Kāda jēga precēties ?

Uzmanīgi ar izteicieniem, varbūt kāda tiešām noticēs Bet ir otra galējība - ka Melnais tagad darīs kādu laimīgu ...
_______________________________________________
Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?

Un kurš pie tā ir vainīgs? Es tomēr apzinos savu pārliecību cēloņus un sekas, viedokli par to, ka "mana ģimene ir mani vecāki un neviens vīrietis emocionāli man nesniegs otru ģimeni". Forestā Gampā bija viens labs citāts "viņš beidzot izlīga ar Dievu"; es esmu uzsākusi ceļu, lai izlīgtu ar sevi, jo skaidri zinu, ka parastie dažādu problēmu aizvietotāji "ģimene, bērni" nu nav tā pilnīgā laime, harmonija, ja es pati iekšēji apzinos, ka problēmas ir citur. Nu radīja mani tas Kungs ar šo papildu filozofisko domu, nu nespēju samierināties ar tikai Mātes Dabas laimes likumu. Bet nu visādi citādi uzskatu, ka esmu labs cilvēks
_________________________________________________
Zini, abi mani vecāki ir miruši, bet dzīve ir jāturpina arī pēc tam. Smagi, bet gandrīz katram tā diena pienāk.

Uzmanīgi ar izteicieniem, varbūt kāda tiešām noticēs Bet ir otra galējība - ka Melnais tagad darīs kādu laimīgu ...

Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?
_________________________________________________
Nesaprotu, bet - ir interesanti. Ja tas ir kas tāds, kas visiem nav jāzina, raksti man vēstuli!

Atvaino, manas primitīvās vīrieša smadzenes nespēj saprast, kas te bija domāts?

Piedod, uz mirkli aizmirsu, ka esi laimīgi precējies. Es biju domājusi vnk galējības - vai nu meklēt vainīgo vai atrast kādu, kurš nu padarīs laimīgu. Apstiprinot iepriekš teikto, ka viss (pēc lielas daļas sieviešu domām), kas mūs ietekmē, atrodas ārpus mums :)

Vai japrecas? Drosi vien tas ir atkarigs no ikviena religiskas parliecibas. Vismaz ta idejiski butu jabut.
Jautajumu - kada jega? - var uzdot par jebko. Jega pati par sevi neeksiste. Vai nu tu kaut kam pieskir jegu (vertibu) no sava skatijuma, vai nu nepieskir. Jega = vertiba = merkis.

Zini, abi mani vecāki ir miruši, bet dzīve ir jāturpina arī pēc tam. Smagi, bet gandrīz katram tā diena pienāk.

Ar šo pirmām kārtām es mērķētu uz uzticību. Šis ir faktors, kas nekādi man nedod mieru. Diskusijās šur tur pavīd, ka "jūs jau 2, 5, 10 gadus esat kopā, vai tad nepazīsti un neuzticies viņam" vai arī "kas tās par attiecībām bez uzticības". Man neizdodas līdz galam noformulēt, ka arī uzticība ir jānopelna un tai ir jābūt kāds nesagraujams pamats. Piemēram, ģimenes saites. Līdz ar to, lai kā es it kā iepazītu svešu cilvēku, nekad taču līdz galam nevarētu būt pārliecināta par viņa nodomiem un attiecīgi viņš par maniem. Te nav domāta greizsirdība, bet cilvēciskā uzticība par dažādiem lietām.

"labak pisties ar visiem pec kartas neka preceties":D vai ne?

Marta

Vai precibas izsledz p*** ar visiem pec kartas? Viriesiem drosi vien ne.

smieklīgi, kā sievietes runā par visām sievietēm un vīrieši runā par visiem vīriešiem. tak katrs esam citādāks, nevajag vispārināt, ka, redz, visi vīrieši un visas sievietes domā tā un tā. ;)

Ar šo pirmām kārtām es mērķētu uz uzticību. Šis ir faktors, kas nekādi man nedod mieru. Diskusijās šur tur pavīd, ka "jūs jau 2, 5, 10 gadus esat kopā, vai tad nepazīsti un neuzticies viņam" vai arī "kas tās par attiecībām bez uzticības". Man neizdodas līdz galam noformulēt, ka arī uzticība ir jānopelna un tai ir jābūt kāds nesagraujams pamats. Piemēram, ģimenes saites. Līdz ar to, lai kā es it kā iepazītu svešu cilvēku, nekad taču līdz galam nevarētu būt pārliecināta par viņa nodomiem un attiecīgi viņš par maniem. Te nav domāta greizsirdība, bet cilvēciskā uzticība par dažādiem lietām.
___________________________________________________
Cilvēks, protams, nekad nav pilnībā prognozējams, bet, manuprāt, tā robeža, pēc kuras par status quo kaut cik nopietnu nemainību var būt daudzmaz pārliecināts, ir briedums. Vīriešiem to kādreiz vēl sauca "precību gadi" vai "precību vecums" - no kādiem 26 gadiem. Saprotu, ka ir arī tādi, kuriem bērnība turpinās līdz 40 un ilgāk, bet tas nobriešanas moments cilvēku padara prognozējamu vismaz būtiskākajās lietās. Tai pašā laikā, ja ir attiecības ar puisi, kurš nobriedis vēl nav, viņš aug, veidojas, un nekad nav garantijas, ka nobriedis viņš būs tāds pats kā tagad - savos 20, 22 vai 19 gados.

