Es jūs apbrīnoju par to, ka spējat priecāties. Man tā būtu katastrofa... Vienreiz man aizkavējās reizes vairāk nekā nedēļu, es jutos drausmīgi! Lai gan es vienmēr, vienmēr izsargājos, vienalga likās, ka nu būs sū... Raudāju, stresoju, murgoju pa nakti, viss, likās, ka dzīve galā! Lai nomierinātos, nopirku grūtniecības testus. Protams, ka negatīvi, bet tas atvieglojums ilga sekundi, jo likās, ka tie tak arī var melot. Šausmīgi tas bija. Draugam neko neteicu, jo zināju, ka viņš tad tāpat sāktu stresot, bet gribējās, lai vismaz kāds mierīgs cilvēks būtu blakus. Baigi grūti bija to stresu noslēpt. Raudāju arī par to, ka tad droši vien attiecības izjuktu, jo es gribētu taisīt abortu, ko draugs neatbalsta, bet ar bērnu es nespētu dzīvot. Tas tiešām bija viens no lielākajiem pārdzīvojumiem, kādi man bijuši, un viens no lielākajiem atvieglojumiem, kad sākās reizes.