Liels kauns!

Pamatskola. Reiz pēc stundām tik ļoti gribējās ēst, ieskrēju skolas kafejnīcā un nopirko saldo šokolādes kartupeli. Kamēr gaidīju autobusu, fiksi apēdu. Braucot autobusā, pie manis pienāca klasesbedrs un kaut ko runājām. Es atceros, ka daudz smējos. Aizgāju mājās, pie durvīm tieši spogulis un kaut kā pavēru muti.. A tur mani sagaida kaut kas šāds

Dzērumā vienreiz man likās smieklīgi braucot garām urlu baram, kas bija notupušies savā īpašajā pozā, sadrupināt burgermaizi un uzbērt viņiem virsū un vēl bļaustīties ciep ciep ciep

āāāāā, es vnk nomiru :D :D :D

Gana apkaunojoši bija šogan, esot ekskursijā ar skolas biedriem. Tad nakšņojām viesnīcā Nicā jau kuro dienu, bija diezgan karsti un es staigāju pa istabu īsos džinsu šortiņos un krūšturī. Un tadu mani pārsteidza viens no skolotājiem un trīs puiši no vecākiem kursiem. :D

Un vēl interesanti sanāca svinot 16to dzimšanas dienu ar meitenēm. Draudzene bija atstiepusi šampanieti, es kā pirmoreiz mūžā pamēģināju, tā gandrīz visu pudeli viena pati izdzēru, jo iegaršojās. :D Un uzreiz pēc svinēšanas nācās iet uz koncerta mēģinājumu, atspēlēt dažus skaņdarbus uz ģitāras. Skolotājs tā arī nesaprata, kāpēc es gandrīz visu laiku ķiķināju. :D

Mans lielākais kauns nav nekas smieklīgs. Un cilvēkiem, kas to redzēja/pieredzēja kopā ar mani, pietiek takta izjūtas, lai man to neatgādinātu.

Bet no smieklīgiem kauniem - reiz pilsētas centrā uz remontējamas ielas gaišā dienas laikā man gadījās šis variants:

Par spīti tam, ka es augstpapēdenēs varētu skriet krosu. :D

uzvemu nedaudz uz galvas

:D :D

Up

Piedosanu par kļūdaam,sezhu no planshetes..

Haha esmu pārsmējusies :D pasai arī ir gadiijushies baigie fail daudz.. Bet ir 2 tadi par kuriem iedomaajoties kauns paliek veelaizvien :D
1. Kad bija kadi 12gadi piedalijos ar komandu stafetee( lieki piebilst,ka bija loooti daudz skatiitaaju) un mums bija pirms finisha jaskrien pa kalnu lejaa un es skrienu pirmaa,visa atbalsta,bljauj un man peekshnji sapinaas kaajas un es nokritu uz sejas un kajas bija gaisaa- kaa filmaas :DD un nepietiek ar to,ka visi loti smeejaas,kads ceel tiesi to pomentu bija nofocheejis :D

2. 15.gadu vecumaa taa piedzeros,ka vienam chalim kuram bija jubileja uzvemu nedaudz uz galvas :D pieki piebilst,ka taja briidi vip telpaa ienaaca visi vinja draugi... Ak kauns kauns kauns...likaas,ka no majas nekad vairs neizieshu.

meitenes, rakstiet vēl :D

Ā, par apakšveļu. Braucu kkur ciemos uz vairākām dienām, tāoēc protams līdzi apakšveļa. Stāvēja tajā pašā somā, kur maks un telefons, bet bija ielikta maisiņā. Protams, maisiņš attaisījās un telefonu no somas pie stockmanna kkur izvilku kopā ar apenēm :D

Dzērumā vienreiz man likās smieklīgi braucot garām urlu baram, kas bija notupušies savā īpašajā pozā, sadrupināt burgermaizi un uzbērt viņiem virsū un vēl bļaustīties ciep ciep ciep :D
Kopš tās reizes, kad esmu dzērusi, draugs vienmēr mašīnā ieslēdz bērnu drošību logiem :D

aaaaaa, tikko atcerējos vispretīgāko momentu savā dzīvē ever!
Pēc ballītes vairāki cilvēki palikām pie viena čaļa, jo dzīvojām patālu no tās vietas. Tad nu protams vairāki cilvēki vienā gultā un kur nu kurais. Un es gulēju blakus vienam čalim un viņš apčurājās!

