Vīrietis- vecāki

Nesaprotu, kāpēc tu vēl turpināji pēc tam vēl zvanīties vecākiem?
Es vnk vairāk nezvanītu, lai zvana paši, ja paši ir tik bērniškīgi, tad pēc tam nāksies pašiem arī šo kamolu norīt.

Neesi vieniigais beerns?! Bet kaa tad taa iznaacis, ka vecaaki vistuvaakie? Parasti vistuvaakaas attieciibas ir ar braaliem/maasaam un ar tiem parasti apspriezh cik daudz un ko staastiit vai nestaastiit vecaakiem :) Uz braaliem/ maasaam parasti beerni pamana, vecaaki nebuut ne vienmeer ir tik objektiivi, taisniigi un nesavtiigi :) Nu tad es maini padomu- vairaak uzticies paareejiem beerniem, ja vien vinji nav sevishki riebiigi vai jaunaaki par 16-17 gadiem.

Milzīgs paldies visām/- visiem, kuri pauda savu viedokli.
Sāku tiešām aptvert, kas tā īsti ir noticis un kā rīkoties tālāk.

Vienīgais, ko varu teikt, ka es neesmu vienīgais bērns ģimenē, un protams, ka mani skumdina fakts, ka tikai mana otrā puse netiek pieņemta. Bet varbūt, ka vaina ir arī tajā, ka es pieļāvu to, ka mans draugs ar maniem vecākiem pārāk "sarod" un, ja būtu ieturētas nedaudz atturīgākas attiecības, tad varbūt šādu situāciju arī nemaz nebūtu.


Patiešām, visas šīs dienas iekšēji pārdzīvoju, ka viss tā ir sanācis un, kas visbūtiskākais, ka tā pat īsti neredzot tam iemeslu.
Domāju, ka ja man būtu zināms, tāds viens strikts iemesls, tad varbūt būtu vieglāk to visu "sagremot".

Katrā ziņā, šobrīd esmu sevi domās nocietinājusi un ceru, ka spēšu saņemties un nezvanīt vairāk, kaut arī nenoliegšu, tas ir ļoti grūti.


Liels paldies vēlreiz! :)

Tev ir drausmīgi bērnišķīgi vecāki. Es pat nespēju iedomāties, kā vecāks spēj necelt telefonu, ja zvana bērns.

+++
Par šādu gājienu es vienkārši aizsūtītu uz viņu mājām 112 glābšanas dienestu ar tekstu, ka domāji, ka kas slikts noticis, ja reiz nevar 3 dienas uz zvaniem atbildēt...

Nu labi, nē. Tā būs bērnišķīguma turpināšana.
Pa lielam iepriekš izteiktajos viedokļos piekrītu Sany.

No sevis varu piebilst - izskatās, ka Tev jābūt vidutājam šajā situācijā un jānovelk stingras robežas vecākiem un savam puisim. Vecākiem tā varētu būt nejaukšanās jūsu finansēs. Savukārt Tavam puisim varbūt jāpalūdz būt kritiskākam savos izteikumos. Vai vienmēr nepieciešams viņa skarbais un atklātais viedoklis, dīvainais humoriņš? Ja reiz tas netiek saprasts, jāmeklē kompromiss.
Noteikti neizslēdz puisi no braucieniem pie vecākiem - ja vien jums ir nopietni tālejoši plāni. Vienkārši iepriekš ar katru iesaistīto pusi izrunā tabu tēmas, pasaki, ka esi pa vidu un abu attieksme atsevišķos jautājumos sāpina.

Manam vīram bija mazliet līdzīgs piemērs. Viņa tēvu nepieņēma sievasmāte. Arī - tiešs, skarbs, skaļš savos izteicienos. Turklāt sievasmāte tolaik meitai bijusi noskatījusi kaimiņu traktoristu, jo tas laukus būtu varējis apart ar savu tehniku. :D .. Bet viņa, redz, izvēlējusies citu. Arī sākumā ar finansēm un iespējām tik augstu nekotējās, bet tagad, gadu gaitā, ir uzkāpis pa karjeras kāpnēm, ka jau sen pienācīgi nodrošina ģimeni.

