Ticība un reliģija, manuprāt, ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Ticība ir kas tāds, kas piemīt katram, un nav svarīgi, vai cilvēks tic Dievam, Budam, zinātnei, augstākam spēkam, enerģijai, labajam vai vēl kaut kam citam. Nedomāju, ka ir tāds cilvēks, kas neticētu nekam, bet nu kas zin..
Reliģija, bazīca, bībele ir cilvēku izgudrojums, lai iegūtu varu un kontrolētu tautu. Nevienā citā karā nav izliets tik daudz asiņu un zagts kā Krusta karos, Dieva vārdā. Mācītāji ir Dieva sūtņi uz zemes caur kuriem tas runā ar tautu, tad kāpēc šiem sūtņiem nepiemīt īpašības, kas tiek prasītas no ticīgajiem - pazemība un žēlsirdība? Vai arī pāvesta pazemība izpaužas sēžot zelta krēslā Vatikānā un žēlsirdība ir mazu bērnu izvarošana un milzīga daudzuma bērnu pornogrāfijas glabāšana? Ja jau Dievs ir tik labs un visuvarens, tad kāpēc viņš to pieļauj savā namā? Vai arī šie Dieva kalpi dzīvo pēc principa, ka svētdienā izsūdz savus grēkus un pirmdien dodas savās ierastajās gaitās? Ja Dievs mīl visus cilvēkus visā pasaulē un tā ir beznosacījuma mīlestība, tad kāpēc baznīca un tai piederošie ticīgie nosoda homoseksualitāti? Ja jau Dievs radīja cilvēku (arī gejs ir cilvēks) pēc sava tēla un līdzības, tad ar ko divi mīloši geji ir sliktāki par sievieti un vīrieti, kas mīl viens otru, ņemot vērā, ka homoseksualitāte nav cilvēka brīva izvēle? (Jo, ja tā būtu, tad tik daudz cilvēki nekaunētos no savas seksualitātes, visu dzīvi nedzīvotu melos, neizdarītu pašnāvības, jo uzskata sevi par nenormāliem, netiktu sodīti ar pletnes cirtieniem vai 14 gadiem cietumā, kas kā likums tagad tika pieņemts Nigērijā, viņi būtu tādi, kādus tos vēlās redzēt sabiedrība.) Un šeit es runāju tikai par ļaunumu, kas nāk no baznīcas, nerunāsim par ļaunumu pasaulē, kas nāk no parastiem grēciniekiem, slimībām, bada utt.