Ja tieši tagadpaliktu stāvoklī, vai Tu...?

Nē.
23, kopā ar mīļoto jau 3.gadu.

@ sančo

nezinu, cik esmu redzējusi topošās māmiņas vienmēr skaisti izskatās un mirdzums acīs.

ja jau daba man ir devusi iespēju radīt bērnu, tad visticamāk tas padarītu mani tikai skaistāku un gudrāku, jo baby i was born this way. :D baidos, ka, sniedzot kādam beznosacījumu mīlestību, sevi pazaudēt nevar. tikai ieraudzīt citām acīm. izjust sevi, savu vērtību, dāvājot dzīvību.
p.s. jā, mātēm, kurām ir nesen dzimuši mazie, tā ir aktualitāte, tā ir visa pasaule, īpaši, ja tas ir pirmais bērns.

Nē, 24 gadi, saderinājusies un gatavojos kāzām.

Gribam plānotu bēbi, bet ja pieteiktos, tad būtu ļoti laimīgi :)

Nē
25, neprecējusies un bērnu nav.

Nē, 26 gadi, precējusies.

jā, attiecībās teju 5 gadus. manā dzīvē nav vietas bērnam.

diez gan uz vienveidīgu atbilžu sniegšanu tendēta diskusija, jo tām pāris,kas atbildēja "jā" pa visām 17 lpp, uzreiz tikai likts paskaidrot, kādēļ atbilde /vārdu sakot, nostaties pie sienas/

tām meitenēm, kas runāja par to, ka draudzenes, kam ir bērni, par to vien tagad runā.. Jā, labāk izvairīties,ja tas ti ļoti traucē, jo ir jāsaprot, ka šīm sievietēm, ir jauna, citādāka pasaule pavērsusies un nekad vairs nekas nebūs kā agrāk. Manuprāt, tas ir tikai loģiski. Parasti gan ar laiku ienāk atkal citas tēmas.

Nē!

21. ,4.gadu attiecībās.

Paturētu bērniņu.
23 gadi, attiecībās gandrīz 3 gadus, bet strādājam dažādās pilsētās, kopā pagaidām nedzīvojam.

Bet man jautājums tīri intereses pēc tām meitenēm, kurām ir 20 gadi vai nedaudz vairāk - pa kuru laiku jūs esat paspējušas apprecēties, bērniņu un nodibināt jau savu dzīvi, atseviški no vecākiem? Vai jūsu draugi/ vīri ir vecāki par jums (jau ar izglītību, savu mājvietu utt.?)
Mēs ar draugu esam vienaudži, tikko beigtas augstskolas, strādājām un plānojam drīzumā iet dzīvot atseviški no vecākiem...

Nezinu. Tomēr sliecos uz jā. Vienmēr izsargājamies un es ceru, ka nenāksies nonākt šādas izvēles priekšā.

♊, ne tikai liek paskaidrot izvēli, bet arī uzreiz ķeras pie savu domu uzspiešanas stāstot, ka viņas ir kopā ar vīriešiem, kurus nemīl, kuri ir tizli un, ka kaut kāds pašpasludināts ''mērfija likums'' vēsta, ka viņas patiesībā vēlāk dzemdēs un būs ideālākās mātes.
Acīmredzot, grūti pieņemt, ka ir sievietes, kuras nealkst pēc bērniem.

20 gadi un nav man attieciibu, tapec nevaru laikam iipasi komenteet, bet zinu, ka ja buutu attiecibas un sanaaktu taa, tad netaisiitu. taa tomer ir dziiviiba un man jauznemas atbildiiba.

Man ir 22, nopietnas attiecības, un nē, abortu netaisītu!

Kādai varbūt nepatiks to dzirdēt, bet es pēc pašas piekrītu tai džeku-tirliņu teorijai. Man arī vēl nesen šķiet, ka bērnu nedzemdēšu nekādā gadījumā, jo "esmu karjeriste", "man vēl jāizbauda dzīve", "esmu par jaunu", "nevarētu pavilkt" utt. Bet patiesībā tās visas ir atrunas. Apakšā tam slēpjas nepārliecinātība par savām attiecībām, to ilgstpēju, un bailes no citu cilvēku reakcijas. Ja dzīvē viss sakārtotos, absolūtais vairums sieviešu gribētu bērnu. Tas ir instinktu līmenī.
Ir, protams, arī izņēmumi, bet maz.

