīties. Un zini, man, uzsākot mācīties šajā universitātē bija tieši tāda pati doma- nu kā, KĀ?? Bet, laiks gāja, un ir tāda lieta, ka cilvēks PIEROD un galvenais- visu pa drusciņai, nevis 1x nedēļā kā lavīnu kraut sev virsū. Un tur arī sākas tas izmisums, ko pieminēji. Jo nevar iemācīties visu nedēļas laikā, tāpēc arī mūs visu laiku mudina mācīties katru nedēļu noteiktas vielas, ko arī mēs arī darām. Pamazām viss sāk izkārtoties pa plauktiņiem un kļūst vieglāk, jo parādās tajā visā kāda loģika. Domā man nav bijušas tādas domas kā 'es to nevaru'? Ir. Es neesmu teikusi, ka medicīnu mācīties ir viegli. Ir grūti. Te cilvēki vnk pārspīlē ar to 'no-life'. Viņiem nav ne mazākās nojausmas par to, kā tur viss notiek, nekad to paši nav izjutuši un nesās spriest par pārējiem. Mēs vnk ejam uz savu mērķi, ir grūti, jā, bet to visu ir jāuztver viegli un kā jau es te ento reizi atkārtošos- jāmācās regulāri, tad arī ar tām pāris h dienā pietiks- citreiz vajadzēs vairāk, jā.

un labāk par pašiem RSU studentiem zina, kas un kā tur notiek. nu PROTAMS.

Donata, jā, apšaubu. Bet tajā pat laikā ticu, ka tā varētu būt. No 100 studentiem noteikti 2 vai 20 būs tādi, kuri apmeklē lekcijas, iemet aci pierakstos pirms kolokvijiem un viņiem dzīve izdodas :) hehe

smieklīgi, ka cilvēki, kas ne dienu nav nomācījušies RSU mediķos, apšauba RSU mediķu studentu teikto. nē, redz, visiem RSU studentiem ir jāšausminās, cik tur smagi un no-liferīgi, citādi nevar būt.

lai vai kā, es esmu tikai par to, lai jaunieši ietu studēt medicīnu, lai nākotnē ir lielāka varbūtība tikt pie izcili laba ārsta. Savādāk, kāds varbūt nokautrējas , nobīstās un palaiž garām tādu iespēju.. Mēģināt noteikti vajag! Un tad jau pēc 5-6 gadiem jutīs, vai kas labs no tā cilvēka sanāks, vai tomēr nesanāks.

man paziņai (kādreizēji tuvai draudzenei), kura ārstos nu jau 5. kursā mācās, pa šiem studiju gadiem pāris kursa biedri ir uztaisījuši sev galu dēļ mācībām (protams, pie vainas noteikti bija arī kaut kāda psihiskā nestabilitāte, utt.), dēļ tā spiediena mācību ziņā, dēļ tā, ka tevi tur izdrāž kā pēdējo sūdu, ja tu nenokārto eksāmenu uz pietiekami labas atzīmes. Nav pat jābūt viduvējībai, lai tev kaut kas neizdotos un tu nespētu visu iemācīties un prast visu paskaidrot kā jau doktors ar 40 gadu pieredzi. Man jautājums, lasot šo diskusiju & komentus - kādēļ citi jūk prātā no mācībām mediķos (konkrēti ārstos), viņi naktīs neguļ, jo mācās latīņu jēdzienus no vāka līdz vākam un uz apli, tāpat arī ar tādu "nieku" kā kauli, nervi, muskuļi, nemaz nerunājot par visu pārējo, kas pēc būtības, ārstam ir jāmācās un jāatkārto, jāatkārto, jāiegaumē visu mūžu, utt. A šite meitenei 1. kursā tik viegla galva un roka, ka tik iesmaida, ka nav tik traki, visam pietiek daudz laika. :) Varbūt arī tiešām daži ir dzimuši indigo.

Nu vai zini, 2 h dienā pagāja MAN mācoties blondīņu koledžā kosmetoloģiju. A šiten topošais ārsts ar 2 h tiek galā.... Es lasu un apbrīnoju. Mož man tomēr vajadzēja uz ārstiem mērķēt, tur tāda haļava, ka tik vien to mācību :D

Tās 2h ir vidēji tak. Ir, protams, dienas, kad ir vairāk jāmācās. Tas pielekšanas ātrums tak katram ir savādāks. Vnk nav tā, ka ir jāsēž katru dienu 8h mājās un jāmācās- tas ir kaut kāds dīvains stereotips. Ir jāprot mācīties pa druskai un regulāri, tas arī viss. PROTAMS, es nenoliedzu, ka ir jāmācās daudz, bet te daži vnk pārspīlē, nezinot īstenību..

zinu, ka citi zubrās no rīta līdz vakaram "neatejot no kases", ir cilvēki, kā es un Pūce, kas saplāno savu laiku un visu paspēj

Kopsh kura laika var ieguut vieglu galvu, tikai pareizi plaanojot laiku? Plaano to kaa gribi, bet ja kaadaam vajag piemeeram, 5h laika lai uzrakstiitu darbu, tad tur pat pie vislabaakaas organizaacijas neizspiediisi laukaa to 2h laikaa. Protams, var ljoti ieekonomeet laiku, maacoties lekciju paartraukumos, pusdienu laikaa ar vienu roku eest un ar otru skjirstiit graamatu utt. un dazkaart pat vispaar nav vajadziibas maajaas atveert pierakstus, bet tas nemaina faktu, ka ne visi var darbus paveikt vienaadaa laika posmaa.

ir arī mediķi, kuriem jāmācās 2,5, 3-4-5 gadi, nav jau obligāti jāmērķē uz ķirurgiem. RSU mājaslapā ir visa info, un par tikšanu iekšā - kārto eksāmenus tā, lai tiktu. arī zobārstos budžetā tiek parasti cilvēki, tādi paši, kā tu.

Es gan mācos 3. kursā šobrīd, bet nu nekas nav mainījies; zinu, ka citi zubrās no rīta līdz vakaram "neatejot no kases", ir cilvēki, kā es un Pūce, kas saplāno savu laiku un visu paspēj :)

RSU MF jau nu gan tik traki nav; viss patiesībā ir atkarīgs, kāds tavai grupai ir grafiks; nedrīkst salaist parādus un pašai savs režīms, kādā mācies. Man vienmēr ir atlicis laiks gan paballēties, gan pie vecākiem aizbraukt, gan iespēt visu izmācīties Visu vajag tikai gribēt.

Tieši tā ;)

nu tad nez kāpēc es pēc sesijas esmu vēl tepat+ vēl ar ļoti labām atzīmēm? :D
Cukurvāvere, 1ais. Nezinu vēl, bet iespējams, ka par LORu.

RSU MF jau nu gan tik traki nav; viss patiesībā ir atkarīgs, kāds tavai grupai ir grafiks; nedrīkst salaist parādus un pašai savs režīms, kādā mācies. Man vienmēr ir atlicis laiks gan paballēties, gan pie vecākiem aizbraukt, gan iespēt visu izmācīties :) Visu vajag tikai gribēt.