Ja tieši tagadpaliktu stāvoklī, vai Tu...?

Latvijā ir pilnīgs haoss ar invalidātes grupām un pensijām. tas ir skāris arī manu tuvinieku. Latvijā 1. invalidātes grupu dabūt ir teju neiespējami.

Piekrītu, ka haoss. Paši mūsu radu lokā esam ar to saskārušies, tomēr cilvēks iet un dara, kas jādara.

Nezinu. Nevaru pateikt ne "jā", ne "nē". Tas noteikti būtu liels šoks, jo bērnam šobrīd manā dzīvē nav vietas.

Jūtos tā pat, nav ne jausmas, ko iesāktu. Tikko palika 22 gadi un esmu jaunās attiecībās.

Jā! (esmu saderinājusies, 3 gadus dzīvoju kopā/esam kopā)

Kārtējais offtopiks, bet...
arī man ir kaudze ar veselības problēmām. Ir gan vizuāli "slimības defekti", kas it kā liegtu man ar klientiem strādat, bet to var nomaksēt un nekas lipīgs tas nav. Ir veselības problēmas, kur visu laiku vajag pa ārstiem vazāties un vispār sēdēt mājās. Bet es strādāju.
Un nevaru iedomāties nevienu slimību vai slimību kopumu, kuru dēļ nevar nevienu darbu darīt.
Man mammai arī visādas daudzas slimības - nervu bojājums kājai (nejūtīgums kājai, klibo visu laiku), artrīts (kas sāp visur), sarkanā vilkēde (vizuālais defekts) + atopiskais dermatīts + ekzēma, tromboze... Un cilvēks strādā. Pāris reizes nedēļā uz pāris H uzkopj māju un 1 x nedēļā uz pāris h paauklē bērnus.
Ai, sorry, ka ne pa tēmu, bet man tiešām intersē, kas ta par kaiti :(

Ja cilvēks ir tik slims, ka nevar darīt neko, tad jau vismaz būtu jāsaņem invaliditātes pabalsts.

vēl viena pilnīgi beztēma. Latvijā ir pilnīgs haoss ar invalidātes grupām un pensijām. tas ir skāris arī manu tuvinieku. Latvijā 1. invalidātes grupu dabūt ir teju neiespējami. kad cilvēks ir uz gultas, dzer pretsāpju zāles, kas jau principā ir vieglās narkotikas, ir jāiziet neskaitāmas pārbaudes, jādabū neskaitāmu ārstu atzinumi, lai beigās varētu pateikt - nē, tomēr, jums 1. invalidātes grupu neredzēt! nē, nu viss nav tik tumšās krasās, valsts domā par invalīdiem, piemēram, ir bezmaksas sabiedriskais transports... kurā iekāpt nevar. :)

Nezinu. Nevaru pateikt ne "jā", ne "nē". Tas noteikti būtu liels šoks, jo bērnam šobrīd manā dzīvē nav vietas.
26 gadi, attiecībās vairākus gadus.

Nē, 24 gadi, attiecībās 6 gadus, ir bērns.

bet jāsaka, ka priecīga nebūtu, jo piedzemdēt ir nieks manā skatījumā, bet uzaudzināt ir daudz grūtāk, jo neesmu radīta negulētām naktīm. Taču tā kā redzēju un dzirdēju, ka mazajiem pukst sirsniņa jau 5 nedēļā, kad viņi vēl pēc zirnīšiem izskatās, tad nu abortu nevarētu tagad vispār vairs uztaisīt.

Ance, man ar tiem 60 ls ir gana, bet, ja man būtu bērns, tad gan tā summa kļūtu par milzīgu problēmu un man vairs nepietiktu. Ir pēc kada laika gaidāmi ienākumi saistībā ar studijām, pa to gadu ceru sevi izārstēt vai vismaz dabūt sevi darbam kaut cik piemērotu un tad jau sākt strādāt ;)

mana atbilde bija nē, bet velns es nespētu noriskēt ar to ka veicot abortu pakļautu sevi iespējai nekad netikt pie bērna. Kā ar lai gan pašlaik nebūtu ne tuvu labākais laiks bērnam, tomēr labāk laikam jau lai ir nekā nav, tomēr gan manā pusē gan vīrieša pusē ģimenes ir atsaucīgas un palīdzētu, atbalstītu. Kā mans puisis teica, ka ja es paliktu stāvoklī viņš uzreiz pārvāktos dzīvot uz pilsētu un meklētu šeit darbu lai būtu man tuvāk un varētu ar financiāli labāk nodrošināt. Kā es no puiša esmu sapratusi, viņš ir 100 % PRET abortu, ja es vel kādā grūtā mirklī šaubītos tad viņš tiešām nē.

