Ebe, man jau arī aiz cieņas un mīlestības, ne aiz bailēm. :) Ok, nu bērnībā, rotams bija bail, ka būs baigās ziepes, bet ne jau tur histēriskas. Ar gadem saprotu, cik līdzīga esmu tēvam un cik labi viņu saprotu. Novertēju viņa gudrību un ļoti cienu, līdz ar to, negribu likt viņam vilties sevī. Laikam tāpēc nesmu varējusi/gribējusi sakārtot attiecības ar patēvu. Pie tam, kad dzīvoju pie mammas, viņam biju kā pliķis sejā, jo esmu nepārprotami līdzīga tēvam raksturā, kas ir pārāks par patēva raksturu. Protams, tizli izklausās, bet es jau no pirmās dienas esmu jutusies gudrāka par viņu un visu laiku salīdzinājusi ar tēvu. Ar citiem mammas "romāniņem" tā nebija, vienam biju pat īpaši pieķērusies. Bet šito liekēdi ciest nevaru.