Apskatot komentārus, rodas iespaids, ka tām, kurām jau ir bērns (pat pavisam jaunām meitenēm) atbilde ir NĒ!
Par sevi...
Jā!
Man nav pat 25, bērnus tuvākajā laikā negribu, lietoju OK, dažreiz pat prezervatīvu, lai lielāka drošība. Tā būtu liela nelaime man palikt stāvoklī, jo bail, ka dēļ aborta būtu problēmas nākotnē, kad bērnus plānotu. Uzskatu, ka vēl neesmu gatava norakstīt savu jaunību un dzīvi pamperu mainīšanai, lasīt mācīšanai, vešanai uz dārziņu. Neesmu gatava atdot brīvību, kad varu braukt ceļojumā kaut uz mēnesi, visu nedēļas nogali uz kalnu vai sazin ko vēl. Neesmu gatava finansiāli uzturēt, skolot, pirkt pamperus. Kāds bērns, ja man pat sava dzīvokļa nav.
Esmu par to, ka bērnus jālaiž pasaulē, kad paši ir nobrieduši, kad var atļauties viņus nodrošināt un jūtas tam gatavi. Pēc paziņu pieredzes - nav liela māka jaunai uzražot - bet gandrīz visas, kuras sataisa bērnus skaistajos agrajos 20 (ar līdzīga vecuma partneri) jau ir vientuļās mātes. Varbūt tā ir izvēle, varbūt mani nories. Bet man šķiet, ka dzīve ir lielā mērā sabojāta, agri kļūstot par māti (bezrūpīga jaunība un skaistākie gadi, kad pašas brīvas, skaistas, var veidot karjeru utt)