freijace, pilnīgs oftopiks nesaistīts ar bērniem vispār, bet ko tad tu vispār domā dzīvē darīt, ja strādāt nevari, pat tur, kur vari, "nevari", vecāki uzturēt nevar, drauga tik pat kā nav? Tas nav uzbrauciens un vari droši arī neatbildēt, es vienkārši spriedelēju.

+++

Ja cilvēks ir tik slims, ka nevar darīt neko, tad jau vismaz būtu jāsaņem invaliditātes pabalsts.

Nē, 25 gadi, precējusies un gaidu bērnu ;)

Jā.

Gribu , lai manam bērnam būtu pārtikusi dzīve, nekas netrūktu, un saņemtu viss labāko izglītību, un visu manu uzmanību. Pašlaik to nevaru viņam nodrošināt, tapēc uzskatu, ka būtu netaisni pret bērnu, radīt viņu zinot, ka nevarēšu apgādāt!

Nē.
22 gadi, ir attiecības, bērnu nav.

freijace, pilnīgs oftopiks nesaistīts ar bērniem vispār, bet ko tad tu vispār domā dzīvē darīt, ja strādāt nevari, pat tur, kur vari, "nevari", vecāki uzturēt nevar, drauga tik pat kā nav? Tas nav uzbrauciens un vari droši arī neatbildēt, es vienkārši spriedelēju.

Pašlaik vēl neesmu gatava otram bērnam, bet ja gadītos netīšām abortu netaisītu nekādā gadījumā.

Attiecībās 5 gadus un jau viens bērns ir :)

domaju, ka jaa!
22 gadi, 5gadi attiecibas un ir berns!

freijace, kas taa pa slimiibu, kuras deelj nevar straadaat? Un tad no kaa tu galu galaa paartiec?

Daudzu slimību kopums, kuru dēļ atkrīt visi fiziskie, visi ofisa un visi ar cilvēku saskarsmi saistītie darbi. Paliek vēl telemārketings, bet man nav tā rakstura kaut ko ''iesmērēt''.
Iztieku ar 60 ls mēnesī, ko man dod vecāki, bet tas ir tikai priekš pārtikas un transporta, zālēm,ārstiem, operācijām nepaliek.

Man viena bijusii koleegje savos 37 gados nav pat pabeigusi 12. klasi. Straadaa ne iipashi prestizhu darbu un taa, bet ja juus redzeetu vinjas meitu.. Tagad, ja nemaldos 16 nesen apriteeja. Tik skaista, izgliitota, kaartiiga. Maacaas prestizhaa skolaa. Valsts gjimnaazijaa. Viss ir atkariigs no cilveeka!!! Beernus var izaudzinaat, ja grib!! Tas taa, par Navigator komentaaru.

Ja kaut vai draudzeņu/radinieču kompānijā tiek iestiepts zīdainis, un visas sāk dūdot, kāds mīlulītis, cik viņš lielisks, un utji puķi, es vnk sastingstu un nezinu, ko iesākt

:D tik ļoti par mani :D
Tā kā bail rokās paņemt, tā kā nemaz nav vēlēšanās...un kad ielikts rokās, ko talāk iesākt :D
No no, laikam, tomēr, nav tā mātes instinkta

Man tāds off topic jautājums tām, kuras bērnus negrib- kāpēc tā?

Nekad neesmu sapņojusi par bērniem, gribējusi bērnus un mani neinteresē uztaisīt bērnu un paskatīties - varbūt tomēr manas domas mainās un es pēkšņi būšu sajūsmā. Dzemdēt dzemdēšanas pēc, zinot, ka negribu un mani nesaista dzīve ar bērnu, neplānoju. Esmu kopā ar vīrieti, ar kuru man uzskati šajā jautājumā saskan un tas man ir svarīgākais.