nu tas jau ir ieteikums ko lbak darit kazu vieta! tomer ja precs, tad doma, ka vismaz nepisisies. ahh. ar mani par so temu nav verts diskutet, jo gluzi vienkarsi sak besit ara sitas cilveku morales pagrimums...

melns, kā tu zini, ko visi vīrieši domā? ;D

smieklīgi, kā sievietes runā par visām sievietēm un vīrieši runā par visiem vīriešiem. tak katrs esam citādāks, nevajag vispārināt, ka, redz, visi vīrieši un visas sievietes domā tā un tā.
___________________________________________________________

Ir lietas, kuras ir līdzīgas ne tikai visiem vīriešiem un visām sievietēm, bet pat - visiem cilvēkiem, pie tam tā ir tā cilvēka būtības daļa, kura paliek nemainīga

Laulība mums, vīriešiem, tik tiešām nav vajadzīga. Vieglāk un ērtāk ir baudīt mums tik mīļo un patīkamo stāvokli, kuru sauc "Brīvība".

šī ir tā nemainīgā vīrieša būtības daļa? ;DDD interesanti.

šī ir tā nemainīgā vīrieša būtības daļa? ;DDD interesanti.
___________________________________________
Uzdrošināšos teikt, ka jā. Uzskatu, ka vīrietis pēc savas būtības ir kaķis, kurš staigā, kur pašam patīk, ja vien viņš pats to var atļauties darīt.

Bet tagad gan uz kādu laiku atvados - darbi gaida!

tu uzskati. ;P

Man visvairāk sajūsmina vīrieša loģika - man ir pauti, tādēļ es valdu pār sievieti. :D
Realitāte diemžēl ir cita - mūsdienās sievietes ir netakarīgas un brīvi dzīvot spējīgas arī bez jums. Un neatkarigi no sievietes vecuma, viņai ir pilnīgi reāli atrast dzīvesbiedru. Toties vīrietim piekļūt sievietei gan ir daudz sarežģītāk.
Kas attiecas uz bagātniekiem un viņu jaunajām dāmām pie sāniem - nu, jūs ko? Domājiet šīm meitenēm baigās jūtas pret to veci? Protams, ir kad tiešām iemīlas, bet vairumā gadījumu - sieviete vienkārši domā par ērtībām ko sniedz šāds vīrietis pie sāniem, kamēr bagātnieks uzskata, ka redzi - viņa ar mani guļ, tātad es nosaku kas un kā. Patiesībā sieviete ir tā, kura uzstāda noteikumus. Un tā ir patiesība jau sena kā pasaule.

Tu vari būt bagāts, vari būt izskatīgs, atjautīgs un visādi citādi - bet tikai un vienīgi sievietes varā ir likt vīrietim justies labi. Un ja viņa nav ieinteresēta seksā, kopdzīvē un visādi citādi tevī, tad tu vari demagoģēt par to, cik kruts tu esi jo aizgāji. Kā parasti, izvairoties atzīt to, ka neesi bijis sievietei gana labs.

Jebkurā gadījumā, sieviete savas vajadžibas apmierinās - pati, ar jaunu vīrieti vai bagātiem radiem. Mūsdienās daudz populārāks ir uzskats, ka vīrietis ir atkarīgs no savas sievietes - kā emocionāli, tā fiziski. Piedodiet, bet pat man zināma kundzīte gados saka - vīrieši ir domāti vaislei un viņas bijušais vīrs uz vēdera lien atpakaļ, a viņai viņu nevajag.

Sievietēm ir balstiesības, sievietēm ir tiesības strādāt, attīstīties, pilnveidoties - un vecis tos savus riekstus var grauzt pats. :D
Nevienai nav vajadzīgs morāli degradējies vīrietis ar kaut kādiem saviem uzskatiem par to, kas vīrietim ielikts dabs šūpulī. Tādēļ jau te autoram ir laiks sēdēt cosmo.lv un dienām diskutēt par to, cik stulbas ir sievietes. Jo viņam vienkārši tādas nav. Un "man nevajag" ir debils ataisnojums tam, ka viņš nav spējīgs iekarot meiteni tā, lai viņai būtu svarīga šī vīrieša eksistence viņas dzīvē.

Protams, visam ir izņēmumi, bet sievietes ir gudras stervas pēc savas būtības un panāk visu ko viņas vēlas. Neatkarīgi no vīrieša vēlmēm.

Sabiedrībā valda uzskats, ka laulība ir formalitāte. Šī diskusija to apliecina. Skumji, bet kāda starpība, ka citi šķiras. Muļķi, ko lai tur saka... Sieviete, kas 30 gados nav bijusi precejusies, tas man šķiet vairāk kā dīvaini. Vīriešiem tas, protams, nav tāds mīnuss kā sievietēm.

Nelasīju visus komentārus, bet....Personīgi man, pofig uz visām statistikām, rādītājiem un aptaujām. Gribu precēties, un arī precēšos. Gribu būt sieva, gribu lai man ir vīrs, gribu ģimeni, neko sliktu tajā nesaskatu. Tas, ka apkārt cilvēki šķiras, vai tad tam būtu jābūt iemeslam, lai es neprecētos? Muļķības!
Sāk likties, ka mūsdienās tā kļūt par model lietu - mēs neprecamies, jo tā tak esot tik formalitāte!