Liels kauns!

Up

Ar draudzeni keemojaamies un taisijaam selfijus liidz es iekritu Riigas Kanaalaa visiem tuuristiem par lielaam sausmaam. :-D

Nezinu, vai jau kādā lapā atpakaļ varbūt esmu minējusi...
Bija varētu būt, ka 2 klase... Skolotāja 1 septembrī uzrakstija uz tāfeles paraugu, kā rakstīt dienasgrāmatā vārdu un uzvārdu... un es uzrakstiju savu vārdu un uz tāfeles rakstītā manas klases puiša uzvārdu. Visa klase smējās. Un man bija tāds kauns, jo tas puisis man galīgi nepatika...

Vēl man ir kauns par to, ka pirmajās klasītēs mana klases audzinātāja katrā popielā man lika tēlot Inesi :D

Varu tik minēt, ka protams nekad nevinnēju :D

Gāju tautiskajās dejās. Bija deju nodarbība un skolotāja runāja ar mani un vēl 3 puišiem no manas klases. Puiši man visu laiku teica-sēdi,sēdi, ka krēsls ir brīvs. Es tik atteicu,ka nesēdēšu. Beigās skolotāja saniknojās un parāva mani aiz rokas,lai taču beidzot sēžos un puiši var likties mierā,lai nepārtrauc viņu runāt ar šo marazmu. Kā mani skolotāja rāva uz tā krēsla,tā es biju gar zemi,jo puiši ātri noņēma man krēslu zem dibena. Bāc,tāds kauns un blīkšķis bija(s)(e) Jā,sāpīgi arī. Kādu nedēļu negāju uz dejošanu un bija patiesi dusmīga!

Tik jautra diskusija!
Atceros savu kaunu, kas notika pirms gada. Veikalā vai aptiekā (vairs neatceros precīzi) nopirku savai kaķenei baldriāna pilienus. Protams, iemetu savā lielajā rokassomā un turpināju tālāk dienas gaitas. Eju cauri Vecrīgai un vienā brīdī ieraugu aiz sevis lēnā, bet pārliecinātā gaitā dodamies vismaz 5 kaķu rindu. Protams, brīnumpilieni izlijuši pa visu somu un pielūdzēju rinda gatava. :-D
Kā jau parasti šādos gadījumos, manai kaķenei pret baldriāniem ir vienaldzība un šis pirkums palika bez ievērības, bet gar manu somu vēl vismaz 2 nedēļas vēlāk rīvējās drauga kaķe, kad biju aizgājusi ciemos. :-P

Vislabākā diskusija.
Tatad mans stāsts.
Es nosapņoju, ka manam klasesbiedram nomira suns un nākamajā dienā es to izdomāju viņam pateikt saku: "tev ir suns?" Viņš atbild, ka ir un tad es saku: "Es redzēju kā viņš nomira" Klasesbiedrs it kā smejās it kā nobijies un blendž uz mani. Tad es teicu: "Piedod, negribēju tevi pirms eksāmena satraukt" Viņš vēl kādu laiku turpināja dīvaini uz mani skatīties līdz es teicu: "Saka, ka sliktie sapņi jāizstāsta"
Tajā brīdī mēs abi sapratām, ka es biju aizmirsusi pieminēt, ka tas bija sapnis.
Es ar smaidu sejā pateicu klasesbiedram, ka redzēju kā viņa suns nomirst.

Es nosapņoju, ka manam klasesbiedram nomira suns un nākamajā dienā es to izdomāju viņam pateikt saku: "tev ir suns?" Viņš atbild, ka ir un tad es saku: "Es redzēju kā viņš nomira" Klasesbiedrs it kā smejās it kā nobijies un blendž uz mani. Tad es teicu: "Piedod, negribēju tevi pirms eksāmena satraukt" Viņš vēl kādu laiku turpināja dīvaini uz mani skatīties līdz es teicu: "Saka, ka sliktie sapņi jāizstāsta"
Tajā brīdī mēs abi sapratām, ka es biju aizmirsusi pieminēt, ka tas bija sapnis.

Skaļā balsī pat smējos. :D

Salami :D :D :D

Jēziņ šis...

Kad biju sīka, mammai kā 1. aprīļa joku sastāstīju, ka man ir izsisti visi priekšējie zobi. Nu gan joks. Tagad vēl kauns, jo mamma sāka raudāt, man bija kādi 12 gadi.

Nelasiet šoo diskusiju kad ēdat vai dzerat, es gandrīz aizrijos.
Ā, arī vienreiz, sēdēju klasē, bija ļoti maz cilvēku un es skaļi klausījos austiņās mūziku, bet dzirdēju, ka klasesbiedri man aiz muguras runā par skolotāju, kura viņiem nepatīk un viens puisis saka: "Viņa ir riktīgi stulba" Domāju, ka neko neteikšu. "Jā, es zinu, viņa ir!"
Pa pāris sekundēm viņi bija paspējuši pateikt nākamo teikumu par to skolotāju: "Viņa ir lesbiete!" Un es skaļi: ""Jā, es zinu, viņa ir!"
Visi smējās un prasīja kā es to zinot. Es nesapratu kas noteik.

Un vienreiz es biju uz ģitāras stundu un vēl biju ļoti kautrīga un man skolotājs jautāja kur es dabūju tik foršu lakatiņu dabūju un es teicu: "Tas tāpēc, ka man autobuss kavējās" Es vienkārši nebiju dzirdējusi ko īsti viņš jautāja.