Akd. Vispār es diezgan regulāri feiloju, bet tā īpaši visus nevaru atcerēties. :D

Kkādā sākumskolas klasē, mūzikas stunda. Biju kautrīgs bērns, tāpēc negribēju visas klases priekšā lūgt skolotājai atļauju iet uz tualeti. Tā nu cietos, cietos līdz nenocietos, un apčurājos... Man vēl tajā stundā bija jāiet klases priekšā dziedāt, bija melni svārki, bet laikam neviens nepamanīja. Toties pēc stundas skolotāja pamanīja un saprata, ka tā biju es. Atceros, ka kko runājām, gan jau kliedza un mani vai nokaunināja. :D Vispār brīnums, ka neapkaunoja mani visas klases priekšā, jo tā skolotāja bija bišķīt bitch :D

Arī pamatskolā - bija tikko novaskota aktu zāles grīda. Gāju cauri ar savas klases meitenēm. Lieki piebilst, ka es biju vienīgā, kas paslīdēja un nokrita, pietam vismaz divas, varbūt pat savas trīs reizes. Jā, un to redzēja klase, kas bija kādus divus gadus zemāk par mums un visi ņirdza par mani.

Paldies! Lasot jūsu feilus paliek mazliet mazāk par saviem dzēruma feiliem, bet es vispār esmu ļoti kaunīga :/
Pašai gadījies no jaunības alkohola eksperimentiem uzzināt, ka kuņģis netur Bonapartīgos izkorķējoties autobusā uz akmens tilta, pēc tam mēnesi vai 2 bija kauns autobusā braukt.
Jaunībā pārdzeroties mēslus sanāca džekam novemt paklāju - tualete bija ļoti tālu, kaut kāds lielais komunālais, līdz ar to pudelē mēģināju ieviemt, protams, neveiksmīgi :D
Izkāpjot no mikriņa nožauties, jo izrādās asfalta vietā grants (remontdarbi) un es papēžkurpēs, neskaidrā prātā un sabojāju jaunās bikses :(
Bārā pieceļoties nogāzties pazīstamā puiša, par kuru biju labās domās/simatizēja priekšā. Gadījies arī ne par ko apvainoties un noraudāties :D + visādas citādas dzērumnejaucības. Nav bieži un pat tik trakas, bet kaut kā traki ņemu pie sirds, lai arī random vietās neaizmiegu, nekorķēju.
Ir gadījies uz pohiņu pagājušājā vasarā iekorķērt tīro ūdentiņu maisiņā - neviens pat laikam nepamanīja :D

Skaidruma feilus kaut kā neņemu pie sirds tik traki. Ir gadījies visādi un dažādi nojaukties, bērnībā gan nopļāpāt pa parasto telefonu 10min ar klasesbiedrenes māsu/brāli, neviens tā arī neuzzināja, ka es, balsis bija ļoti līdzīgas :D Piečurāt zeķubikses, skatoties ka "lielās" meitenes spēlē spēli ar kociņiem uz ielas. Nobraukt 3 pieturas pa tālu, jo kauns mēģināt nospiest ikarusa pogu tur augšā. Mikriņā tikai 1 pieturu par tālu, jo kautrējos apturēt :D Gan pamatskolas simpātijas klātbūtnē ar mugursomu Narvesenā nogāzt žurnāla plauktu. Nolieties un notašķīties daudz dažādos veidos. Vienmēr kauns ar panskām klumburēt sabiedriskajos, jo liela datorsoma + kāds maisiņš + augspapēži. Vienreiz izstrīdējos, ka mikriņa šoferis pazaudējis 20 sant., ko viņam iedevu, lai arī beigās izrādījās ieprūduši kabatā :D Kaut kā nenāk prātā šobrīd nekā vairāk par daudz awkward sarunām, cenšos visu aizmirst un neņemt galvā - visi esam cilvēki - visiem gadās :)

