Mazliet par Dievu.

gribu uzrakstīt precīzi ko gribu pateikt Dievam un ar sakrustotām plaukstām lūgt.

Jau rakstot uz lapiņas, tu lūdz. Bet arī pēc tam lasīt var.

Samaara , ir arī citas meitenes kuras uzraksta , ka netic , es viņām nepiesienos , es saprotu , labi netic , noteikti ir iemesls. Taču tieši tajā komentārā viņa atbildēja nevis , ka tikai viņa netic , bet Viņš nav , nepastāv un neuzklausa , tas nav forši.

Es arī ticu Dievam, manuprāt viņš mani sadzird un vienmēr palīdz, ja kas nenotiek tā kā es vēlējos es nedusmojos uz Dievu bet gan zinu ka tātad viņš domāja ka mani sagaida briesmas, tāpēc to tip "nevarēja izdarīt" kaut kā tā. :)

Ja es saku "Dieva nav", tas atspoguļo manu ticību. Es ticu, ka Dieva nav.
Ja es saku "Es neticu Dievam", tas nozīmē tieši to pašu. Es neticu, ka Dievs ir. Tikai šis variants varbūt izklausās nepārliecinātāks, nekā pirmais.

Dievs manu lūgšanu izpildīs un sapratīs pareizi?

Manuprāt, Tu Dievu uztver pārāk konkrēti - kā kādu būtni, kurai jāiesniedz precīza informācija, pēc kuras Viņš rīkosies. Nav tādas tehnikas, pozas un speciāli vārdi, kas ir vispareizākie. Vadies pēc sajūtām, lūdz no sirds, pamēģini arī pabūt klusumā, mēģinot sajust Dieva klātbūtni.

Par to, vai lūgtais tiks izpildīts...Pēc savas dzīves pieredzes varu teikt, ka, ja Tavi nodomi ir labi un vēlamais ir patiesa sirds vēlme, nevis akla, izmisīga dzīšanās pēc kaut kā, kas baros Tavu ego, tad Dievs Tev sagādās to, ko vēlies, tikai bieži vien ne tādā formā, kā Tu to vēlies, bet kā kaut ko labāku. Ja vēlme ir kas tāds, ko iegūstot, Tu nemaz nebūsi laimīga (to Tu pagaidām nezini), tad vai nu tā nepiepildīsies, vai arī piepildīsies un Tu gūsi kādu labu mācību, kas Tevi darīs stiprāku un viedāku. Lai kāds arī būtu iznākums, viss novedīs pie tā, ka gūsi kādu labumu savai dvēselei.

Es pati ticu Dievam, bet nesekoju mūsdienu izstrādātajai reliģijas sistēmai. Varu ieteikt labu grāmatu, kas palīdz izprast Dievu ārpus cilvēku noliktajiem standartiem: Viljams P.Jangs "Būda".

blackmilk, tas, ka tu tici nenozīmē, ka Dievs ir. Ja Tu vari pierādīt viņa esamību ar nopietniem paņēmieniem(nevis kaut kādiem stāstiņiem) vai dzīvē parādīt viņu, tad ir cita runa. Ja ne, tad tava ticība ir tikai tava ticība, nevis neapgāžams pierādījums, ka viņš eksistē.

Dievs ir ļoti reāls. Un viņš dzird pat tavas domas, tas nav tik nozīmīgi, kā tu lūdz, skaļi, vai klusi. Man pašai ir personīga pieredze, kā Dievs konkrēti atbild uz lūgšanām un apliecina savu eksistenci. Pagaišajā vasarā nožēloju grēkus un visa mana dzīve pilnībā ir mainījusies.

Skyy, kāpēc vispār diskusiju sāki ar jautājumu "Kā tad ir - ticam, neticam?", ja izskatās, ka Tevi patiesībā interesē tikai ticīgo viedoklis?
Es dievam neticu.
Un, ja arī viņš eksistētu un tiešām atbildētu uz visādām šādām lūgšanām, kamēr pieļauj drausmīgas lietas citur, tad man tiešām viņa prioritātes šķiet interesantas. Mazliet vairāk (un asprātīgāk) par šo jautājumu http://www.youtube.com/watch?v=IZeWPScnolo

Nu , jā laikam gan nepareizi darīju . Bet neticēt tā tomēr ir cita lieta , nekā pateikt ka viņš neeksistē , nepastāv un kā tur vēl bija. Pietiek ar to , ka pasaki , ka Tu netici.

Ticu Dievam kā spēkam, kā enerģijai, bet ne ar baznīcu, bībeli un tamlīdzīgām lietām saistītām. Tāpat ar lūgšanām- nedomāju, ka ir viena pareiza lūgšana, tāpēc jautājums "vai es lūdzu pareizi?" man nešķiet saprotams. Tāpat neuzskatu, ka cilvēks, kurš apmeklē baznīcu un katru dienu lūdzas, ir Dievam kaut kādā veidā mīļāks vai labāks par cilvēku, kurš to nedara.

neticēt tā tomēr ir cita lieta , nekā pateikt ka viņš neeksistē , nepastāv un kā tur vēl bija. Pietiek ar to , ka pasaki , ka Tu netici.

