Ebe, mēs sagājām kopā tajā dienā, kad piedzima meita.
Uj, viņam bija grūti to pieņemt... Kliedza uz mani, ka tas neesot viņa, jātaisot aborts, mēs neesot pat vienā valstī, ko es iedomājos. Es gan tai lietai piegāju vienkārši un pateicu, ka izbeidzu jebkādus kontaktus ar viņu. Pāris reizes viņš man rakstīja draugos, par cik viņam nebija man UK telefona nummurs, viņš nezvanīja. Visas viņa vēstules ignorēju, bet uz Ziemassvētkiem (es jau biju 5. mēnesī) viņš kaut kādos aplinku ceļos bija atradis manu nummuru, piezvanīja un sākām kontaktēties. Februārī, kad atgriezos LV, satikāmies, parunājām par visu. Bet reāli, viņš pie sevis mani "savāca" pa taisno no slimnīcas. Tad bija tā dīvaini, sākumā likās, ka es ar svešinieku dzīvoju vienā istabā, guļu vienā gultā...