Ja tieši tagadpaliktu stāvoklī, vai Tu...?

Nē! 20 gadi, attiecībās ~4.5 gadus

Nē, 24 gadi, draugs 3 gadus, bērnu nav.

Un ka jus variet teikt, ka esiet draudzenes tam, kuram nesen piedzimis bernins un kura par to vien runa ka par bernu. Tadas draudzenes. Draugs ir tas, kurs sapratis otru jebkura situacija, sapratis, ka vinai izraisa sajusmu tas mazais kamolitis, tapat ka jus variet stundam ilgi vavulot par to, kurs tonalais ir labs.

Man godiigi sakot, arii apniktu klausiities peec ntajaam tikshanaas reizeem. Man arii daudzas lietas izraisa sajuusmu, bet ja zinu, ka otram cilveekam tas neinteresee, tad par to nerunaashu 3h no vietas katraa tikshanaas reizee, bet mekleeshu kaadu sarunu tematu, kursh ir interesants abiem.

Un delusion piemēri ir tas, par ko es runāju te:

Traģiskāk, man šķiet, ir tie miljons un desmit gadījumi, kad cilvēks nesaprot, vai var būt vecāks un tomēr rada bērnu

Kaut gan kādu reizi to pateikt vai nodomāt arī nenozīmē, ka tā ir taisnība, nevis depresijas vai izbesīšanās sekas.

Krista, jā, es jau pati izlasīju, ka ne to, ko domāju, esmu uzrakstījusi. Bērna audzināšana ir pārāk komplicēta lieta, lai to iekļautu vienā teikumā, bet es, katrā ziņā, spriežot pēc sevis un savas mātes attiecībām secinu, ka pat trakākajā periodā nekas nav vajadzīgs tik ļoti kā uzticības persona (un kurš gan cits, ja ne māte) un tas ir drausmīgi, ja uzticības persona ir kompleksaina un par sevi nepārliecināta būtne.

kaut viena mamina, lai uzraksta, ka ir nelaimiga pec berna piedzimsanas, ka ir piekalta pie netiriem pamperiem, nav laika sev, dziva apstajas?!

Nezinu, vai cosmo kāda veiks virtuālo pašnāvību un atzīsies, bet pati pazīstu vismaz divas māmiņas, kuras nožēlo, ka ir laidušas pasaulē bērnu. Audzina, kopj, bet laimīgas nav.

pat ja meitene nevélas bérnus, jo nevélas boját savu figúru - vai citám ir tiesíbas to nosodít?

Nē, bet tas neliedz nodomāt un arī pateikt, ka tas ir ļoti sekli. :D Joks. Vai nē.

Jā, bērns attīstīs kaut kādas citas jūtas un atbildības sajūtu (normālā gadījumā), bet pa lielam nekas nemainīsies. Jūsu bērni izaugs tādi, kādus jūs viņus izaudzināsiet, un tikai.

Atljaushos nepiekrist. Var dazkaart pat redzeet gadiijumus, kur piemeeram, ir 4 beerni gjimenee - 3 forshi cilveeki, bet viens aiz resteem nokljuust. Audzinaashana taa pati, maate taa pati. Neviens nevar uznjemties 100% atbildiibu par to, kaads beerns izaugs, jo vinjsh nav dalja no maates, lai kaa daudzaam gribeetos domaat, bet gan kaa personiiba. Jaa, maate var daudz kur ievirziit cilveeku pareizajaas sliedees, bet taa kaa mees katrs esam individualitaate, tad arii uz konkreeto cilveeku konkreetaa gjimene/apstaaklji var nostraadaat nepareizi, lai gan nekas nepareizs buutiibaa nav ticis izdariits.

Par skalu ir teikts, ka man berni nepatik, man nav laika, ieliek rami - it ipasi smiekligi ir lasit to no tam, kuram nav to bernu, bet zinatajas lielas. Ludzu, kaut viena mamina, lai uzraksta, ka ir nelaimiga pec berna piedzimsanas, ka ir piekalta pie netiriem pamperiem, nav laika sev, dziva apstajas?! Nu kaut viena.

