Liels kauns!

Esmu bijusi bērns ar viss neiedomājamāko iztēli. Dzīvoju pilsētas nomalē, tādēļ no skolas dzīvoju gabaliņu, bet ar kājām izstaigājamu. Pienāku pie mājas durvīm un saprotu, ka nav atslēgu. Kredīta man telefonā arī nebija. Un ko nu tagad darīt un kā tikt mājās? Izdomāju zvanīt uz 112. Tantei teicu, ka mājās netieku, lai zvana tētim uz darbu un, lai šis man pazvana. Saņēmu zvanu vienā mirklī. Tētis dusmīgs klausulē bļauj, ka sabijies nenormāli, ka viņam zvana no glābšanas dienesta un kādēļ es neaizdomājos aiziet pie kaimiņiem un pajautāt uzzvanīt. Par laimi, mājās tomēr tiku. :D

Ak nē, vēl viens - šis man ir jāpastāsta :D Par šo man bija kauns ilgi, ilgi.

Man uz brāļa kāzām bija balta kleitiņa ar melniem ziedu uzšuvumiem un apakšā tik pat garš balts apakšvārks, kurā acīmredzot biju gulējusi.
No rīta vēl esot diezgan lielā stiprā alkohola reibumā sapratu, ka mana soma ir lielajā zālē (kur jau notika ķīlu izpirkšana). Es biju pārliecināta, ka man ir kleita mugurā. Bet nē - izrādījās tikai apakšvārks, kuram viss spīdēja cauri :D Es ienesos zāles vidū, ieraudzīju savu somu lādē, kas bija ķīla, pieskrēju, vienkārši izrāvu ārā un aizskrēju prom :D Uz kāzām bija vismaz cilvēki 60 - radi un draugi. :D Un visi mani redzēja. Mamma mani ar dzīšanu aizdzina no brāļa kāzām :D

Ai, meitenes, jums sanāk :D Par to cip cip cip urlām ... ģēēēēēēniāli :D :D :D

Nesen nofeiloju. Ēdot ārpus mājas, savā veģetārajā mērcē pamanīju - kā man šķita - vistu. Devu mammai pagaršot, saka, ka ir vista. Nesu porciju, lai skaidrotos ar personālu. Saruna iet uz urrā (a la - es vaicāju, kādēļ viņiem tur ir vista, ja rakstīts, ka veģetārais ēdiens... puisis man saka, ka nu nevarot būt tur vista un vaicā man, kur tā radusies :D). Kamēr mēs diskutējām .. pienāk māsa, kas paanalizējusi ēdienu cītīgāk un secinājusi, ka aizdomīgā substance ir stingra ola. Izsalkuši cilvēki = kašķīgi cilvēki.

Es (pat nenosarkstot) atvainojos par trobeli un turpināju maltīti ar dāmām. Neērti gan sajutos; kā stereotipiskie kašķa meklētāji, tādēļ .. promejot vēlreiz atvainojos par savu kļūdu un novēlēju jauku dienu :D

Mans lielākais kauns bijis divreiz un alkohola iespaidā.
Esmu divu tipu cilvēks, vienu reizi ir jautri, citreiz nezinu ko daru.
Pirmo reizi ar draugiem Jāņos iedzērām, svinējām pie ugunskura, viss kā nākas, no rīta piecēlos ar lielām muguras sāpēm, izrādās, ka man bija viens iztrūkstošais kadrs, taja laika es esot gribejusi apsesties uz blukiem, un nokritusi ar muguru, piecelusies un atkal, neviļus piebilzt, ka man visa mugura bija saskrāpēta un diezgan pamatīgi. :D


un otra reize bija pirms gada, tikko iepazinos ar drauga nu jau krustmatem, tantem utt. uztraukums bija pamatīgs, tā nu glāzīte pa glāzītei un piedzēros tik traki, ka sāku raudāt, par ko neatceros, bet tas, ka mani mierināja es atceros..... kauns un jau gadu neesmu tur rādijusies. :D

Skolas laikā vecāki tikko bija nopirkuši jaunu velo, devāmies ar meitenēm izbraukt pa pilsētu.
Braucām caur parku, kur tikko bija atvēries jauns skeitparks, kurā jau tusējās visi foršie. Braucu un skatos uz savu skeitborda simpātiju uz kuru jau sen metu acis. Nedaudz aizskatījos un uzbraucu uz apmales, pārkitu pār ragiem un sasitu vēderu. Es pat nepaspēju piecelties, kad jau vēmu. To redzēja puse pilsēta un arī mana simpātija :D

Tāpat arī pirmajā nedēļā jaunajā skolā nācu no pīpētavas un bija acu kontakts ar simpātisku pusi, ka neredzēju cik zems ir stenderis. Loģiski es tajā ieskrēju un paģību. Tas čalis mani aizveda pie māsiņas. Protams arī tur visa skola redzēja :D


Viss, es vairs nerakstīšu, savādāk, es te uztaisīšu veselu diskusijas spamu ar vairākām lapām. :D

Tie lielākie feili nāk no pamatskolas laikiem.
1. Bija draudzenes ballīte, čalis liecās mani nobučot, bet es neizturēju tik tālu un apvēmu viņam kurpi.
2. Ar klasesbiedriem gājām mājās no skolas, bija arī mana simpātija no klases, tad nu pārējie aizgāja uz savu pusi un es uz savu, uz atvadām māju ar roku, bet tad jau attapos ar triecienu pret stabu. Vispār, stabā esmu ieskrējusi kādas 3 reizes.
3. Ar draudzenēm braukājām ar riteni, kādā brīdī aizpļāpājos un ietriecos mājā, kas stāv pie ceļa. Nu priecājos, ka tā bija neapdzīvota māja.

