Būs bēbis - sajūtas uzzinot šos jaunumus

Mana reakcija krasi atšķīrās no meitenēm, kas iepriekš komentēja.
Bija nedēļa pirms manas 20.dzimšanas dienas. Aizbraucu uz mājām pelnītajās brīvdienās, izdomāju aiziet pie ārstes, jo ''mazliet'' kavējās mēnešreizes. Ārste pasaka, ka esmu jau 9.! nedēļā. Es šokā, nervi uzvilkti līdz pēdējam. Izrādās, ka sapringtās sesijas dēļ nebiju pamanījusi ''kaudzi'' grūtniecības simptomu, visu biju ''norakstījusi'' uz stresu.
Jā, braucu ar autobusu mājās, asaras bira kā pupas, nespēju apstādināt. Ieslēdzos savā istabā un raudāju 2 dienas, jo visu- visu, ko es biju plānojusi mācību un karjeras ziņā, tagad varu aizmirst. Bija neizsakāmi smagi, bet doma par abortu pat neienāca prātā, jo pēc tam ir iespējamība,ka bērnu vairs nevar būt. Tātad būs man vismaz 1 bērns.
Pirmajai pateicu mammai- viņa: ''Vai, cik labi!!! Būs man mazbērniņš, ko auklēt! Neuztraucies!"(tieši tajā laikā mums rados bija sadzimuši diezgan daudz bērniņu, viņa ļoti gribēja arī sev auklējamo).
Draugam bija ļoti grūti pateikt, bet viņš bija tas, kurš mani pārliecināja, ka viss būs kārtībā. Ļooti rūpējās par mums ar punčbēbi. Vienmēr punci mīļoja, augļus man uz kojām nesa kaudzēm. Lielisks vīrietis.:)
Man vajadzēja laiku, lai sarastu ar domu, ka tagad man būs jārūpējas par kādu citu, ne tikai sevi. Tagad nespēju iedomāties savu dzīvi bez mazā blēņdara. Un esmu 1000% pārliecināta, ka tā bija pareizā izvēle. Viss notiek, kā tam jānotiek. Tagad jau pamazām sākam plānot otru bebuci.:)

puisis pateica ka esmu stāvoklī kad vel nekādas pazīmes pat nebija,

,kā vīrietis pirmais var saprast, kas esi stāvoklī?
PirmāSieviete, vīras pirmais saprata. Kā viņš to saprata pirmais,tu uzvedies savādāk?
Interesanta tēma :)

mana mamma arī teica, ka tētis esot pirmais pateicis, ka mammai puncī es esmu, kaut gan mammai pat nojausmas par to nebija- un tt-dā, te nu es esmu :))

dvēselītes stāsts skumjš,apraudājos :(, turies un ceri meitene ;)

angry -Interesanti, tad tomēr tie vīrieši nav nemaz tik nejūtīgi :D.

Es uzzināju,ka esmu stāvoklī,kad jau mazajam puncī bija jau 10 nedēļas,nebija ne sliktas dūšas nekā,tikai nespēks...ja godīgi,nepriecājos,zināju,ka abortu nespēšu izdarīt,bet bērnu ar negribēju...vīrs gan bija laimīgs,kad pateicu,ka esmu stāvoklī,tāpat arī visa ģimene,bet es nebiju,. Bet protams,kad piedzima mazais,sāku raudāt un savā ziņā sevi nosodīju,ka negribēju viņu..Tagad nav iedomājama dzīve bez mazā razbainieka,viņš ļoti ir mani izmainījis un par to esmu priecīga :)

kibermeitene - viņš teica, ka es esot izskatījusies tāda starojoša. Pat nezinu, pēc acīm redzējis. Tajā brīdī man varēja būt kāda 5. vai 6. nedēļa. Tā kā nekādi dižie simptomi vēl nebija parādījušies. Izrādījās, ka vīra ome arī pirms manis jau esot sapratusi, tieši tāpēc, ka es esot starojusi. Jāsaka, ka pati tad nekādu starošanu nejutu. :D

PirmāSieviete,paldies par atbildi. Interesanti izklausās. Sasodīts,laikam vēl neesmu stāvoklī,nemaz nestaroju :D

lasu diskusiju un tādas emocijas... pati vēl neplānoju, bet draugi vakar pavēstīja lieliskos jaunumus... tagad tik jāgaida... Lai gan tas pat nav mans bēbis.. es varēšu nedēļu tagad jūsmot.. man tā patīk tie mazie ķipari.. gribu atkal pie saviem auklējam-bērniem .. eh tik sen neesmu nevienu pieskatījusi...

