Koleģe, kas pamana citu kļūdas

Nevienā darbā kļūdas nav pieļaujamas :)
Pilnīgi visiem mums ir kļūdas, jo ar tik lielu apjomu strādā, iespējams, tikai žurnālisti un ļoti pieprasīti tulki. Mēs nākam viens pie otra un sakām: "Izlasi manu darbu, atzīmē, kur ir nepareizi". Un šīs kļūdas ir man, šīs kļūdas ir manam priekšniekam, šīs kļūdas ir dzēlīgajai kolēģei. Tikai dzēlīgā kolēģe uzskata, ka būs krutāka (es tā pieņemu), ja atļausies smieties par to, ka citam ir kāda kļūda, kaut arī pašas darbs sarkans no labojumiem. Lūk kur ir problēma! Tas ir kā cept maizi. Lai cik izcils maiznieks, kāds kukulītis var piedegt. Tāpēc ir cilvēks, kas iet un atlasa sliktos kukulīšus. Rezultātā klients necieš. Arī mūsu gadījumā tā ir. Tikai mazei var iet zudum'ā, bet mums zudumā nekas neiet, un otra darbam tas netraucē.
Mans jautājums bija par to, kā korekti aizrādīt par klaunādi, neizraisot atomkaru.
Šobrīd saprot, ka vienīgais variants ir atrast kādu izteiktu kļūdu un uz to norādīt.

Bet smieties par viņu vai tml. "atriebties" es gan neiesāktu, tas man liekas bērnudārza līmenis.

Vienīgais nesmukums šajā situācijā - ka viņa aizrāda skaļi, visiem dzirdot. Ja aizrādītu tikai tev dzirdot, tad tas, manuprāt, būtu vietā. Nezinu gan, kāda rakstura darbs jums ir, bet ir tādi darbi, kur ir reāli stulbi gramatiski nepareizi rakstīt, un šādā gadījumā mani arī kaitinātu kolēģe, kas neprastu rakstīt - es domātu, kādā sakarā viņa te vispār atrodas..
Pret to skaļo aizrādīšanu - es ieteiktu vienreiz nolikt viņu kārtīgi pie vietas (pateikt, lai strādā savu darbu/vēro savas kļūdas/norādīt uz viņas kļūdām u.tml.), turpmākās reizes, ja viņa turpinās, ignorēt.

Smejies par vinu.

jā reku tavas kļūdas arī izlaboju - un smaidot atdotu viņas lapu vai pateiktu - tavu laboto darbu es jau tev aizsūtīju atpakaļ.
nu tā kaut kā.

Tā ir sistēma, kā mēs strādājam. Kļūdas tiek pierakstītas, kļūdas tiek nosūtītas. Mani satrauc smiešanās nevis tas, ka kļūdas tiek atrastas un piefiksētas. Kad par to smejas, šī kļūda izklausās tik drausmīga

Vai arī viņai konkrēti paprasi (kad neviens cits nedzird, protams) "nahuj tu tā dari?" :D

*vissakarīgākā

Ja nepielec

Paldies, man pieleca:

Laikam būs jāpatrenē mājās runa, lai neizklausās pārāk emocionāli, bet ir tik pat dzēlīgi

Šis izklausās pēc vissakarīga ieteikuma

nu mans variants būtu, ka es pateiktu - jā reku tavas kļūdas arī izlaboju - un smaidot atdotu viņas lapu vai pateiktu - tavu laboto darbu es jau tev aizsūtīju atpakaļ.
nu tā kaut kā.

Nav ne indīgā balsī jārunā, ne cukurbalstiņā, tā tu attiecības tikai sabojāsi un to jau tu negribi.

Ja nepielec tad šis teksts ir labas Kādēļ tu vienmēr par katru manu sīkāko nejaušības kļūdu ņirgājies, es taču katru dienu, kad laboju desmitiem kļūdas, ko tu atstāj, skaļi neņirgājos?!
Kubiete +

Labas vai sliktas attiecības ar kolēģī, bet sevi nevaig atļaut pazemot.
Sāc ar šādu sejas izteiksmi un skatienu viņai acīs , kad viņa sāk ņirgāties !

i, jo to dzird arī priekšnieks.
Pati kolēģe regulāri pieļauj gramatikas kļūdas, bet es tās klusi izlaboju.

Nu i mulke, vina tevi tisām par duru padara. A tu naiva klues. Sac labot visas vianas kludas, visiem dzirdot, katrui katru sikumu.