Bērnudārzā uz lieldienām bija jānes olas, tad nu notika visas sišanās, ripināšanas utt. Bet es KATRU GADU pamanījos viņas nomest līdzko mamma pie grupiņas durvīm iedeva tās :D :D

Kad man bija ~5-6 gadi, biju krustmātes veikalā. Tur ienāca kāda ļoti korpulenta dāma un es pa visu veikalu skaļi vīlusies pajautāju, kāpēc tā tante ir tik resna :D /tad man gan īsti kauns nebija/

6.klasē, kad man tikko bija sākušās mr, gadījās pleķis uz biksēm. Draudzene jautāja, kas noticis, es sameloju, ka biju wc, bet tur netīšām ar biksēm pieskāros poda malai, uz kuras tāds jau bija. Tad nu viņa visām klases meitenēm izstāstīja, lai uz wc neiet, jo man gadījās iesēsties, citēju "citu meiteņu mēnešreizēs" :D

Ar draudzeni braucot trolejbusā kaut ko sākām runāt par krieviem, es nedaudz aizrāvos un acīmredzot runāju daudz skaļāk, nekā domāju, draudzene čukstēja, lai aizveros, jo apkārt esošajiem bija lieliski dzirdams viss

Sen, sen atpakaļ ar draugiem gājām apskatīt jauno pilsētu, kad tikko aizbraucu prom no Latvijas. Pa nakti staigājām pa kaut kādu parku un visi sāka runā, ka varētu nopeldēties. Man uzreiz ideja - bet redz kur tepat dīķis - ejam. Nedaudz bija bail, jo sveša vieta, vai maz tā var. Kas es mīkstā? Ar visām drēbēm - jaunajiem zābaciņiem, gaišo žaketīti iemetos. Un tad sajutu to smaku.. Ak jel. Tas bija dīķis pie parka mini zoo, kur dzīvoja kaziņas, pīlītes un visādi zvēri, kuri reāli tajā dīķī.. Nu jūs sapratāt. Man pēc tam viss dzīvoklis oda pēc dīķa un jaunās. drēbes ceļoja uz mistkasti. :D

Need more!

Es laikam visu nakti varētu rakstīt :D

Man ar esošo draugu nekad nebija bijis randiņš, tā nu sanāca, ka sākām dzīvot kopā uzreiz.
Nedzīvojām Latvijā'. Tā nu pēc pusgada izdomājām braukt uz kino uz blakus pilsētu, tā pa smuko - kino, pastaiga pa pilsētu, vakariņas restorānā.
Aizbraucām jau no rīta puses, un jau pa ceļam sakasījāmies. Norunājām tā nevar - davai kaut ko spriedzes noņemošu, paņēmām uz kino līdzi visīti, ar ko iesildīties. Galu galā bišķīt par ātru izdzērām laikam, jo ēdām burger kingā :D Atbraucot uz savu pilsētu, kurā visi jau mūs pazīst gājām pa ielu un pilnā balsī dziedājām - Ar mani atkal runā kaijas. :D bija tikai gaiša vasaras pēcpusdiena :D Tad izdomājām pamīcīties pļaviņā. Izrādās, ka tur bija svaigi pļauts mauriņš :D Aizgājām galīgi nekādi mājās, lieki piebilst, ka nedzīvojām vieni, draugiem bija ciemiņi, un mēs agrā vakara sākumā jau ievēlāmies alkohola reibumā, novārtījušies pa zāli :D Es iegāju dušā un tur nokritu reizes 6, un visi to dzirdēja. :D Nākošā rītā skatījos uz saviem zilumiem un drēbju čupu ar zāli un domāju - foršs randiņš.

Kauns bija pēc tam, ka visi darbā to zināja. :D

Atceroties vidusskolas gadus es baigo teātri izspēlēju. Iepazinos ar kaut kādu kruto snowbordistu, kurš tad likās nu tīīīk kruts un tik smuks! :D Vienmēr baigi stāstīju, ka man arī patīk snowot un bieži braucu, kaut uz kalna nebija bijusi ne reizi. Tad nu vienu rītu šis man zvana - čau ko dari? Kādi plāni utt? Es baigi priecīga, nu tik būs randiņš. Teica, ka tulīt piebrauks - pārsteigums - braucam uz kalnu! :D Visu ceļu domāju ko darīt. Visu laiku man prasa, ko es tik klusa, a man galvā jau meksikāņu seriālu scenāriji plosas. Neko daudz neizdomāju - kāpjot no mašīnas izlikos, ka paklūpu un baigi sāp kāja tagad. Tiesa, viņš laikam saprata, jo visu atpakaļ ceļu ar mani nerunāja un nekad vairs nezvanīja. :D

