Liels kauns!

Nereāli laba diskusija :D jā, mani kauni - esmu apkaunojusi sevi braucot puiša mašīnā, kur sēdēja vel pāris puiši, goroties pie populāras dziesmas :D Hm, tad vēl baltām biksēm mr dienā dabūjusi Pleķīti, ko man skiet redzēja visi kas bija telpā, tad vēl bērnībā čurāšanas problēma arī bija :D

up,
gan jau kādai kas jauns stāstāms :)

Ak jel, ir ik daudz apkaunojoso mirklu..

1.berniba, ar draugiem ziemas laika sljucam no kalnaa, nezinu kurs bija atradis masinas kaputu bet izdomajam ka ar sveci jaievasko un jamauc no kalna, uznesam uz kalna, un man draudzene saka sedies virsu es iestumsu un pati uzleksu virsu un sluksim reize, bet vinja manipiecakareja un pa.laida vienu nenormalos atrumos no kalna, nezinu prieka vai bailu makta apcurajos pec brauciena, protams visi berni redzeja un smejas, bet es meiginaju iestastit ka tas ir sniegs izkusis uz manam biksem, ilgi pec tam ari skola par mani smejas..

2.sis ja nemaldos bija spetitaja klase Biju skola jauninja, sezot latviesu valodas stunda, viss kluss jo rakstijam domrakstu loti vajadzeja palaist purkskiti ka veders sapeja, domaju palaidisu kluso bet iznaca tads ka noribeja visa klase, tads kauns pa visu gimi,un vel pie tam meiginaju ieskaidrot visiem ka tas bija sola biedrs.

Sie divi vnk memi apkaunojosi.piedodiet par kludam bet es saku ienist manu tablet, nevar normali parakstit ikona pati dzivo savu dzivi

ā , bļin. atcerējos, kā izgāzos tagadējā drauga priekšā pašā attiecību sākumā :D biju tikko nolikusi tiesības un paņēmu mammas mašīnu, lai aizbrauktu ciemos. noparkojos tādā stulbā vietā, jau tad domāju, ka būs auzas, kad braukšu atpakaļgaitā (man ir bailes braukt atpakaļgaitā ar auto, kaut kāds stulbums), pačīlojām abi, jauki pavadījām laiku un viņs pavadīja līdz auto. Iesēdos, pamāju un tad laikam par daudz gāzi uzdevu un atmuguriski ielikos tajos akmeņos, kuri bija salikti, lai tālāk nebrauktu :D par laimi, mašīnai nekas īpašs, tikai izpūtēju noskrāpēju un ieskrambāju, bet viņam tā sejas izteiksme :D

Man arī ar to aizskatīšanos problēmas, man vienmēr ir paticis aplūkot svešiniekus.
Pirms pāris gadiem ar tēti aizbraucām uz Parīzi, staigājāmies kā jau tūristi un pēkšņi ieraudzīju skaistāko nēģeri kādu jebkad esmu redzējusi.. viņš jau bija labu gabalu pagājis man garām, bet es joprojām skatījos un viņš arī uz manis skatījās... un BAMS es pakritu :D Šo neveiklo situāciju paspilgtināja kāda garāmejoša sieviete, kas tā nobījās, ka iekliedzās pa visu ielu :D Man bija kauns gan no skaistā nēģera, gan arī no tēta.

Āā, un aizrunāties ar draudzenēm un atskatīties uz smuku džeku, kas paiet garām, un skatīties tik ilgi, kamēr ieskrienu stabā, arī ir gadījies :D Draudzenes bija bez iekšām, bet es uz šīm apvainojos, ka viņas man neteica, ka tur ir stabs, bet ļāva ieskriet :D

Meitenes, jūs esiet tik smieklīgas :D
Uz sitienu nevaru vairāk atcerēties, bet zinu, ka bērnībā bija čurāšanas problēma :D Diez gan bieži naktī sapņoju, ka ir tik labi pačurāt, tad nu turpat gultu arī pielaidu :D Kad kļuvu nedaudz vecāka, tad jau apzinājos, ka tas nav pa īstam, bet tikai sapnī, tad nu cēlos augšā, klumpačoju uz tualeti un pārējais vairs neinteresēja.. No miega pamodos tad, kad jutu, ka slapjš pie kājām paliek - jā, biju aizmirsusi pacelt vāku. Tā arī ne vienu reizi vien gadījās :D

Bērnībā ar draudzeni uz maiņām turējām pelīti. Katra vienu nedēļu. Bijām mazas, slēpām no vecākiem, turējām neredzamā vietā.. To vienu nedēļu es aizmirsu, ka viņa ir pie manis, domāju, ka pie draudzenes.. Tas bija tāds fail, jo viņai tā pele bija mīļa. Tad nu man nācās skaidrot, ka viņa no vecuma atdeva galus :D Ar to pašu meiteni arī nospiedām akmeņos divas zivtiņas, jo gribējam akvārijam nomainīt ūdeni, un akmeņus ar visām zivīm pārbērām no viena trauka otrā. :D