Beigaas izraadiisies, ka autores puisis ir vinjas pusbraalis :D
Ja nopietni, tad taadi gadiijumi ir ikdiena. Ne vienmeer vecaaki saviem beerniem veel to labaako. Shajaa pasaulee nekaa nesavtiiga nav. Vecaaki grib, lai beerns neiet no gjimenes prom. Vecaaki grib, lai beerni vinjus izklaidee. Bet taa kaa esi vieniigais beerns gjimenee, tad mieriiga prom ieshana tev nespiid :) 1. atrodi neitraalu uzticiibas personu-psihologs, gariidznieks, pashas rakstiita dienasgraamata. 2. Neuzticies vecaakiem. 3. Neapciemo un nekontakteejies ar cilveekiem, kas liek tev justies slikti. 4. Notici, ka ja izpildiisi 3. punktu kaadus 6 meeneshus, vecaaki tavu draugu miilees kaa miesiigu deelu :) Tikai tikties vajag ne biezhaak kaa reizi 2-3 meeneshos -lai vecaakiem motivaacija puuleeties pret draugu iztureeties normaali.

Vēl ko gribēju pieminēt .. vecākiem ir grūti atlaist savus bērnus lielajā dzīvē un saprast, ka viņu ietekme uz bērnu (nu jau pieaugušu cilvēku) ir tik ļoti mazinājusies. Un, ja bērns ģimenē ir vienīgais, tad grūtības ir daudzreiz lielākas! "Vēl vakar viņa bija tik maziņa un knapi spēja panest skolas somu .." viņi domā .. grūti vecākiem šis apzināšanās posms iet .. jāsaprot arī viņi mazliet ..

Tev ir drausmīgi bērnišķīgi vecāki. Es pat nespēju iedomāties, kā vecāks spēj necelt telefonu, ja zvana bērns.

Carybel .. un viņi vēl sauc Tavu puisi par bērnišķīgu ?:D Lai spogulī paskatās :D

Bet ecēšanās jau situāciju neatrisinās .. Nekas, gan jau viņiem mazbērnus gribēsies redzēt un savu mīļoto meitiņu arī .. lai padomā par savu rīcību un nezvani vairs .. lai zvana viņi. Tas ir kā skolas laikā drāma kurš tagad uz kuru ir apvainojies :D Tevi emocionāli šantažē ..

Kā jau teicu .. uzskatu, ka vecākiem nedrīkst ļaut diktēt pieauguša cilvēka dzīvi .. vēl jo vairāk, ja dzīvo atsevišķi un sevi nodrošina. Ja nesaprot pa labam, tad neatliek nekas cits, kā rīkoties pa sliktam .. ar paskaidrojumu, ka viņi izprovocē uz tādu rīcību.

Abām pusēm vajadzētu atvainoties vienam otrai un norīt savu lepnumu un aizvainojumus. Negatīvas emocijas sevī turēt nav vēlams .. pagaidi nedēļu, divas .. lai apdomājas. Viss būs kārtībā! Un vecāki Tevi mīlēs neatkarīgi no tā, ko esi izdarījusi :) Par to vari neuztraukties.

^^

Es, protams, saprotu, ka vecāki vēlas tikai to labāko, bet tomēr, manuprāt, arī viņu rīcība dažreiz ir vienkārši smieklīga.
Kā piemēram, tagad jau ir trešā diena, kad uz maniem zvaniem netiek atbildēts un netiek arī atzvanīts.
Nesaprotu, ko es tādu esmu nodarījusi, lai ar mani nerunātu. Tas, ka mēs pēc "izskaidrošanās" zolīdi savācām savas mantiņas, atvadījāmies un aizbraucām projām? Vai tiešām, pēc kā tāda mums vajadzēja palikt un izlikties, ka nekas nav noticis?

Stulbākais ir, ka tā telefona necelšana jau neko neatrisinās, jo agri vai vēlu kādai sarunai ir jāseko, bet šadi, tas vienkārši visu padara vēl grūtāk!

:(

Nav gan jāsamierinās!

Vecākiem ir jāliek saprast, ka viņu mazā meitiņa ir izaugusi, no mājām aizgājusi un savu dzīvi uzsākusi. Un, ja viņi vēlas būt daļa no šīs dzīves, tad viņiem nāksies pieņemt Tavu izvēli, ar ko kopā būt un ar ko - nebūt.

