Liels kauns!

Ai, atcerējos vēl! :D Šķiet, kādā 7. klasē biju sastiepusi kāju, bet mamma pielīmēja tādu lielu plāksteri pie kājas ar kaut kādu cietu saturu un tāpat aizsūtīja uz sporta stundu. Es, protams, sasvīdu, plāksteris pa kaut kādu brīdi pamanījās atlipt un palikt uz sporta zāles grīdas. Klases čaļi ātri vien pamanīja un prasīja, kurai no meitenēm tā pakete esot. :D (Lai gan šī vairāk bija viņu izgāšanās, ne mana, jo viņi tā arī neuzzināja, ka tas bija mans plāksteris.)

Vēl kādu 10 gadu vecumā bija tāda apkaunojoša situācija - biju uzvilkusi baltās bikses un pirmo reizi mūžā sākās MR. :D Pie tam - tas notika vasaras nometnē, kurā bija arī mana pirmā simpātija , pašā nepiemērotākajā brīdī un es vēl kādu stundu vai divas pūlējos apslēpt notraipītās bikses ar ap vidukli apsietu džemperi. :D

Un vēl viens. Neatceros, cik gadu man tad bija, taču laikam gāju vēl sākumskolā. Tas bija tas laiks, kad klasē padzirdot vārdu "sekss" visiem uznāca nevaldāmas smieklu lēkmes. :D Tolaik vecāki ar mani par tādu "padarīšanu" vispār nebija informējuši un biju nolēmusi informāciju "uzrakt" internetā. :D Viss būtu ļoti veiksmīgi, ja vien es zinātu, ka pastāv tāda lieta kā "vēsture", kurā var redzēt visas manis apmeklētās lapas. :D :D :D

a, vēl atceros,kā 4.klasē gāju uz skolu no rīta. Skatījos kā viena sieviete nokavē autobusu un skrien vbiņam pakaļ. Es tiks kato un skatos... Un bamš, betona stabā iekšā. :D Tas bija deviņstāvu dzīvokļu pagalms, bet domāju,ka visi ar sevi aizrāvušies, ka neviens diži nepamanīja. :D

Un vēl, tajā pašā 4.klasē.. Man bija rozā mānija, visas drēbes bija rozā, maigi rozā krāsā. Un mamma tiko manu ziemas jaku izmazgājusi, eju uz veikalu, stāvu pie pārejas - ārā atkusnis - un brauc mašīna un ani visu ar dubļiem notrašķa. Aij, kāds man bija kauns, man pat liekas,ka raudāt sāku. :D

Meitenes, jūs man likāt TĀĀĀ smieties visu šo vakaru! :D Paldies!!! ;D

Man arī ar čurāšanu pilnīgi stulbs atgadījums. :D Man bija 18, puisim nedaudz vairāk... Tapēc mūsu attiecībās atri vien parādījās fiziskais kontakts. Bet tā kā es ar mammu dzīvoju mazā divistabu dzīvoklītī un viņš ar mammu arī apmēram tā, nebija mums kur maigoties. Izdomājām pļavā ar telti. Pirmkārt, man kkas ar pūsli nav kā vajag, kā sadzeros kaut ko - kolu, ūdeni, jebko... Tā pēc īsa brītiņa vajag uz tualeti. Esmu šausmīgi bailīga, bija tumš, apkārt visādas skaņas, lūdzu, lai viņš nāk līdzi. - lai gan bijām maz pazīstami, nu, pāris nedēļas kopā... Un tad vēl tā skaņa, tik skaļi... un ilgi, tāds kauns un pašai neērti, sāku smieties, bet viņš neko. :D
Tad nākamajā dienā gājām atpakaļ uz pilsētu, man atkal savajagas čurāt, es saku, lai viņš pagaida, ieskrienu krūmos. Viņš mani neredz, neviena apkārt nav. Pačurāju. Un pilnīgi stulbi, nesaprotu, kāpēc tā izdarīju, es pieceļos kājās lēnām stīvēju biksītes, kko nogoros un neviļus paskatos pa labi, a tur kaut kāds vīrietis nāk. :D Pagaidīju,kad viņš paies garām un tad tik no krūmiem izlēcu. :D Puisis nevarēja pabrīdināt, jo no turienes, kur viņš bija, nevarēja redzet. :D