Ui, ar dzeršanu arī labi stāsti. Atmiņā gan tikai pa īstam tā viens palicis, kad pirmo reizi piedzēros. Tad mani klasesbiedri mani pirmo reizi redzēja dzeram un visiem, protams, vajadzēja sadzert, jo nevar jau zināt, kad vēl tāda izdevība būs. Nākamajā dienā pamostos - uz kājas zilums dūres lielumā, kleita izskatās kā miskaste (tāpat kā mana seja), kurpēm ielūzis papēdis. Nezinu, ko es darīju, bet man stāstīja, ka miljons reizes kritu pa trepēm, vārtījos pa asfaltu un aizmigu uz vairāk kā stundu tualetē :D

Ar to pašu draudzeni, ar kuru uzraudzījām kopīgo peli, pamatskolā rokdarbos sakāvāmies. Mums abām bija vienādi zelta papīri, es domāju, ka viņa paņēma manu, tāpēc sāku plēst šo aiz matiem. Teicu, lai atdod. :D Bet jau no bērnības esmu spītīga. Ātri sapratu, ka man nav taisnība. :D

āā, un mans pamatskolas standart-fail - visos klases vakaros it kā gāju uz tualeti tieši tad, kad visi pārējie nolēma griezt pudeli. Biju kautrīga :D Un labākais, ka viņi tam arī ticēja :D

Jā, daži interesanti stāsti. Bet man ir tāda feila sajūta, ka esmu burkšķene. Jo man, piedodiet, radās iespaids, ka te vienas vieglprātīgas dzērājas, kurām jumts aizbrauc pie pirmās glāzes.
:D

Kad iedzeru, man liekas, ka es protu dziedāt. Un vienā fakultātes pasākumā dzēru vīnu, bet laikam jau arī kaut ko nedaudz piejaucu klāt, jo it kā viss bija kārtībā, bet to brīdi, kā mēs ar kursabiedriem nonācām pie mikrofona un dziedājām visādas dziesmas, neatceros. It kā jau nekas traks, bet tomēr! :D

Nu vēl tāds klasisks - skolas ballē puisis, kurš man patika, sēdēja malā, es netālu dejoju bariņā. Biju izgājusi ārā, nācu atpakaļ, un tā aizskatījos uz viņu, ka nokritu - kājas uz priekšu plati, pati uz dibena. Tik noskatījos, kā viņš mēģina valdīt smieklus, bet skaļi nesmējās.

Kādreiz licies, ka ir baigais kauns, bet kaut kā viss ir aizmirsies. Tātad nav bijis tik liels kauns.

Es peec Dabas esmu cilveeks kursh nedriikst lietot alkoholu. Vel nav gadiijusies taada reize, kad butu Piedzerusies un Nebutu kauns :D

Pedejaa trakakaaka laikam bija, ka klubaa satiku savu bijusho - nezinu, Ka viss sanaca ,bet vakara jau Atradamies Pie vinja majaas, kur notika "afterparty's" . Man pekshnji, sak Sapet Galva, iedzeru ibumetinu un Pa Virsu uzdzeru jack daniels. Taa arii isti neko Neatceros vairs :D . Staastija man , ka esot shljuukusi uz Dirsas pa trepem, dejojusi uz Galda, Runajusi par Dzives jegu, pabuchojusies Ar bijusho un vel ar citu chali :D tikai tas Nekas, ka citaa istabaa guleja bijushaa jaunaa meitene. :D vel pa Vidam bija paris interesantas vardu apmainjas Ar Bijusho. Tadas riktigi Perversaas, ka es Joprojam Ceru, Ka neviens cits vinjas nedzirdeja. Un Ja vakars Beidzas Taa, ka pamodos savas majas, vel Galiigaa lupataa , sveshas dzeku dreebes ( pilniigi sveshaas :D nav ne bijushaa, ne Arii Kada Cita , Ar ko dzeru tajaa vakaraa :D )

un Vel ir Kauns par tam daudzajam Reizem, Kad esmu skaista jo skaista klubinjaa, Bet uzvesties nemaku - piemeram Mesties visiem Ap Kaklu Un teikt cik Visi forshi Un veel Pavaartiities pa zemi, Man gadas Biezhi :D


atvainojos par lielajiem burtiem nevieta - rakstu no telefona un Vins acimredzami gljuko kaut Ko

Ak jā, un man no tā kritiena ir palikusi rēta, jo kāja aizķērās aiz kamīna asās malas, līdz kaulam iegriezās..

Tikko biju sākusi jaunas attiecības, es protams randiņam iegādājos jaunas drēbes, dzeltenus svārkus un koši rozā maiciņu, violētas kurpes... bijām restorānā un tad uz klubu. Naktī mājās ,tur viss notiekās čiki čiki, no rīta skatos - manas drēbes pa zemi. Un mani svārciņi nomesti, un tāda pamatīga kartona birka, apmēram 10cmx5cm lielumā, ar oranžu virsū SALE. super, par to gan man bija kauns.

