Kāda jēga precēties ?

Laulība mums, vīriešiem, tik tiešām nav vajadzīga. Vieglāk un ērtāk ir baudīt mums tik mīļo un patīkamo stāvokli, kuru sauc "Brīvība".

šī ir tā nemainīgā vīrieša būtības daļa? ;DDD interesanti.

smieklīgi, kā sievietes runā par visām sievietēm un vīrieši runā par visiem vīriešiem. tak katrs esam citādāks, nevajag vispārināt, ka, redz, visi vīrieši un visas sievietes domā tā un tā.
___________________________________________________________

Ir lietas, kuras ir līdzīgas ne tikai visiem vīriešiem un visām sievietēm, bet pat - visiem cilvēkiem, pie tam tā ir tā cilvēka būtības daļa, kura paliek nemainīga

melns, kā tu zini, ko visi vīrieši domā? ;D

nu tas jau ir ieteikums ko lbak darit kazu vieta! tomer ja precs, tad doma, ka vismaz nepisisies. ahh. ar mani par so temu nav verts diskutet, jo gluzi vienkarsi sak besit ara sitas cilveku morales pagrimums...

Ar šo pirmām kārtām es mērķētu uz uzticību. Šis ir faktors, kas nekādi man nedod mieru. Diskusijās šur tur pavīd, ka "jūs jau 2, 5, 10 gadus esat kopā, vai tad nepazīsti un neuzticies viņam" vai arī "kas tās par attiecībām bez uzticības". Man neizdodas līdz galam noformulēt, ka arī uzticība ir jānopelna un tai ir jābūt kāds nesagraujams pamats. Piemēram, ģimenes saites. Līdz ar to, lai kā es it kā iepazītu svešu cilvēku, nekad taču līdz galam nevarētu būt pārliecināta par viņa nodomiem un attiecīgi viņš par maniem. Te nav domāta greizsirdība, bet cilvēciskā uzticība par dažādiem lietām.
___________________________________________________
Cilvēks, protams, nekad nav pilnībā prognozējams, bet, manuprāt, tā robeža, pēc kuras par status quo kaut cik nopietnu nemainību var būt daudzmaz pārliecināts, ir briedums. Vīriešiem to kādreiz vēl sauca "precību gadi" vai "precību vecums" - no kādiem 26 gadiem. Saprotu, ka ir arī tādi, kuriem bērnība turpinās līdz 40 un ilgāk, bet tas nobriešanas moments cilvēku padara prognozējamu vismaz būtiskākajās lietās. Tai pašā laikā, ja ir attiecības ar puisi, kurš nobriedis vēl nav, viņš aug, veidojas, un nekad nav garantijas, ka nobriedis viņš būs tāds pats kā tagad - savos 20, 22 vai 19 gados.

smieklīgi, kā sievietes runā par visām sievietēm un vīrieši runā par visiem vīriešiem. tak katrs esam citādāks, nevajag vispārināt, ka, redz, visi vīrieši un visas sievietes domā tā un tā. ;)

Marta

Vai precibas izsledz p*** ar visiem pec kartas? Viriesiem drosi vien ne.

"labak pisties ar visiem pec kartas neka preceties":D vai ne?

Zini, abi mani vecāki ir miruši, bet dzīve ir jāturpina arī pēc tam. Smagi, bet gandrīz katram tā diena pienāk.

Ar šo pirmām kārtām es mērķētu uz uzticību. Šis ir faktors, kas nekādi man nedod mieru. Diskusijās šur tur pavīd, ka "jūs jau 2, 5, 10 gadus esat kopā, vai tad nepazīsti un neuzticies viņam" vai arī "kas tās par attiecībām bez uzticības". Man neizdodas līdz galam noformulēt, ka arī uzticība ir jānopelna un tai ir jābūt kāds nesagraujams pamats. Piemēram, ģimenes saites. Līdz ar to, lai kā es it kā iepazītu svešu cilvēku, nekad taču līdz galam nevarētu būt pārliecināta par viņa nodomiem un attiecīgi viņš par maniem. Te nav domāta greizsirdība, bet cilvēciskā uzticība par dažādiem lietām.