Ar šo pašu manu mīļumu bijis fail, kad manam draugam laikam lielāks kauns par mani, nekā man pasai par sevi :D Paldies Dievam, bija rudens un jau ļoti tumš, strādāju veikalā par pārdevēju, beidzu darbu, viņš mani kā jau džentelmenis sagaida, lai man vienai pa nakti nav jāblandās. Man jauni zābaciņi uz papēžiem. Es viņu ieraugu, skaļi pasveicinu, viņš kādus 100 metrus no manīm... Smaidu, smaidu... un pēkšņi esmu ar seju pret asfaltu :D Nepamanīju,ka bija ietves mala, jaunajiem džinsiem celi nobrāzu. :D

Hmmm... Tad vēl bijis, kādā 7.klasē, vecāki kaut kur aizbrauca, a mums suns tāds kucēns vēl bija... Biju ļoti atkarīga no draugiem.lv, čatojos un tā. Un pēc kāda laika aizeju uz vieistabu, a tur mans suns milzīgu puķu podu apgāzis un smiltis izbēris...mums paklājs. Es šausmās... Mēģināju vākt, pleķis šausmīgs palika, nevarēju iztīrīt. Vecāki atbrauc, es vnk istabā savā sēžu, neko nesaku, viņi, protams pamanīja. :D mēģināju kaut kādas muļķības iestāstīt. :D

Ha. Tad vēl atceros,ka 9.klasē biju kopā ar savu pirmo draugu un pirmo mīlestību. Viņš dzīvoja citā pilsetā, šoreiz mana kārta bija braukt ciemos. Man MR jau no 6.klases, bet tik un tā ļoti neregulāras, tā kā nezināju,ka man sāksies mēnešreizes, bet paketes nebija līdzi, ieliku tualetes papīru, labāk nekā visu pilnībā sasmērēt. Bija vasara, spēlējām bumbu ar viņa sīko brāli, un tas brālis mani pasauc un pasaka, ka man kkas nāk no biksēm ārā. Man tas tualetes papīrs no skraidīšanas un bumbas speršanas izlīdis ārā. Es tā, a viss kārtībā, tjipa kaut kā fiksi iestūķēju atpakaļ, bet kauns bijaa pamatīgs. :D
Un tad vēl atceros ar šo pasu puisi un MR... nākamās reizes,kad devos ciemos,katreiz ņēmu paketes līdzi. Vienreiz bija šausmīgi plūdi, ka dienas laikā visas 10 izlietoju un vairs nebija, ko nomainīt, vinš gāja jautāt savai mammai, lai man iedod paketi. :D Šausmīgs kauns, bet viņa mamma ļoti saprotoša.

Un tad vēl...šis pats puisis man bija uzrakstījis vēstuli... ar roku, un aprakstījis, kā man sniedz orālo seksu. Šo vēstuli mamma atrada, kad gāja uz balkonu izkārt drēbes, teica,ka esot bijis caurvējš un kkādas lapas nopūstas no mana rakstāmgalda un tur arī esot bijusi vēstule. Un viņa nejauši esot izlasījusi... Sākās jau ar to,ka pēc stundām vajadzeja iet uz vilcienu staciju satikt draugu... Man zvana mamma saka,ka nopietna runāšana,ka viņa negribot redzot manu draugu, bet ka nopietna runāšana,ka viņa to vēstuli atradusi. Tajā brīdī es nezinu... es domāju es labāk kādu apzagšu, lai nonāktu cietumā, uz ceļa izskriešu, lai mani notriec... :D Visu ceļu ar draugu domājām ko darīt. Aizejam un mājām, brālim rēka - viņš 6 gadus vecāks par mani. Mēs nevaram parunāt, kko tjipa kavējamies pa virtuvi, paest, padzert.. :D Tad mamma vairs nevar izturēt un mūs pasauc. :D Tad aizliedza,ka es braucu pie viņa un atļāva tikai tikties viņas klātbūtnē. :D - tas, diemžel, bija 8.klases beigās. Pašai nedaudz tagad ne īpaši jauki,ka tik ātri uzsāku tādas seksuālās attiecības, bet nu... Tagad vismaz ir par ko pasmieties. :D