Laikam būs jāpatrenē mājās runa, lai neizklausās pārāk emocionāli, bet ir tik pat dzēlīgi :D

Riry - es viņai pajautātu - "Kur tādas, kā Tu rodās." Vienkārši riebjās tādi cilvēki... knābā otru.. bet pats - nē.. tur jau viss ir izcili...

Tu,kad labo viņas tekstus,arī pasaki skaļi kādu piezīmi par viņas kļūdām. Tādiem cilvēkiem atlīdzināt var tikai,ja darīsi tā,kā viņa to darīs. Centies rakstīt bez kļūdām,bet,ja tomēr gadās,tad nepievērs tādam cilvēkam uzmanību.

Man arī darbā laiku pa laikam kadās pieļaut kādu kļūdu, protams pārējie to man pasaka skalji. Un tā arī ir labāk, jo tad saprotu, ka arī ķļūdos un jābūt uzmanīgākai. To pašu daru arī', ja kolēģis kļūdās, aizrādu, bet ne nievājoši, drīzāk tā čomiski

tur jau tā lieta - es nebaidos no kritikas un man ir svarīgi, ja es zinu, kur esmu pieļāvusi kļūdu. Es parasti saku "paldies", bet tā ņirgāšanās ir tieši šāda:

Ha haa, paklausaties, Riry vārdu kaķis uzrakstījusi kā kakis. Ha ha hāaa

man citreiz gribas mest ar krūzi :D

Man ar kolēģi, ja neskaita to kļūdu būšanu, ir ļoti draudzīgas attiecības. Tiešām negribas strīdēties :( Es agrāk nekad neesmu bijusi tādā situācijā, līdz ar to aprobežojos ar vnk "Paldies, ka pateici"..

Mēs arī mēdzam labot viens otra darbus no sērijas, četras acis labāk redz, bet tas viss tiek sūtīts/ darīts elektroniski un nevienam tālāk neizbļauts.

Kad labo viņas darbu, uz mazas lapiņas pieraksti kļūdas vai pasvītro. Brīdī, kad viņa beigusi, izvelc viņas rakstīto lapu. Pirms sāc, pateicības pilnā tonī izsaki atzinību par viņas vērību un ieguldījumu Tava darba kvalitātes uzlabošanā. Tad nopūties, un saki, ka mēģināsi atdarīt... un sāc "Paklau, Tu te esi mazliet kļūdījusies, ... un šite ar.. hehe, Tu biji tā, kas ārzemēs ilgi studēja, ja? Saprotu, tad valoda var aizmirsties. Paga, nē, Tu LU beidzi, ja? "

Man arī darbā laiku pa laikam kadās pieļaut kādu kļūdu, protams pārējie to man pasaka skalji. Un tā arī ir labāk, jo tad saprotu, ka arī ķļūdos un jābūt uzmanīgākai. To pašu daru arī', ja kolēģis kļūdās, aizrādu, bet ne nievājoši, drīzāk tā čomiski, un neviens neapvainojas :)
Ieteiktu Tev arī norādīt uz vinjas kljuudām, iipashi, ja tās atkārtojas.. mazums cilvēks tiesham nezina ka to vardu jaraksta :D un varbut pie reizes vairs nespergs tik daudz. :D

Piebildīšu, ka kolēģes raksturs nepieļauj diskusijas. Aci pret aci izrunāties nav iespējams, jo par šo sarunu uzzinās viss uzņēmums. Mēs esam viena līmeņa darbinieki.

Ja kļūdas, kā saki, ir tiešām neizbēgamas, tad vienīgais risinājums ir tikpat skaļi, kaut vai rupjā, indīgā veidā aizrādīt par nepārtraukto smiešanos skaļi. Piemēram:
Kolēģe: "Ha haa, paklausaties, Riry vārdu kaķis uzrakstījusi kā kakis. Ha ha hāaa"
Riry: "Kādēļ tu vienmēr par katru manu sīkāko nejaušības kļūdu ņirgājies, es taču katru dienu, kad laboju desmitiem kļūdas, ko tu atstāj, skaļi neņirgājos?! Man tas nav patīkami." un tad turpini par "visi esam cilvēki, visi kļūdās utml.

Nu tā kaut kā :D :D (uzvedu ludziņu)
Diskusijas neved, vienkārši konkrēti, skaļi aizrādi.