Gāju mājās, un stāvlaukumā izbira pāris kilogramu tomātu, sveši cilvēki man palīdzēja lasīt :D

oj, tik daudz tādu, bet cenšos aizmirst viņus visus :D viens no ne tik seniem.. gāju dejot latīņamerikāņu dejas, ļoti centos apgūt jaunos deju soļus. Tik ļoti, ka ieskrēju spogulī un man nošļuka svārki. Visi pieauguši cilvēki, neviens nesmējās, bet par pieskaitāmu mani gan neuzskatīja. :D

JD :D :D :D

Ar draudzeni pērāmies pa Vecrīgu. Bijām pieklājīgi iereibušas, nosmējušās beigtas, ka pat nebija laika domāt par to, ka gribas uz tualeti. Bet kad sākām just, ka vajag nokārtot dabiskās vajazības, bija jau par vēlu! Gribējās nu ļooooti, tā, ka acīs certas! Plus vēl jasmejas, domāju, ka nu būs ziepes, knapi cietāmies vederus turēdamas, lidz neatlika nekas cits, kā nokārtoties turpat aiz stūra, jo līdz tuvejai tualetei garš ceļš skrienams un tāpat nemaz nepaspētu.. :D
Labi, nācās nokārtoties turpat, domāts, darīts, bet procesa laikā klāt pienāca čalis, jautāja, ko tad mēs te daram? Tā nokārtojoties arī ar viņu pļāpājām :D
Kauns gan par nokārtošanos Vecrīgā, gan par sarunu ar svešinieku nokārtošanās laikā :D

Man arī pāris negadījumi kontā ir:
Gaisa balona festivāla laikā Madonā dzīvojām viesnīcā. Bija karsts laiks un pa tām dienām biju jau pieradusi, ka viesnīcas ārdurvis ir vaļā pa dienu. Kamēr numuriņā atsvaidzinājos bija notikusi administratoru maiņa un otra darbiniece bija aizvērusi durvis. Gāju ārā no viesnīcas, telefonā meklēju personu, kurai vajadzēja piezvanīt un bladāaaakš - ieskrēju ar pieri stikla durvīs, telefons pa gaisu un es nosarkusi :D Kamera to nofilmēja, domāju, ka to varētu sūtīt uz joku šovu.

Tampons izkrita no somas mikriņā. Un glīts puisis man to padeva. :D

1. Klases vakara rīts, mācījos 10.klasē, protams, lietots alkohols, jo kur tad bez tā. No rīta sarunāts, ka tētis atbrauks pakaļ, jo no pirts līdz mājām ir 30 km. Izdomāju, ka būšu laba klases biedrene un atvēlēšu vietas vēl 3 cilvēkiem, kam nav kā mājās tikt. (Slikta ideja) tā nu braucot mājās, palikuši 2/3 km, un es jūtu, ka nebūs labi, siekalas mutē saskrien momentā un līdzi tām pievienojās labākais draugs vēmeklis. Mašīnas paklājiņš tika pievemts. Labi, ka noliecos uz leju, tā ka visa šmuce tika zemē. Nebūtu tik traki, ja to neredzētu mani 3 klases biedri kas sēdēja aizmugurē. Nu neko, tad atbraucot mājās nevis gāju gulēt bet vannā ar dušu mazgāju paklājiņu. :-D

Šis nav mans kauns, bet pastāstīšu kādas sievietes kaunu. Pirms 4 dienām gāju taisīt pasi, protams tur rindas un jāgaida ilgi, daudz cilvēki, gluži kā pie ārsta rinda. Blakus man sēž sieviete, kura laikam nākusi uz pasu nodaļu nebija nokārtojusi mājās savas dabiskās vajadzības. Jūs jau ziniet kā ir, kad riktīgi kakāt gribās, tad vēders burkšķ. Tad nu tai sievietei tur visu laiku tā burkšķēja vēders un visi uz viņu šausmās skatījās.un katru reizi kā viņa sāka nākt tās elles skaņas ātrā, tā viņa vai nu saķēra vēderu vai nu pēkšņi un skaļi pa somiņu rakņājās. :-D Vienu brīdi pat sāka smirdēt, drošvien palaida kluso balodīti. Iedomājieties kāds kauns bija viņai? Aizgājusi mājās viņa noteikti kārtīgi saskrāpēja podu:-D

kad riktīgi kakāt gribās, tad vēders burkšķ

Off, bet vēders burkšķ no gāzēm un tas nebūt nenozīmē, ka vajag pa lielam.
To, ka apēsts kkas, kas gremošanas sistēmai īsti nepatīk vai vienkārši kāds produkts, no kura pastiprināti veidojas gāzes, piemēram, pelēkie zirņi, skābēti kāposti, āboli...

Nu bet visi šie produkti agri vai vēlu izraisa kakāt gribēšanos. Ja jau burkš tad purkšķi iekšā tur un nelaiž ārā, tas pat ir vēl smieklīgāk. Es nezinu cik daudz būtu jāapēd zirņi, kāposti vai āboli lai vēders tā burkšķētu, ka zeme rīb un šķiet, ka svešais izlīdīs no vēdera. Traki tas bija, pat nesmieklīgi, drīzāk žēl tās sievietes.

Pat ir nedaudz grūti atminēties, bet kad padomāju. Tad bija tā , ka - man par daudzām lietām ko kādreiz esmu bijusi izdarījusi skolā, pēc tam ir šausmīgs kauns. :-D:-D:-D