Undersun, āāāk žēliņ, tik labs! :D Abi divi :D Peace! :D

Biju ciemos pie mīļākā. Sadzēros daudz šampanieša, palika slikti, nepaspēju aizskriet līdz tualetei, rezultātā pievēmu mīļākajam gultu, man bija tāds kauns, ka pēc tā atgadījuma, alkoholu nelietoju vispār! :D

undersun,es rēcu pilnā rīklē,iedomājoties to skatu mūzikas skolā :D :D

Ā, jā, es skrienot uz mūzikas skolas eksāmenu, pakritu un nedaudz pieri atsitu pret trotuāra malu, bet biju tik ļoti pārstresojusies, ka piecēlos, paskatījos veikala atspulgā, tjip viss ok, skrienu tālāk. Iegāju kabinetā, direktore un skolotāja šokā, prasa, kas noticis, paskatos turpar spogulī, ieraudzīju, ka puseja ir asinīs un uzreiz parāva uz augšu, turpat novēmu sev kājas un grīdu :D

Oēc tam omai bija jāiet skaidroties, kas ar bērnu var tāds notikt, ka jānāk tādā stāvoklī uz eksāmenu. :D

Meitenes, mēs tak esam labas :D esmu pārsmējusies :D

Atceros, ka bērnudārzā gājām gulēt pusdienlaiku un es gulēju parasti otrajā stāvā gultai. Tā nu mēģinādama iemigt jūtu, ka paliek slikti, bet negribēju nevienu traucēt un tāpēc negāju uz toleti, bet cik tad ilgi to vemci aizturēs, tad nu pūtu un meitenei gultā zem manis tieši uz galvas.. šausmas, bet tagad atceroties smiekli nāk :D

Man šķiet, ka es katru dienu feiloju. Vēl divas stundas atpakaļ runājot ar kolēģi, kamēr gāju uz priekšu un galva sānis ieskrēju durvīs.

Protams pats smieklīgākais apkaunojums bija pasen atpakaļ, ja nemaldos 18 laikam bija.. Biju iepazinusies ar tādu (!!!) vīrieti, man viņš tik ļoti patika. Tā nu viņš mani bija uzaicinājis sestdienā uz teātri, baigi priecīga biju. Ceturdienā klasesbiedrene pierunāja iziet ielās. Toreiz daudz naudas nebija, es paķēru kaut kādu dāvināto vodku, kuru abas acīmredzot pārāk ātri ziemā, kaut kur aukstumā izdzērām, jo ieejot siltumā sapratu, ka nav labi, galīgi nav labi. Vajadzēja uz mājām. Un tieši kā sajutis, zvana VIŅŠ, es pālī esmu nomurminājusi, ka vajag mājās tikt, bet nezinu kā, jo tjip naudu esmu mājās atstājusi. Tālāk neko neatceros. Es nākošo dienu necēlu klausuli, jo sapratu pēc zvaniem un sms, ka nav labi :D Tik aizsūtīju sms, ka randiņš atceļas, viņš pretī, lai nemaz nedomājot, esmu parādā vismaz teātri viņam. Tā nu ar sarkanu seju gāju uz randiņu. Un tad viņš sāka stāstīt.

Viņš man atbrauca pakaļ. Esot pa visu centru meklējis, jo man kā jaunajai rīdziniecei nebija saprašanas kur atrodos. Tikai sūtīju ik pa minūtei jaunu atrašanās vietu. No centra līdz manām mājām taisns gabals, 5min. Es viņu esmu vedusi pa kaut kādām mazajām ieliņām un reāli mēs esot braukuši vismaz 1.5h :D Un galu galā es esmu ieraudzījusi savu māju un iebļāvusies - jā! Tās ir manas mistkastes! Un uzsitusi divas reizes pa krūtīm un parādījusi mistkastēm peace. :D

Visas izgāšanās laikam saistītas ar alkoholu. :D
Pirmā reizē, kad piedzēros - Bija jābrauc mājās ar riteni, uz kuru, protams, nevarēju uzkāpt :D Pa ceļam iebraucu ceriņos. Tieku līdz mājām un uhhh, kā sāka pasaule griezties :D Mamma prasa,no kā man slikti, sastāstīju, ka ar draudzeni saēdāmies marinētos gurķus tukšā dūšā :D



un nesen - piedzēros dejotāju ballē, viss it kā labi, balles beigās jau vairs nesapratu, kas notiek. Tiku līdz autobusam, a līdz mājām jābrauc 2h. Sēžu blakus savam draugam, kurš arī iet dejās un jūtu, ka slikti paliek. Viņš pats arī iereibis, uztraucies prasa vai man slikti. Protams, ka saku, ka nav. Līdz sāku vemt pufaikas piedurknē... Es vēl joprojām nezinu vai kāds redzēja, ka vemju :D Kauns kādam prasīt :D

norīt atapakaļ....

Baigi labā diskusija :D