Ņeredzu neko sliktu,ja pajautā - kāpēc to darītu(veiktu abortu). Protams, bez pārmetumiem neiztikt, bet - var taču vnk atbildēt kāpēc un miers. ;)

Man arī ir sava nostāja, bet tajā pat laikā arī respektēju cita viedokli - mums taču katram ir savas vērtības, savi mērķi un savs skatījums uz baudpilnu un laimīgu dzīvi. Ja reiz sieviete redz sevi vienu un / vai kopā ar savu otru pusīti - lai taču!
Ir tik sasodīti daudz iemeslu,kāpēc viņas atbild " jā" un nav svarīgi - saka patiesību vai melo. Bez tam - vai jums nav vienalga,kāpēc viņas domā un grib savu dzīvi iekārtot citādāk? Galvenais, lai jums pašām ir labi!
No manas puses atkal izriet komentārs, kurā tomēr slēpjas sava viedokļa " smagums" - manuprāt, ir jau labi būt vienām(ar vai bez mīļotā/mīļotās), taču gadiem ejot, kļūstot vecākām un sasniedzot jau vecumdienas... Nu, gribēsies to mazo. Kad tēva un mātes nebūs...kad paša drauga/vīra vairs nebūs - kas jums vairs paliks? Tas,protams, ir tikai tā - viela pārdomām. Es respektēju jūsu viedokli,meitenes! Es ceru,ka ja ne mazais tad vismaz jūsu ieguldījums darbā/karjerā utml.lietas -piepildīs jūsu sirdis un izskaudīs ikdienas bēdas un raizes līdz pat mūža galam.
Jauku vakaru, meičuki! ;)

Kādai varbūt nepatiks to dzirdēt, bet es pēc pašas piekrītu tai džeku-tirliņu teorijai. Man

Es nezinu vai 100 %, bet kaut kas tajā visā ir.. Teikšu par 75 % piekrītu.

Jā!
28 gadi, attiecībās

Ja nebūtu izsargājusies un bērns pieteiktos, tad laikam nē - pati vainīga, ka neizsargājos, tad ar sekām jārēķinās.
Ja izsargātos un vienalga kkā tiktu pie bērna, tad - jā, jo bērnus negribu(un esmu pārliecināta par savām attiecībām un to ilgtspējību, pati to labāk zinu par jebkuru svešo) un redzu sev citus mērķus, citas intereses.

brunettte9, ir simtiem citu veidu, ar ko aizpildīt dzīvi un laiku. Bērns nav vienīgais. Taču piekrītu Tev - vai nav vienalga, ko citas dara? Galvenais, ka pašai labi un viss.

Nē, abortu noteikti netaisītu.
27, precējusies, bērnu nav.

Jā, nav attiecības.

Man vēl pārāk daudz jāsasniedz, lai tagad būtu bērni.

,taatad tu neizsargaajies? un tev ir 10 beerni? ja jau tev sekss ir tikai lai vairotos... taas,kas saka, ka negrib beernus, izsargaajas, nevis katru meenesi abortus taisa. nezinaaju, ka ir cilveeki ar tik tizliem uzskatiem

né, netaisítu. 26 gadi, precéjusies, bérnu nav

Mis Take, laikam pārāk ķēri pie sirds, ka tā nospriedi, būtu vismaz manus nākamos komentārus izlasījusi. Ne man 10 bērnu, ne neizsargājos. Vienkārši uzskatu, ka jāapzinās katras rīcības risks, sekas. Kāda jēga skriet abortu taisīt, ja kontracepcija nav nostrādājusi, bet ar seksu nodarbojas, ja nav ne nāvīgi slims, ne zem tilta jāguļ. Manuprāt, muļķīgi. Ja esi tik pieaudzis, lai priecātos un baudītu kā pieaugušais, tad uzņemies atbildību.