Šis ir primitīvs piemērs. Lūk, tieši tikpat primitīva atbilde.
To māca vēsturē un filozofijā.
Man šķiet, Tu vienkārši nepareizi noformulēji savu sākotnējo jautājumu "
Kā var neticēt tam, kas "nepastāv"?" Tas nekas, kam negadās.
kā var apgalvot t.i. pasniegt kā absolūtu patiesību, ka kaut kas nepastāv, bez pierādījuma?!
Bet "neticēšana" nav vienādojama ar 100%-tīgu faktu par kaut kā nepastāvēšanu.
Bet kā var apgalvot, ka tas pastāv, bez jebkāda pierādījuma?
Pie tam - ne tikai, ka pastāv, bet arī apgalvot, ko tas uzskata par labu un ko - par sliktu?
Man šķiet, lielākā daļa kaut cik inteliģentu ateistu ar "
dieva nav" vienkārši īsākā veidā apgalvo "
iespējamība, ka dievs būtu, ir tik niecīga, ka to tikpat labi nav vērts ņemt vērā".
Vispār jau gandrīz ne par ko nevar būt drošs. Arī par to, kas esi Tu pats, cik pareizi vai nepareizi uztver apkārtējo utt.
Taču tāpēc vien, ja kāds Tev pateiktu "
Tu esi bārdains, 73 gadus vecs vecis vārdā Konstantīns", neatbildētu "
es tam neticu". Tu atbildētu "
tā nav", lai gan teorētiski būtu iespējams, ka kādas neparastas un ļoti komplicētas multiplas personības dēļ 73gadīgais Konstantīns jūtas kā pavisam cits cilvēks.
Tāpat arī par dievu. Jā, kaut kāda iespējamība, ka dievs būtu, pastāv. Taču tā ir tik maza, ka to diez vai vērts pieminēt.
Par to, kā radies ļaunums Bībelē droši vien jālasa, neesmu lasījusi, nemāku teikt. Cilvēki tika radīti ar brīvu izvēli - var darīt ko grib. Vai tik tas par ko tu runā - perfekti cilvēki, perfekta pasaule - nav paradīze?
Vienalga, kā to sauc. Pretruna paliek. Ja dievs zin visu, spēj visu, un ir viscaur "labs", kādēļ viņš pasauli/cilvēkus radīja tādus, ka notiek tik daudz "sliktu" lietu? Jā, ar brīvu izvēli. Bet, ja cilvēks pēc brīvas izvēles rīkojas "slikti", tātad viņš nav perfekti "labs". Tātad dievs nav visu radījis "labu". Kaut kur viņam smagi misējies.
No kurienes citurienes būtu nācis sliktais, ja ne no paša dieva, ja reiz dievs esot radījis visu? Un kā visu zinošs spējis paredzēt, kas no tā sanāks. Un kā visu varošs spējis jebkurā brīdī to izmainīt.
(Svarīga piezīme - es šeit neatspoguļoju savu personīgo viedokli par labo un slikto/ļauno, bet gan norādu uz nesakritībām daudzu ticīgo uzskatos).
Esmu pārliecināta ateiste un neviens nekad nespēs mani pārliecināt par to, ka Dievs eksistē
Nu, muļķīgi gan, ka tā. Es esmu ateiste. Bet, ja kāds man dotu gana labus pierādījumus dieva eksistencei, tad es sāktu ticēt.
Apgalvot, ka nekas nespētu mainīt Tavu viedokli, ir apgalvot, ka arī nekādi pierādījumi Tev nav svarīgi, ja tie neatbilst tam, kam gribi ticēt. Tas ir stulbi.
citas prasa, lai parāda Dievu. Bet vai kāda ir savām acīm redzējusi nāvi, mīlestību, bailes, sāpes?
Ja ar nāvi Tu nedomā skeletiņu melnā paltrakā ar izkapti pār plecu, tad - to var tīri labi diagnosticēt pēc dažādiem rādītājiem.
Mīlestība, bailes, sāpes - varbūt viduslaikos tās šķita brīnumainas lietas. Mūsdienās, ja ir kaut pati elementārākā sajēga par nerviem, tad vajadzētu saprast, ka mēs šīs lietas jūtam pavisam fiziski, varam noteikt, atpazīt un izmērīt to intensitāti.