Vai japrecas? Drosi vien tas ir atkarigs no ikviena religiskas parliecibas. Vismaz ta idejiski butu jabut.
Jautajumu - kada jega? - var uzdot par jebko. Jega pati par sevi neeksiste. Vai nu tu kaut kam pieskir jegu (vertibu) no sava skatijuma, vai nu nepieskir. Jega = vertiba = merkis.

Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?

Piedod, uz mirkli aizmirsu, ka esi laimīgi precējies. Es biju domājusi vnk galējības - vai nu meklēt vainīgo vai atrast kādu, kurš nu padarīs laimīgu. Apstiprinot iepriekš teikto, ka viss (pēc lielas daļas sieviešu domām), kas mūs ietekmē, atrodas ārpus mums :)

Uzmanīgi ar izteicieniem, varbūt kāda tiešām noticēs Bet ir otra galējība - ka Melnais tagad darīs kādu laimīgu ...

Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?
_________________________________________________
Nesaprotu, bet - ir interesanti. Ja tas ir kas tāds, kas visiem nav jāzina, raksti man vēstuli!

Un kurš pie tā ir vainīgs? Es tomēr apzinos savu pārliecību cēloņus un sekas, viedokli par to, ka "mana ģimene ir mani vecāki un neviens vīrietis emocionāli man nesniegs otru ģimeni". Forestā Gampā bija viens labs citāts "viņš beidzot izlīga ar Dievu"; es esmu uzsākusi ceļu, lai izlīgtu ar sevi, jo skaidri zinu, ka parastie dažādu problēmu aizvietotāji "ģimene, bērni" nu nav tā pilnīgā laime, harmonija, ja es pati iekšēji apzinos, ka problēmas ir citur. Nu radīja mani tas Kungs ar šo papildu filozofisko domu, nu nespēju samierināties ar tikai Mātes Dabas laimes likumu. Bet nu visādi citādi uzskatu, ka esmu labs cilvēks
_________________________________________________
Zini, abi mani vecāki ir miruši, bet dzīve ir jāturpina arī pēc tam. Smagi, bet gandrīz katram tā diena pienāk.

Uzmanīgi ar izteicieniem, varbūt kāda tiešām noticēs Bet ir otra galējība - ka Melnais tagad darīs kādu laimīgu ...
_______________________________________________
Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?

Atkārtoju jau ka tā nav mana teorija!

Un cilvēki precas jo mīl viens otru! Kāpēc šķiras - es par to nediskutēju, jo iemeslu ir milions.

Un es neteicu, ka laulībai zudušas juridiskās un mantiskās saistības - tas vēl ir spēkā. Tāpēc arī aiziet puse mantas un alimenti milionāra sievai. Bet iemesli kāpēc laulība noslēdzas ir mainījušies. Galu galā milionars vienmēr var noslēgt pirms laulības līgumu. Bet kāpēc to daudzi nedara? Laikam jau mīlestība aizver acis.
_____________________________________________
Nu, redzi, bet tagad atgriežamies pie tā, ko es rakstīju pašā sākumā! Bet rakstīju es nevis par to, kāpēc cilvēki precas, bet gan par to, ka "staigātājam" vīrietim laulība patiesībā nav vajadzīga, jo ierobežo. Tas ir apgalvojums, skatoties tikai vidusmēra vīrieša acīm. Tad viņam iepatīkas kāda meitene. Atkarībā no rakstura un audzināšanas notiek vai nenotiek:
1) mēģinājumi ievilkt meiteni gultā vispār bez jebkādām saistībām (Tu taču nenoliegsi, ka priekš vīrieša - ļoti ērts variants!)
Neizdevās.
2) puisis: "Labi, dzīvosim kopā, bet zīmogs pasē mums taču nav pats svarīgākais?!" (viņš var aiziet, kad vien to iegribas, bez problēmām)
Neizdevās.
3) Laulājamies (brīvība būt bezatbildīgam ir zudusi).
Ja tagad viņš sagribēs aiziet, sieviete ir vismaz materiāli aizsargāta.