Man ir viens eņģeļbērniņš....
Paliku stāvoklī neplānoti, bija attiecības un likās lielā mīlestība, bet līdz ko bērniņa tēvs uzzināja par gaidāmo mazuli, tā visa mīlestība pazuda un pameta uz līdzenas vietas, paralēli mēģinot piespiest uz abortu. Man bija liels šoks, bet ātri vien apradu ar domu, ka gaidāms mazulītis, priecājos un gaidīju, par spīti tam, ka biju viena un bērna tēvs terorizēja ar to, ka jātaisa aborts. Diemžēl 5.grūtniecības mēnesī bērniņu pazaudēju pārdzīvojumu un stresa dēļ. Ļoti ceru, ka nākotnē dieviņš dos iespēju būt mammai :)

mana mazā princese man pieteicās negaidīti, tieši tad vēl studēju un galīgi neplānoju bēbi, līdz nepabeigšu augstskolu, bet tā nu mazā ļoti lika mainīt manu dzīvi, iestājos neklātienē skolā, lai tik spētu būt ar viņu, mazās tētis jau mazo lutināja puncī, apčubināja, runājās, un kad piedzima, vaaai kā mūs lutināja un vēljoprojām jūtamies kā paradīzē, un pirmās nieka trīs stundiņas bez viņas man lika ļooti ilgoties un tad nu sapratu, ka mazā ir labākais, kas man dzīvē dots :) uzskatu, ka katrai sievietei ir jāiziet šīs rūpes ♥ :)

p.s cik jums gadu un cik jūsu bēbji veci, ja nav noslēpums? :)

Elča- palasi diskusiju Cosmo mammas, tur ir atbildes uz jautājumu :)

Meitenes, salasījos diskusijas un tagad pašai liekas, ka esmu stāvoklī, lai gan nav reāla pamatojuma tā domāt :D

Ebe, man tā ir katru reizi, kad lasu šitās diskusijas :D bet es tāpat ļoti priecātos.. dažreiz liekas, ka man nekad tā nesanāks, ka netīšām. :D jāsāk dzert tabletes un tad iespēja lielāka, ka aizmirsīšu kādu iedzert. :D

Es jūs apbrīnoju par to, ka spējat priecāties. Man tā būtu katastrofa... Vienreiz man aizkavējās reizes vairāk nekā nedēļu, es jutos drausmīgi! Lai gan es vienmēr, vienmēr izsargājos, vienalga likās, ka nu būs sū... Raudāju, stresoju, murgoju pa nakti, viss, likās, ka dzīve galā! Lai nomierinātos, nopirku grūtniecības testus. Protams, ka negatīvi, bet tas atvieglojums ilga sekundi, jo likās, ka tie tak arī var melot. Šausmīgi tas bija. Draugam neko neteicu, jo zināju, ka viņš tad tāpat sāktu stresot, bet gribējās, lai vismaz kāds mierīgs cilvēks būtu blakus. Baigi grūti bija to stresu noslēpt. Raudāju arī par to, ka tad droši vien attiecības izjuktu, jo es gribētu taisīt abortu, ko draugs neatbalsta, bet ar bērnu es nespētu dzīvot. Tas tiešām bija viens no lielākajiem pārdzīvojumiem, kādi man bijuši, un viens no lielākajiem atvieglojumiem, kad sākās reizes.

katevate, ar arī ļoti priecātos un mēs jau lēnā garā arī sākam domāt par to, ka pavisam drīz vajadzētu bēbīšlietai pievērsties pavisam nopietni un apzināti, bet nu tā sadomāšanās ir vienkārši smieklīga :D Žēl, ka šitā pašiedvesma citās jomās tik labi neizdodas! :D

Varbūt kādai grūtniecības laikā ir bijušas arī MR? Vienkārši ir dzirdēti arī tādi gadījumi. :)

Ebe, tas gan.. bet man negribas, lai mans bēbis ir plānots. Es pat nezinu kā man viņš pieteiksies. man riktīgi nepatīk tablešu un riņķu padarīšana, jo apveļos un garastāvoklis briesmīgs, bet ar gumiju tā nevar netīšām uztaisīt :D ehh!

katevate , man vispār arī nepatīk tā doma, ka man šis lēmums jāpieņem apzināt, tāpēc būtu ļoti priecīga, ja tagad vienkārši gadītos :D

Man ginekoloģe savulaik teica, ka, ja gribas iekrist, tad jālieto Pharmatex izstrādājumi. Varbūt tev ir vērts to apsvērt? :D

Ko tavs draugs/vīrs domā par to visu? :)

Šuk- man bija MR pirmos divus mēnešus :)

MidnightRose, bet cik sapratu, grūtniecība nebija veiksmīga, vai ne?
Man vienkārši arī sākumā bija smērēšanās un viss beidzās ar MA...