Vēmu pie poda un mana simpātija turēja man matus! Ahh. Vel tagad dažreiz par to pārdzīvoju! :D

Labi trakākais ko esmu darijusi un noteikti, ka lielākais kauns, pirms nu jau gadiem 5iem ar savu ex izdomājām vajaga čiki briki brīvā dabā. :D
tā nu sanāca, ka staigājām pa Rīgu, nu nekur nekā nav, tā nu izpalika tas. Pēc kāda mēneša aizbraucām uz viņa laukiem, tad sapratām, ka davai būs ārā, staigājoties es ieraudziju pļavu, kalniņš, kociņi, cilvēki nenāk un saku viņam, ir vieta... viņš negribīgi, bet piekrita, tā nu viss notika un pēkšni kalniņš bija par kuru brauca vilciens, NOTEIKTI kāds to redzēja, tā bija mana pirmā un pēdējā reize brīvā dabā. :D kauns ir atceroties, jo tas nebija labākais kas bija noticis ar mani.

Personīga esmu ļoti neveikla un visus neveiklos brīžus parasti atceros gadiem ilgi. Daudzus kauns stāstīt kaut vai anonīms portāls.

Pēdējā izgāšanās(neskaitot, piemēram, apgāšanos, kaut kā stulba pateikšanu. tā jau man ir pārāk ikdiena.) bija, kad skolā piedzēros. Nav nekas īpašs lietot alkoholu skolā(vismaz manā klasē), bet ar mēru un to reizi laikam mērs bija - līdz pudele tukša. Pārējie, kuri dzēra dzēra mazliet, bet es dažreiz esmu like "pirmdienas rīts? pirmā stunda? taisam vaļā pudeli. padodam pa aplīti un kas ir dzīve"


ne velti klases audzinātāja kaut kad aizrādīja, ka "mēs jau drīz sāksim staigāt pa skolu ar mēteļiem(skolas noteikumi paredz obligāti nodot gardarobēm), pudelēm un cigaretēm zobos"

Viņam nebija iespēju. Es no notikuma vietas pazudu ātrāk nekā nauda no konta izpārdošanas laikā.

Parslako, drizak saapigi nevis smiekligi..tas virietis butu vismaz palidzejis.

Man jau gan ik pa laikam kas tāds gadās, ka nevar visu nemaz iegaumēt. šo es atceros tik tāpēc, ka svaigs. Vispār esmu tizla.

Dita, man ar naacies raudaat alko iespaidaa pilnigi ne no kaa tas jau laikam taa normaali.

undersun - pa to peedeejo tiesaam sasmeejos :D

PārslaKo ģeniāli! Jo vairāk domā līdzi, jo labāk sanāk :D

Es gan nē. Nu, līdz šim. Man liekas, ka es dabūju normālu zilumu uz labā vaidziņa.

PārslaKo PÁRSMÉJOS :d:d:d:d:d:d:d:d:d:d

Biju tikko iepazinusies ar drauga ģimeni. Aizbraucu ciemos tāda ne pārāk vesela, bija diezgan pamatīgas iesnas. Kamēr runājos ar drauga brāli, uznāca šķaudiens, pēc mirkļa viss mans deguna sastāvs (tiešām daaudz) bija manā plaukstā. Labi,ka pieliku roku priekšā. Viņš pasmaidīja un piedāvāja kabatslakatiņu :)