Nav mana darīšana, bet vairākas reizes dzīvē ir bijusi darīšana ar meitenēm, kuras savu nesteidzību un domu "par ģimeni - pēc augstskolas pabeigšanas", "par bērniem - pēc savas dzīvesvietas iegādes", ir ar asarām acīs nožēlojušas.

Un kurš pie tā ir vainīgs? :D Es tomēr apzinos savu pārliecību cēloņus un sekas, viedokli par to, ka "mana ģimene ir mani vecāki un neviens vīrietis emocionāli man nesniegs otru ģimeni". Forestā Gampā bija viens labs citāts "viņš beidzot izlīga ar Dievu"; es esmu uzsākusi ceļu, lai izlīgtu ar sevi, jo skaidri zinu, ka parastie dažādu problēmu aizvietotāji "ģimene, bērni" nu nav tā pilnīgā laime, harmonija, ja es pati iekšēji apzinos, ka problēmas ir citur. Nu radīja mani tas Kungs ar šo papildu filozofisko domu, nu nespēju samierināties ar tikai Mātes Dabas laimes likumu. Bet nu visādi citādi uzskatu, ka esmu labs cilvēks :)

Un jo sāpīgāk vainīgais riebeklis dabū, jo skaistāka turpmākā dzīve!

Uzmanīgi ar izteicieniem, varbūt kāda tiešām noticēs :D Bet ir otra galējība - ka Melnais tagad darīs kādu laimīgu ...

Gadu gaitā cilvēki aug un mainās, un tie, kas apprecējušies 20 gados, 30 gados uz dzīvi skatīsies pilnīgi citām acīm, līdz ar to ir iespējams, ka diviem cilvēkiem vienkārši vairs nav pa ceļam un viņi ir izauguši viens no otra.
Tomēr laulība neļauj aizmukt nepamēģinājušam ko uzlabot. Tas ir kas stabils un pamatīgs, un veiksmīgā gadījumā abi kļūst par īstu mašīnu, ar ko iet cauri dzīvei kā komandai :) Bet, ja nesanāk un cilvēki nav laimīgi un viens otru smacē, es saprotu un atbalstu arī šķiršanos.

Atkārtoju jau ka tā nav mana teorija! :)

Un cilvēki precas jo mīl viens otru! Kāpēc šķiras - es par to nediskutēju, jo iemeslu ir milions. :)

Un es neteicu, ka laulībai zudušas juridiskās un mantiskās saistības - tas vēl ir spēkā. Tāpēc arī aiziet puse mantas un alimenti milionāra sievai. Bet iemesli kāpēc laulība noslēdzas ir mainījušies. Galu galā milionars vienmēr var noslēgt pirms laulības līgumu. Bet kāpēc to daudzi nedara? Laikam jau mīlestība aizver acis. :D

To, ka man pašlaik nav attiecību, noteikti neuzskatu par problēmu, lai gan, protams, kādreiz mīļumu sagribās. Toties labi saprotos ar čaļiem un ikdienā kā čoms uzzinu daudz tādu lietu, ko kā "meitene" nekad nenoskaidroju, nāk sapratne, ko varbūt esmu darījusi nepareizi utt. Noteikti mākslīgi nesteidzinu sevi "vajag vīrieti blakus", ir, protams, aktuālas arī dažas simpātijas.
_____________________________________________
Nav mana darīšana, bet vairākas reizes dzīvē ir bijusi darīšana ar meitenēm, kuras savu nesteidzību un domu "par ģimeni - pēc augstskolas pabeigšanas", "par bērniem - pēc savas dzīvesvietas iegādes", ir ar asarām acīs nožēlojušas.