Kāpēc tie, kas tic, drīkstētu par viņu runāt kā par reālu personu un stāstīt, kāds viņš esot, ko un kā dzirdot, ko un kā daraot utt., bet tie, kas netic, nedrīkstētu teikt, ka viņa nav?

Un, ja arī viņš eksistētu un tiešām atbildētu uz visādām šādām lūgšanām, kamēr pieļauj drausmīgas lietas citur, tad man tiešām viņa prioritātes šķiet interesantas.

Ja ticam, ka eksistē Dievs, eksistē arī Sātans, ne tā?

Simboliski ticu. Uz baznīcu neeju.

Es ticu Dievam caur dabu, nav pareizu lūgšanas formu, es dodu priekšroku vienkārši runāt no sirds. Būtībā caur Dievu, tu iepazīsti pats sevi, un vajag izmest no galvas ideju, ka mēs esam kaut, kas necils un grēcīgs. Audzini sevī vienlīdzības, mīlestības un cieņas sajūtu un tu sev pavērsi daudzas durvis. ;)

Ja ticam, ka eksistē Dievs, eksistē arī Sātans, ne tā?

Pirmkārt - nē, ne obligāti. Te nebija teikts tieši par kristiešu dieva versiju.
Bet, ja reiz par to... Kas radīja Sātanu, ja ne dievs? Kāpēc Jahve, ja jau esot visu zinošs, visu varošs un viscaur labs, pieļauj Sātana eksistenci? Tas neiet kopā. Ja jau viņš varētu atbildēt uz visādām vidusšķiras balto cilvēku lūgšanām, tad varētu uzbliezt mazus brīnumiņus arī sievietēm, kas ir seksa vergi un boksa maisi saviem vīriem, badā vai no AIDS mirstošiem Āfrikas bērniem utt.
Tā ka

Johaidī. Es neticu Dievam, Pēc maniem uzskatiem tāda Dieva nav.
Tu tici Dievam Tu ej baznīcā, kur mācītājs Tev saka - Dievs ir.
Divi dažādi viedokļi, kuri ir pretrunā viens ar otru, bet mums ir tiesības paust abus.
Ja es saku, ka luksafora augšējā gaisma ir sarkana, es ticu, ka tāda tā arī ir. Daltoniķis man pārliecināti teiks, ka tā ir brūna, un arī viņam ir taisnība, savukārt, ja suņi spētu izteikt savu viedokli, tad nosauktu mūs par idiotiem, jo tā taču ir pelēka! Iespējams, vienīgā patiesība šajā jautājumā varētu būt gandrīz aklam cilvēkam, kurš varētu pateikt "augšējā gaisma luksaforā ir." Tā ir tā patiesība, ko redzam un mums ir tiesības teikt "ir tā" nevis "es ticu, ka ir tā."

Vai arī gribēji teikt, ka Sātans visu sačakarē, un Jahve neko tur nevar darīt? Tad švaks tas dievs gadījies, un tādā gadījumā nevajag teikt, ka tas būtu visuvarens.

atkal sāksies :D
nesaprotu, kāpēc vienmēr kādam netcīgajam traucē, ka kāda mājās lūdzas un tic dievam? vai par to runā, nu tu netici, nu tad dzīvo tālāk un necenties pierādīt ka viņa nav, tev traucē dzīvot ka kāda tam tic??
un tas pats par ticīgajiem, lieciet mierā tos kas netic un beidziet kādam mēģināt iestāstīt ka dievs ir un to uzspiest visiem.
būs mazāk bezjēdzīgu kašķu, jo šajā jautājumā neviens savu viedokli pēkšņi neimainīs tikuntā.

Ar pliku lūgšanu neko nepanāksi. Vajag kaut ko dot arī Dievam, ne tikai prasīt no viņa.
Nopērc Bībeli, pieķeries tās lasīšanai, nevajag katru dienu, bet ik pa laikam. Kā arī, vai tu dod ziedojumus? Tieši Baznīcā? Ja sanāk iet garām kādai baznīcai, ieej, aizdedzini svecīti, noziedo kādu naudiņu. Dod kaut ko arī Dievam. :)

Ja tev ir kadi jautajumi par Dievu vari rakstit man:)
Dievam ticu jau 19 gadus, domaju,ka kaut ko varu pastastit:)
Un nav nedz pareizas nedz nepareizas lugsanas. Vins tapat zin kas tev sap un kas tev ir nepieciesams. Vins pat zin dienu,stundu un sekundi kad tu naksi pie Vina lai lugtu un runatu.