Man ir SVAIGS feils. :D

Aizgāju pirms pāris stundām uz Rimi pēc kolas un tieši pa ceļam domāju par šo diskusiju, starp citu. Eju iekšā lielveikalā un redzu, ka puisis cmuks kā bilde stāv pie auglīšiem un ābolīšus cilā - nopēta vienus, otrus. Es tā kā mulsi uzsmaidu, piemiedzu ar aci un aizgāju tālāk savās darīšanās, aizmirsusi paņemt groziņu. Nu, nekas, atpakaļ jau neiešu. Tālāk sākas fun stuff. Tā kā es šito Rimi vispār nepārzinu un viņš ir kaut kā tizli izvietots, es normāli nolohojos jau kamēr atradu kolu. Manu vazāšanos pa veikalu uz riņķi puisis īzī varēja uztvert kā psihopātisku stalkošanu, jo es ar viņu saskrējos vēl reizes 5, bet tas sīkums. Beidzot, paķērusi 2,5l kolu vienā rokā un padusē iespiedusi saldēto picu (impulsīvais pirkums, tā arī mētājas saldētavā, protams) rokos pa kabatu meklējot kāpostiņu. Pieeju pie kases un, protams, priekšā mans sapņu princis ar greizu smaidu maksā par saviem ābolīšiem. Es kaut kā aizskatījos, notizlojos, pica izgāzās, kola izripoja un sakratījās. Bet tas vēl štrunts. Savācu savu sakratīto kolu no grīdas, speciāli aizkavējos, lai tas džeks aiziet projām un tad gāju maksāt. Domāju - nu, būs gana vienai dienai. Nē, nebija. Izgāju ārā no veikala. Eju gan autostāvvietu uz savu māju pusi, pēkšņi skatos - kāpj mans draudziņš savā mašīnā lēnām iekšā. Protams, sagaidīju, kad esmu viņam maksimāli tuvu un ļoti skaisti norāvu uz dibengala paslīdot uz ledus. Kola aizlidoja pa gaisu, korķis aizgāja pa pieskari un nu es mētājos uz zemes un visa nolieta ar kolu. Gāju mājās slapja, pazemota un bez kolas.

Mans lielākais kauns bija tāds, ka gāju pa ielu savā pilsētiņā, siltā vasaras dienā, pieskrien klāt man kāds ļooooti simpātisks čalis, ar brūniem matiem, baltiem perfektiem zobiem, tumši pelēka maiciņā, kura bija nedaudz nospīlēta un varēja redzēt viņa augumu, nu vienu vārdu sakot - konča! Viņš man jautā - atvainojiet jaunkundz, bet vai Jūs varētu izmanīt 20 ls? Ar tādu smaidu, ko viņš man sniedza, nevarēju atteikt, biju apburta. :D Tad nu sākās (esmu jau nosarkusi atceroties vien) - attaisu somu, velku āra maku, izvelku, un tikai tad ieraugu, ka pie maka ir pielipis biksīšu ieliktnīts!!!! Es šokā ātri norāvu, bet ar acs kaktiņu redzēju, ka viņš valda smieklus. Samainīju naudu un ņēmusi kājas pār pleciem, raitā solī devos tālāk, sarkana kā biete. :D

Ups, ne tur :D Laikam aizrāvos ar šo diskusiju :D

Trešdienā nav īsti ko ieteikt. Tādi casual bāri - I love you, Shot cafe, Spot cafe šad tad Cuba strādā ilgāk. Principā visi vecrīgas bāri strādā atkarīgi no cilvēku daudzuma, ir apmeklētāju, strādā arī ilgi.

Nu jā Ome ir vaļā. Būs Tev pus klubs, pus bārs, tikai trešdienā tur būs tāds chill vakars.

Par dažiem atgadījumiem smējos balsī. Paldies! :)

Esmu ļoti neveikla, tā kā esmu klupusi, aplējusies un izgāzui kaut ko neskaitāmas reizes.
Bat gadījums, kas iespiedies atmiņā ir šāds:
Manai māsīcai bija nejauks kaķis. Runcis nebija kastrēts, tāpēc mēdza špricēties. Vienreiz, pēc ciemošanās pie māsīcas, braucu mājās. Nesapratu, kāpēc cilvēki apsēžas man blakus, nemierīgi knosās un ātri vien dodas pārsēsties citur. Aizbraucot mājās, konstatēju, ka mazais velnēns apčurājis manu somu. Lieki piebilst, ka soma bija metama ārā, bet kaķi, par spīti tam, ka ļoti mīlu dzīvniekus, biju gatava nožņaugt :D

Atceros, kad biju maza, man pirms miega tetis sabiedeja par bubuļiem, nakti savajadzejas čurāt, bet uz toaleti bija bail aiziet, taa nu luuk pačuraju pie istabas uz gridas un vainu uzvelu uz suni. :DD
un veel kad bija gadi 14, iedzeram alinus gajam majas, aizmigu, piecelos nobtaa ka digti vajaga uz toaleti, parcik negribeju iet jo skalas durvis un negribeju, ka vecvecaki doma, ka dzerusi, pačuraju puķupodā, bet vēlāk zieds saaka bagaatiigi augt. :D