Es pat noteikti aizbrauktu viens un mierīgā gaisotnē ar vecākiem izrunātos. Ne viņiem dzīvot Tavu dzīvi, ne viņiem izvēlēties Tavu dzīvesbiedru. Un lai nu kas, bet nauda laimīgus nepadara .. tas neko nenozīmē, ka pelni vairāk, kamēr Tevi tas apmierina. Esmu redzējis vairākus vīriešus tādās attiecībās, kur viņi pelna mazāk, nekā varētu, tomēr ir lieliski ģimenes cilvēki, kas arī ir vērtība. Viņiem naudu vajag tik daudz, lai pietiktu, un tā pilnīgi noteikti nav šo vīriešu prioritāte. Viņu prioritāte ir ģimene un bērni.

Man bija līdzīga situācija ar mammu .. nu es viņu noliku pie vietas, lai nebāž savu garo degunu tur, kur viņu neviens neprasa. Bijām kopā ceļojumā .. mammu paņēmu līdzi pie brāļa .. mana toreizējā draudzene arī bija līdzi .. abas uzvedās kā bērnudārdzs un abas no manis wall of text dabūja par savu uzvedību ..

Bet der atcerēties, ka vecāki vienmēr grib to labāko saviem bērniem .. tomēr bieži vien aizmirst, ka nevienmēr viņi zin "labāk" .. jāprot novilkt līniju starp Tavu iepriekšējo ģiemeni un tagadējo ģimeni. Arī ar draugu vajag parunāt .. saki, ka "Gudrākais piekāpjās .. " .. nav jau ar viņiem jādzīvo kopā .. vienreiz pusgadā sakost zobus un paciest :D

cormeum

Man arī sāk likties, ka vienkārši tiek meklēti visādi iemesli.
Jo, būtībā visi argumenti ir balstīti uz- mums liekas, ka..., mēs redzam, ka..., mēs domājām, ka...

Skumji, bet laikam ar to jāsamierinās! :(

Man jau šķiet, ka viņiem puisis nepatīk vienkārši kā cilvēks.. tā materiālā puse ir vairāk kā tāds ''oficiālais iegansts''.
Mīlēt jau piespiest nevar.. varbūt ar laiku pieņems.. bet pie tā ir smagi jāstrādā. Ja puisis izcelsies ar ''tiešumu'' un jociņiem.. tad vecāki viņu nesāks mīlēt vairāk.

Tad kas ietilpst šajos sīkumos?

Acīmredzot, arī mana darba alga, kuras lielumu no vecākiem neslēpu, ir tas sīkums, ko nedrīkst stāstīt.
Nedrīkst stāstīt, ko un par cik esi iegādājies, jo pēc tā tiek spriests par to, cik daudz varam abi atļauties.

Ir atšķirība vai nu viņš pasaka - zāģis maksāja 100Ls vai es pelnu mēnesī 300Ls.

Kā jau teicu, viņš ar manu tēti bija kļuvuši jau kā draugi, kuri pārrunā gan to ko kurš ir nopircis, gan arī to ko plāno pirkt, cik daudz plāno tērēt un cik daudz var atļauties.
Man, un domāju, ka arī draugam ne prātā nebija ienācis, ka tā savstarpējā uzticēšanās, var pagriezties pret viņu pašu.


Ja godīgi, tad es esmu izbrīnīta, ka ka pat no vecākiem, kas būtībā ir mums vistuvākie cilvēki ir jāslēpj tāda informācija, kā algas lielums. Protams, attiecībā uz draugiem vai tālākiem radiem, tas ir skaidrs, ka tādas lietas nav jāstāsta, bet vecāki taču ir paši tuvākie.

Tad sanāk, ka arī finansiāli grūtos brīžos, vecākiem to nedrīkst teikt un nedrīkst palīdzību lūgt, jo sanāk, ka viņi uzzinās, ka nepietiekami pelna?
Vai tiešām viss no visiem ir jāslēpj?

Es nešausminātos, ja manu vecāku vietā būtu kādi "tālāki" radinieki, draugi, bet kā jau teicu, vecāki taču ir vistuvākie.

Kam tad vēl var uzticēties, ja ne viņiem!?

Tu raksti:

pati protams, arī esmu kaut kur pie vainas, jo acīmredzot, arī vecākiem nedrīkst neko stāstīt un neko sīkumos pārrunāt

Tad kas ietilpst šajos sīkumos?

Diezgan bieži ir stāstījis tētim, ko ir nopircis, cik maksājis, utt.

Nu tas tomēr nav tas pats.
Ir atšķirība vai nu viņš pasaka - zāģis maksāja 100Ls vai es pelnu mēnesī 300Ls.

