ģimene un draugi visi ie latvieši, esmu pabeigusi Latviešu skolu, un kādreiz krievi valodas zināšanas bija minimālas.. pēc tam iestājos RTU Daugavpils fileālē, kur teica, ka visas mācības būs latviešu valoda, bet te tev nu bija.. visas lekcijas bija krievu valodā, visi kursabiedri krievi un gribot negribot nācās komunicēt krievu valodā.. un tos 2 gadus ko tur nomācījos, perfekti iemācijos krievu valodu, brīžiem pat bija tā, ka pieķēru sevi pie domas, ka vispirms domāku krieviski un tad tikai latviski un brīžiem izteikties vieglāk bija krieviski nekā latviski, bet tad kad pārgāju uz Rīgu tad jau latiešu valoda atgriezās un viss ir ok.. tagad darbā bieži arī nākas runāt krieviski un liels prieks ka esmu apguvusi valodu un problēmas nesagādā.. brīžiem ieslēdzas princips, ka nerunāju ar cilvēku krieviski, tāpēc ka sāk kaut ko lekties par to ka "davajte vi budete razgavarivatj so mnoj po ruski".. Mans darbs ir saistīts ar klientiem, un bija gadījums , kad sagatavoju komunālos rēķinus un zvanīja kliente un lūdza skaidrojumu.. bet nu bija tāds tonītis un bija sekojošas frāzes " ja vam plaču dzjengi, razgavivaete po ruski so mnoj".. uz ko es atbildēju " Jums ko rēķinā ir atsevišķa pozīcija par sarunu krievu valodā?" uz ko viņa sapsihojās un nekad pati vairs nezvana, bet liek kaut kādām kaimiņienēm zvanīt un prasīt savus jautājumus... un kā jau minēju ka man tagad ir princips - ja jūtu ka otrā galā ir pieklājīgs cilēks, tad pārsledzos uz krievu valodu, ja uzreiz sāk ar kaut kādiem pārnetumiem un lamājas, tad neko-skaidroju latviski un man vienalga vai saprot vai nē :) :D
1001
