Liels kauns!

PārslaKo - Ļoti labi Tevi saprotu. :-D
Pirms kādās pusstundas !
Pirms pāris dienām mani pameta puisis. Es protams visa asarās un depresijā. Izlēmu iziet no savām četrām sienām un aiziet izvēdināt galvu. Dzīvoju netālu no Rimi ( jup, sakrīt. :-D
). Ieeju Rimčika un eju uz saldumu stendu. Skatos- tur nu stāv mans nu jau ex. Es uztaisu seju es-neraudu-tevis-dēļ , paceļu augstu galvu un eju tik viņām garām. Veiksmīgi tiku līdz Saldumiem. Sametu visu grozā un ar tik pat augsti paceltu galvu eju atpakaļ. Galva laikam bija pacelta par augstu. Nebiju pamanījusi, ka grīda ir slapja.Tā nu ar visu savu grozu nolikos tieši pie ex kājām. Likās, ka tulīt pat nomiršu no kauna. Visu savācu un skrēju uz kasi nu jau ar nolaistu galvu. :-P:-D

Vēl tikko atcerējos vēl vienu ballīti. Ex draugs tad bija ļoti maz dzēris, bet es kā jau vienmēr labā kondīcijā.. viņš man palīdzēja pa kāpnēm lejā kāpt, teica, lai eju lēnām un uzmanīgi, a es tik skriešus un baaams pa trepēm lejā. Traki nesasitos, bet lieki piebilst,ka to redzēja daudzi, tajā brīdī man bija vienalga, nesapratu ko notiek,bet nākamajā dienā man bija tāds KAUNS! Ex draugs pēc tam ilgi to pieminēja.. kā gājām pa kāpnēm kkur, tā sāka šaut jociņus :D

man gan ar vēderu nav tik traki, kā tev, bet jo vairāk par to satraucos, jo vairāk tas izpaužas. pēdējā laikā nav laika domāt par to, nav arī tik izteikta pūšanās, bet skolas laikos tā bija nereāla problēma, ne viens vien kauna mirklis piedzīvots, jo kontroldarba laikā noburkšķ vēders :D

ak, kā es varēju aizmirst šito! biju uz darba interviju un tur man piedāvāja kafiju. tā nu biju savu kafiju līdz pusei izdzērusi, kad nejauši uzsitu pa to ar dokumentu mapīti un izgāzu pa visu Pers.daļas vadītāja galdu un savām drēbēm. labi, ka vienīgie dokumenti, kurus salēju bija mans izprintētais cv.
darbu nedabūju :D

Jā, lūdzu nesmejieties par vēdera burkšķēšanu. Tas nav smieklīgi. Nevienam nenovēlu tādas problēmas kā man. Reizēm vnk gribas nomirt. Un vēl palasot citu cilvēku attieksmi.. nu kamon.

Publiski man bail taisiit presiites, jo bail,ka skalais purkshkis sanaaks :D Maajaas taa gadaas :DDD

super, paldies, OranGe, man likās, ka jāsamierinās, bet kā izrādās tam pat ir savs nosaukums :D

un vēl, kad sāku apmeklēt sporta klubu un vēl nepazinu visus trenažierus, tad piedzīvoju nevienu vien kauna brīdi. pēc tam arī paņēmu treneri, bet viens zāles čomiņš, kuru iepazinu tieši trenejoties tur, ik pa laikam man atgādina par to, kā pirmajā reizē nesapratu, kā steperis strādā :D

to sindromu ir iespējams ārstēt/mazināt? man laikam tāds ir, jo reāli pūšas un burkšķ no nekā, pat no ļoti neitrāliem produktiem..

jaajautaa savam aarstam,man paliidz tas pats linex,vienmeer nemu,kad juutu saasinaajuma periodus :)

OranGe - to sindromu ir iespējams ārstēt/mazināt? man laikam tāds ir, jo reāli pūšas un burkšķ no nekā, pat no ļoti neitrāliem produktiem.. :(

bet kauna gadījumi? hmm.. vienreiz veikalā biju piekrāmējusi pilnus ratus un pie maksāšanas sapratu, ka esmu karti atstājusi mazajā somiņā, jo iepriekšējā vakarā biju teātrī. tā arī aizgāju prom bez nekā, jo skaidrā bija tikai kaut kādi pārdesmit santīmi :D

man driizaak nav smiekligi un zheel taas,kuras par funny storii uzskata visaadas dumiibas dzeerumaa.(t)
smiekliigi notikumi ir tad,kad cilveeks skaidraa praataa iekulas kaadaas smiekliigaas kjibelees,:D
sasmeejos par tampona izkrishanu :-D

meteorisms nav tik loti atkariigs no apeestaa produkta,bet gan no zarnu darbiibas, Loti daudzas shodien sirgst ar Kairinosho zarnu sindromu par ko nemaz nezin,vari eest jebko un jebkaa,bet veedera lejasdala ruuks un puutiis veederu.Citai tas izteiktaak,citai mazaak,bet taa ir ikdienishka paraadiba, nezinu par ko jaasmejas vai baigi japieversh tam uzmanibu. Nesmuki,ka skalie purkshki sanaak,smieklinus un uiiii izraisa,bet,lai viipsnaatu par to,ka veedersh burkshj, soriii izgliitiibas truukums