Un ka jus variet teikt, ka esiet draudzenes tam, kuram nesen piedzimis bernins un kura par to vien runa ka par bernu. Tadas draudzenes. Draugs ir tas, kurs sapratis otru jebkura situacija, sapratis, ka vinai izraisa sajusmu tas mazais kamolitis, tapat ka jus variet stundam ilgi vavulot par to, kurs tonalais ir labs.
Protams, ka maminas mil apspreist visu ap un par bernu, bet ticiet man vinam ir ari citas temas, tapat ka citas intereses. Atceros, ka man draudzenes naca ciemos un vnm pasas prasija, lai pastastu ka ir but mammai, ka es jutos utt. Ne reizi nevienai nestastiju par to cik zala kaka vinam ir.
K

elizabete, bet ká tu vari spriest par citu attiecíbu kvalitáti? :D

un né, man nav nekáda ípasha sápe, man nav nekas pret bérniem, vnk nesaprotu tádu spriedeléshanu par citu attiecíbám atkaríbá no vélmes radít/neradít bérnus :D tev bútu jáiemácás cienít citu viedokljus (to meitenju, kuras saka, ka nevélas bérnus), nevis tápéc, ka tie viedokli nesakrít ar tavu, izdarít secinájumus par citu cilvéku attiecíbám un pashnovértéjumu.

es vélos bérnus, bet cienu cilvéku izvéli. ja nevélas, tátad nevélas. un nemekléju tur zemúdens akmenjus.

pat ja meitene nevélas bérnus, jo nevélas boját savu figúru - vai citám ir tiesíbas to nosodít?

S80, nu zelta vaardi! :D

Meitenes, Jūs kā vistas vistu kūti! :D

Katra izteica savu viedokli un tas ir skaidri saprotams, nav nepieciešamība ar putām uz lūpām pierādit tikai vienu taisnību. Katrai ir sava dzīve, savas vērtības, savas izvēles, utt.

Un, vēl.
Jūs būsiet tādas pašas mātes, kādas esat cilvēki. Jā, bērns attīstīs kaut kādas citas jūtas un atbildības sajūtu (normālā gadījumā), bet pa lielam nekas nemainīsies. Jūsu bērni izaugs tādi, kādus jūs viņus izaudzināsiet, un tikai. Ja cilvēkam ir reālistisks skats uz dzīvi un skaidra saprašana par savu raksturu, īpašībām, tad šis jautājums - radīt vai neradīt - ir skaidrs un tur nav nekādu šaubu. Tie, kuriem ir skaidrs, ka bērnus nevēlās un nevēlēsies un ir vismaz 5 g smadzeņu īpašnieki, arī dara visu, lai diskusijas jautājums dzīvē nebūtu jārisina, bet tas tomēr prasa, laikam, nelielu smadzeņu atdevi. Citiem līdz tam ir jānonāk, citi līdz tam nonāk konkrētā vecumā, citi nenonāk nekad. Traģiskāk, man šķiet, ir tie miljons un desmit gadījumi, kad cilvēks nesaprot, vai var būt vecāks un tomēr rada bērnu, vai arī veic abortus vienu pēc otra, nedomājot ar galvu un pēc tam ap 40 raud spilvenā, jo kādreiz negribējās, a tagad gribās, bet vairs nevar.

Paga, juus jau paraak dzili tajaa teemaa iegajat!:)
Starp citu, arii uzskatu, ka beernus mees tikai uzaudzinam, vini pasi buus indiviids un panems no vecaakiem tikai to ko uzskatiiis par vajadziiigu.

Cilveeki skjiet reizeem neaizdomaajas,kad pienaaks vecums.. un vientuliibaa seedeet bez beerniem?!... Hmmm.. so gan es nesaprotu! Protams, var teikt,ka nebuuus vientulss bla,blaa.. es kaut kaa neticu

Kopš kura laika bērni nodrošina izbēgšanu no vientulības vecumdienās?