Tēmai jau apaļi divi gadi, bet tik smieklīgi. TIeši tas, kas vajadzīgs no paša rīta :D

mans lielakais kauns, bija reize, kad mana mamma mani piekera drazot savu ta laika labako draugu :(
Es ta parbijos, ka pa atro vilku ara un draugs aptaisijas, no ta laika man ir gruti kontakteties ar manu mammu

nu ok, es arī pastāstīšu - tādi 2 man prātā nāk uzreiz :)
pirmais - abas ar draudzeni tīņu gados dzīvojām mazpilsētā, kaimiņos. Es iepriekš biju sačatojusi ar vienu džeku un uzaicināju viņu ciemos uz Valentīna dienu. Autobusi vairs uz Rīgu naktī nekursēja un nācās šim palikt pa nakti pie manas draudzenes un viņas vecvecākiem, brāļiem un māsām. Pie manis nevarēja džekiņš nakšņot, jo vecāki bija baigi stingrie. Tā nu izdomājām, ka viņš būs mans brālēns un mums ķipa mājās kapitālais remonts. Visu nakti smējāmies, traucejām visiem gulēt, runājām kaut kādus jokus. Puisis arī labais - 2 metri garš, kādus 5- 6gadus vecāks par mums, ar pliku galvu, tāds kā liels lācis. Nezinu, kur es savā jaunības neprātā tādu biju izrāvusi :D atceros, ka aizgājām uz ciemata veikalu - viņš mums pirka kolas un šokolādes, viss veikals skatījās uz mums un mūsu kavalieri. :D Brīnums, ka tai veikalā neuzradās mani senči, jo ap to laiku, vakarpusē viņi mēdza tur nereti iegriezties.
Ok, pienāk nākamais rīts draudzenes mājās, saprotu, ka labi tas nebeigsies un mums ar 2metrīgo draugu jāpazūd pie manis :D Uz skolu, protams, tajā dienā neaizgāju ne es, ne mana draudzene. Ok, aizejam pie manis - visu dienu notusējam par manu dzīvokli, džekiņš gāja uz balkona pīpēt, visi kaimiņi redzēja :D Tagad domāju - puisis bija vecāks par mani, varēja apzagt mani, uzmākties, bet gods kam gods - viss bija pieklājīgi un beidzās labi. Tikai mamma bija uzzinājusi no druškas ka nebiju skolā, tad nu gan mani sarāja :D Vēl kādu laiku bija kauns draudzenes vecvecākiem acīs rādīties, jo tonakt tiešām nebijām klusi :D
Nesenāks gadījums, par ko man vēl nedaudz kauns vēl tagad -
Dzīvojam ar draugu kopā viņa mājās, arī viņa senči nereti atbrauc ciemos. Tad nu vienu reizi, no rīta eju dušā (bet durvis uz dušu, diemžēl, nevar aiztaisīt ciet) tad nu es tur mazgājos, iznāku laukā, kaila slaukos un tieši tajā brīdī ienāk drauga tēvs un redz mani pilnā krāšņumā :D :D es vnk kaut kā saliecos trijos līkumos un centos paslēpties dvielī, bet neveiksmīgi :D vēl tagad par to jūtos neērti.

Prātīgākā= pretīgākā

Šī laikam ir pēdējā laika prātīgākā tēma. Katrs otrais, trešais komentārs par vemšanu. Yakk....

Mans lielākais kauns noteikti būtu mikriņa pievemšana. Draudzenei bija vārda diena un es jau aizbraucot pie viņas jutos ļoti slikti. Dzert nedzēru, vien nedaudz paēdu. Sapratusi, ka nu, galīgi nav labi, nolēmu, ka jādodas mājās. Tā kā draudzene dzīvo Rīgā, bet es Jelgavā, domāju, ka braukšu ar vilcienu. Aizgāju līdz stacijai, vilciens, izrādās 20 min jāgaida, nenocietos un aizgāju uz mikriņu. Un tur es pieļāvu lielu kļūdu. :D
Mikriņā mani sašūpināja, kādas 10-15 min pirms vajadzēja kāpt ārā man palika ļoti,ļoti nelabi un kas vēl bija skumji, es sēdēju pašā, pašā aizmugurē. Pateicu sievietei, kas sēž blakus, lai pasaka šoferim, lai apstājās, ka man slikti. Viņa aizgāja pateikt, bet,acīmredzot, šoferis tur nevarēja stāties un nācās braukt vēl kādu gabaliņu uz priekšu. Tā nu mani aizveda līdz priekšai un aiziet. :D Nevarēju vairs izturēt un pūtu vien uz priekšu. Skumjākā un apkaunojošākā diena manā mūžā, tur sēdēja bijušais klasesbiedrs un pāris mammai zināmi cilvēki.
Vēl skumjāku visu padarīja tas, ka es apvēmos pie vienīgās izejas un cilvēkiem nācās kāpt pāri manai šmucei, lai tiktu ārā, būtu braukusi ar vilcienu, viņi vienkārši varētu iziet pa cita vagona durvīm ārā :D