Kaut kad sen, sen gāju pa ceļu ar mandarīnu maisiņu un puse pabira uz ceļu, kad brauca daudz mašīnas.. nebija īpaši patīkami.
Tad vēl 17 gados bija tāda traka ballīte pirtī. Tajā dienā iepazinos ar savu simpātiju, abi sēdējām pie pirts, tā sirsnīgi runājāmies. Kad aizgājām pastaigāties, viņš man kaut ko cītīgi stāstīja, es pat neklausījos, jo tajā laikā "atvēru picēriju". Nu jūs sapratāt. :-D Man bija tik lieeeels kauns viņam skolā virsū skatīties. :-D

Pat ir nedaudz grūti atminēties, bet kad padomāju. Tad bija tā , ka - man par daudzām lietām ko kādreiz esmu bijusi izdarījusi skolā, pēc tam ir šausmīgs kauns. :-D:-D:-D

Nu bet visi šie produkti agri vai vēlu izraisa kakāt gribēšanos. Ja jau burkš tad purkšķi iekšā tur un nelaiž ārā, tas pat ir vēl smieklīgāk. Es nezinu cik daudz būtu jāapēd zirņi, kāposti vai āboli lai vēders tā burkšķētu, ka zeme rīb un šķiet, ka svešais izlīdīs no vēdera. Traki tas bija, pat nesmieklīgi, drīzāk žēl tās sievietes.

kad riktīgi kakāt gribās, tad vēders burkšķ

Off, bet vēders burkšķ no gāzēm un tas nebūt nenozīmē, ka vajag pa lielam.
To, ka apēsts kkas, kas gremošanas sistēmai īsti nepatīk vai vienkārši kāds produkts, no kura pastiprināti veidojas gāzes, piemēram, pelēkie zirņi, skābēti kāposti, āboli...

1. Klases vakara rīts, mācījos 10.klasē, protams, lietots alkohols, jo kur tad bez tā. No rīta sarunāts, ka tētis atbrauks pakaļ, jo no pirts līdz mājām ir 30 km. Izdomāju, ka būšu laba klases biedrene un atvēlēšu vietas vēl 3 cilvēkiem, kam nav kā mājās tikt. (Slikta ideja) tā nu braucot mājās, palikuši 2/3 km, un es jūtu, ka nebūs labi, siekalas mutē saskrien momentā un līdzi tām pievienojās labākais draugs vēmeklis. Mašīnas paklājiņš tika pievemts. Labi, ka noliecos uz leju, tā ka visa šmuce tika zemē. Nebūtu tik traki, ja to neredzētu mani 3 klases biedri kas sēdēja aizmugurē. Nu neko, tad atbraucot mājās nevis gāju gulēt bet vannā ar dušu mazgāju paklājiņu. :-D

Šis nav mans kauns, bet pastāstīšu kādas sievietes kaunu. Pirms 4 dienām gāju taisīt pasi, protams tur rindas un jāgaida ilgi, daudz cilvēki, gluži kā pie ārsta rinda. Blakus man sēž sieviete, kura laikam nākusi uz pasu nodaļu nebija nokārtojusi mājās savas dabiskās vajadzības. Jūs jau ziniet kā ir, kad riktīgi kakāt gribās, tad vēders burkšķ. Tad nu tai sievietei tur visu laiku tā burkšķēja vēders un visi uz viņu šausmās skatījās.un katru reizi kā viņa sāka nākt tās elles skaņas ātrā, tā viņa vai nu saķēra vēderu vai nu pēkšņi un skaļi pa somiņu rakņājās. :-D Vienu brīdi pat sāka smirdēt, drošvien palaida kluso balodīti. Iedomājieties kāds kauns bija viņai? Aizgājusi mājās viņa noteikti kārtīgi saskrāpēja podu:-D

Tampons izkrita no somas mikriņā. Un glīts puisis man to padeva. :D

Man arī pāris negadījumi kontā ir:
Gaisa balona festivāla laikā Madonā dzīvojām viesnīcā. Bija karsts laiks un pa tām dienām biju jau pieradusi, ka viesnīcas ārdurvis ir vaļā pa dienu. Kamēr numuriņā atsvaidzinājos bija notikusi administratoru maiņa un otra darbiniece bija aizvērusi durvis. Gāju ārā no viesnīcas, telefonā meklēju personu, kurai vajadzēja piezvanīt un bladāaaakš - ieskrēju ar pieri stikla durvīs, telefons pa gaisu un es nosarkusi :D Kamera to nofilmēja, domāju, ka to varētu sūtīt uz joku šovu.

Ar draudzeni pērāmies pa Vecrīgu. Bijām pieklājīgi iereibušas, nosmējušās beigtas, ka pat nebija laika domāt par to, ka gribas uz tualeti. Bet kad sākām just, ka vajag nokārtot dabiskās vajazības, bija jau par vēlu! Gribējās nu ļooooti, tā, ka acīs certas! Plus vēl jasmejas, domāju, ka nu būs ziepes, knapi cietāmies vederus turēdamas, lidz neatlika nekas cits, kā nokārtoties turpat aiz stūra, jo līdz tuvejai tualetei garš ceļš skrienams un tāpat nemaz nepaspētu.. :D
Labi, nācās nokārtoties turpat, domāts, darīts, bet procesa laikā klāt pienāca čalis, jautāja, ko tad mēs te daram? Tā nokārtojoties arī ar viņu pļāpājām :D
Kauns gan par nokārtošanos Vecrīgā, gan par sarunu ar svešinieku nokārtošanās laikā :D