Tas, ka tev ir bērni nenozīmē, ka vecumdienās nebūsi viena, dzīve ir dzīve, visādi notiek, ir jau forši, ja bērni ir kopā, apciemo māti arī sirmā vecumā, rupējas par viņu, bet var būt arī tā, ka bērni ir tālu vai ir aizņemti ar savu dzīvi, vai arī attiecības ar bērniem nav tik labas.
Es tomēr domāju, ka bērni nāk nevis pie vecākiem, bet caur vecākiem. Un bērniem nav pienākuma visu laiku būt vecāku tuvumā. Ir ļoti labi, ja tā notiek, bet, ja nē, tev nav tiesību bērniem to pārmest.

pareizi, anastasij, domá vien tálák, ka visas, kas negrib bérnus ir kopá ar idiotiem. un ka katras sievietes mérkjis ir sadzemdét bérnus.

tu neaizskar? sakot, ka tás meitenes ir nepárliecinátas par sevi, par attiecíbám, ka vinjám ir nesakártotas dzíves - tu tieshám neaizskar

Nu, atvaino, es taču neklusēšu tāpēc, ka kāds manis teikto var uztvert tūkstošreiz histēriskāk, nekā ir pamats. Kā redzi, in-love saprata mani pareizi. Ja tev ir kāda īpaša sāpe par šo jautājumu, tā nav mana vaina.

Labi, vientuliibu gluži nenosleepsi ar beerniem, tas jau atkariigs arii no cilveeka paša. Kaa vins sevi nodarbina utml. Taču ticu,ka ģimenei ir liels speeks, Tu vismaz zini kad tev ir uz ko paļauties,ka tev viņa ir.
Es nerunaaju par taad ģimeneem,kur beerni pat neapciemo vecaakus, skumji ka taa!

Nekad nespētu uztaisīt abortu..pat neapsvērtu tādu domu. Tā tomēr ir dzīva radībiņa, kuru es laistu pasaulē un mīlētu no visas sirsniņas, tā ir liela dāvana- bērniņš. :)

Krista- to te redzu tik biezi...Pilniigi piekriitu tavam teiktajam.Doma,ka nebuusi vientula,ja dzemdeeti vairaaki beerni ,vareetu buut loti maldiiga.

Nu, bet liela daļa no tām, kas te cēli apgalvo "Es? Nekad! Nemūžam!" pēc gadiem būs pašas stāvoklī. Par to jau, atvainojiet, liecina brieduma līmenis, kas te pavīd.

Jā, bērns uzliek kaut kādus rāmjus, bet, vai dzīve bez rāmjiem ir tik lieliska? Kā kuram. Katrā ziņā, man riebjas stereotipi gan no vienas, gan otras puses. Jā, lielai daļai nav drošības sajūtas attiecībās, bet, vai tas nozīmē, ka nav sastapts īstais vīrietis? Ne obligāti. Jā, liela daļa aprok sevi mājās, iedziļinās bērnkopībā, līdz zaudē jebkādu sajēgu par apkārt notiekošo, bet, vai tas nozīmē, ka viss spontānais un patīkamais obligāti ir jāizsvītro no dzīves? Nu, nē.

Es arī nesaprotu to argumentu (kaut gan mani tas īpaši nerausta - nevienu apaugļoties nespiežu un diez vai to darīšu): "Es pārāk mīlu sevi." Ja tu mīli sevi, tad tu esi labās domās par sevi un, ja tā, kā tad tu vari domāt, ka būsi slikta māte? Tā kā tie skaļie argumenti lielākoties ir vai nu tukši vārdi, vai nenobrieduša prāta izteikumi.

Saprotu gan tās sievietes, kurām jau ir pietiekoši daudz sajēgas par dzīvi, kā Winterra un vēl dažas, piemēram, un kuras vienkārši ir pieņēmušas dzīvē lēmumu neradīt bērnu. Tur, nu, tiešām neredzu jēgu apgalvot, nedz, ka vīrietis nav īstais, nedz, ka prāta būtu pamaz. Pārējās, pārsvarā, izraisa, labākajā gadījumā, līdzjūtīgu smaidu (jo jāizturas jauki pret tiem, kurus dzīve apdalījusi arī attīstībā), tāpat arī kā tās, kuras apgalvo, ar putām uz lūpām, ka nevēlēšanās dzemdēt ir saistāma ar otrās puses un vispār attiecību kvalitāti, nemaz nerunājot par tām, kuras jau tikai vārdu "bērns" uztver kā treknu punktu visam jaukajam un interesantajam dzīvē.