Ar to pašu džeku pēc pāris mēnešiem mājas ballītē.. viņš ar draugu savu abi sēž atpūtas krēsos pretī gultai, es gultā sēžu lotosa pozā, šūpojas, un pēkšņi KLIKŠ un esmu uz grīdas, šie abi šokā prasa vai man viss ok, ka es ar galvu pa priekšu izvēlusies, bāāāc, es kad iedomājos to skatu :D

Tad vēl bērnībā, apmēram astoņos gados, labākais draugs iedeva man parūpēties par viņa jūrascūciņu.
Atnāca pie manis draudzene un izdomājām, ja jau jūras cūciņa, tad jau dikti labi peld un likām vannā viņu peldēties...

Mjāāā... jūras cūciņas nepeld un tā viņa nokļuva labākos medību laukos.

Tad man draugam nebija kauns, to atklāt, bet īstenībā bailes, neļāvu vairs pie manis nākt un satikties negribēju. Mamma to atklāja viņa mammai (viņas ir draudzenes) un tad jau patiesība nāca gaismā.

Vēl jo projām tusiņos tas tiek bieži pieminēts - kā noslīcināju viņu jūras cūciņu.

no rīta pamodos neko neatcerēdamās ar aizpampušām acīm, prasu draugam kas noticis, šis saka ka es raudaajusi visu vakaru un runaajusi cik forsi suukaat

:D nice!

Pirms kkāda laika, mums visā mājā, katram dzīvoklim trubas mainīja. Nu tās, kur tualetes ūdeni nolaiž, līdz ar to pods bija noņemts uz visu dienu. Un dzīvoklī viņi darbojās vairākas stundas...

Un man tieši čurāt vajadzēja :D tad ņēmu spaini un čurāju tajā, esot otrā istabā :D

Bija tāds kauns, jo visu tak varēja dzirdēt, bet nebija labākas vietas kur ielīst :D

Tā nosmējos, laba diskusija! :D

Pirms gadiem pieciem ar draudzenēm gājām uz klubu, pa ceļam iedzērām, es laikam tā vairāk, jo neatceros pilnīgi neko no tā ko klubā darītu, draudzenes vēlāk teica, ka esmu kritusi pa trepēm, nevarējusi nostāvēt, drausmīgs kauns, jo tur bija arī mana tā brīža simpātija + vēlāk kāds bija ar mani salicis bildes, kur man ir uzrāvušies svārki, bet es smaidu līdz ausīm. :D

Bērnībā gāju uz veikalu un stāvot rindā apčurājos, pilsētiņa maza, visi visus pazīst, bija baigais kauns. :D

Tikko kā biju iepazinusies ar savu draugu, bijām ar draudzenēm klubiņā, nedaudz iedzērām, es iepazīstināju draudzeni ar savu draugu un nosaucu viņu citā vārdā, tas gan bija nereāli apkaunojoši, biju sarkana kā biete.

Pēc nakts Vecrīgā nācās bijušo ar "ātrajiem" vest uz Gaiļezeru. Viņš, protams, nebija skaidrā prātā + sasists. Viņš dusmīgs uz visu pasauli un piedzēries lamāja visas māsiņas pēc kārtas. Sēžot invalīdu ratiņos, bijušais mīļotais izcēlās ar tādām pērlēm kā: "Tu, vecā mauka, novāc savas netīrās rokas no manis" un "Tā maita man grib likt sistēmu!". Galvenā ārsta klātbūtnē gribēja aizsmēķēt cigareti, grābstījās man gar dibenu un prasīja, vai viņiem neesot, ko ieliet.

nav lielākais,bet kauns man bija,kad runāju ar priekšnieku un man pie darba apģērba bija pielipuši mazliet rīsi :D (nošmulējos,likās,ka visus notīrīju :D )

aaa aizgāju pie nu jau ex vecākiem ciemos,un tākā man ir paniskas bailes no zirnekļiem,ieraudzīju tualete zirnekli stūrī..brrr...no pārbīļa apsēdos uz poda un nevaru saprast kas man gar kajām tek,izrādās no bailēm biju aizmirsusi pacelt podam vāku un čurājot visu gar malām,kāds kauns bija,jo džeks gāja uz tualeti pec manis un pēc tam jautāja vai man nevajag oglīti,jo biju pusi rulli tualetes papīru iztērējusi satīrot..:D

Jā, tiešām kaut kā vieglāk paliek :D
Dzērumā jau visādi brīnumi notiek.
Reiz pus nakti stāstīju draugiem cik forši droši vien ja ir krāniņš, kā es tādu gribētu un visu laiku to tik darītu kā čamdītu un spēlētos ar olām :D