Jā,tā ir bijis.Mammai nepatika mans draugs.Pats gan bija vainīgs,jo tajā reizē,kad iepazīstināju ar mammu,viņš bija mazliet pa daudz iedzēris. Mammai neradīja uzticama cilvēka iespaidu.Un viņa to man pateica.Protams,ka aizsvilos,jo man viņš bija labākais un foršākais,ticēju,ka viņš izdarīs tās pāris lietas,ko solīja.Neizdarīja.Pēc laika apdomājos un sapratu,ka ir jāšķiras.Mammai izrādījās taisnība.

Viņi visu laiku tur kaut ko bīdīja ar autiņiem, viens otram izlīdzēja, meklēja un veda detaļas utt, bet tgd tētis pat pārmeta, ka draugs esot viņam gribējis kaut ko "iesmērēt". Kaut arī es skaidri zinu to situāciju, ka viņš vnk atveda detaļu un teica, ka neko maksāt nevajag, bet tētis pats vienmēr ir devis naudu, un nekad neko negrib pieņemt tāpat par pliku paldies!

Nu tad tā arī tētim pasaki, ka nav ko pārspīlēt, jo tu zini patiesību. Un izstāsti, ko tu par to visu zini. Un nākošreiz, ja draugs kaut ko par velti apsola, tad lai arī naudu publiski noliek kaut vai uz galda.

Man jautājums radās: Tu arī katru kašķi ,kas notiek mājās atstāsti saviem vecākiem? un arī ar intīmās dzīves problēmām, sasniegumiem dalies ar vecākiem?

Nē, es jau teicu, mēs vienmēr esam runājuši tikai par lielām lietām, nekādās detaļās neiedziļinoties!
Arī nekādas mūsu sadzīves lietas vecākiem nestāstu. Tāpēc jau tās ir mūsu lietas, ka vecākiem par tām nav jāzin!

čāča
Viņš pats arī no maniem vecākiem nav īpaši slēpis savu ienākumu lielumu (nu ne jau detaļās, bet tā vispārīgi). Diezgan bieži ir stāstījis tētim, ko ir nopircis, cik maksājis, utt.
Vispār viņi abi bija diezgan sadraudzējušies, un man likās, ka viņu starpā tādu lielu nesaskaņu nav. Domāju, ka tās dzēlības ir tādas abpusējas un netiek uztvertas nopietni, bet tagad tā paanalizējot sanāk, ka esmu pamatīgi kļūdījusies.

īstenībā arī draugs ir tāds kā "no laivas izmests", jo, lai arī viņš ārēji cenšas neizrādīt, es redzu, ka viņš pārdzīvo.
Viņš ar manu tēvu bija tā kā saradis, uzticējās viņām un tgd sanāk, ka tas viss bija tēlots? Pieļauju, ka viņš jūtas nodots, un iedomājoties sevi viņa vietā, es arī noteikti tā justos.

Viņi visu laiku tur kaut ko bīdīja ar autiņiem, viens otram izlīdzēja, meklēja un veda detaļas utt, bet tgd tētis pat pārmeta, ka draugs esot viņam gribējis kaut ko "iesmērēt". Kaut arī es skaidri zinu to situāciju, ka viņš vnk atveda detaļu un teica, ka neko maksāt nevajag, bet tētis pats vienmēr ir devis naudu, un nekad neko negrib pieņemt tāpat par pliku paldies!

Tas, kā ir bijis līdz šim, ka tu visu stāsti, nenozīmē, ka tā tev būs jādara visu mūžu. Ir arī lēmumi, kas ir jāpieņem tikai tev ar draugu. Kad sākt bērnus taisīt - arī iesi konsultēties ar vecākiem? Kā redzi, pārāk daudz stāstīšana ir novedusi tikai pie konfliktiem. Neesi tak vairāk mazā, paklausīgā meitene. Daudzi cilvēki kko noklusē vai nepasaka, lai izvairītos no kaut kādiem konfliktiem, problēmām, pārmetumiem. Tagad tu zini sāpīgās tēmas un no kā labāk izvairīties. Protams, ja draugam sāk labāk sokties ar finansēm, tad ieteiktu gan to vecākiem pastāstīt, bet par saviem 10 paaugstinājumiem uzreiz neskrien teikt, lai arī kā gribētos palielīties.