UZTICĪBA?

Spotorno- skaisti. Ļoti. Gribas ticēt, ka pasaulē ir vēl tādi cilvēki.

Man ar vīru ir pilnīgi tīras, uzticamas un kvalitatīvas attiecības. Jau iet 8.gads kā esam kopā. Saprotiet, viss ir atkarīgs no jums pašām un jūsu vīriešiem. Ja jūs pašas esat vieglprātīgas, mīlestību uztveriet tikai kā simpātijas "a ja nu tomēr pāraugs mīlestībā" vai "labāk ar viņu padraiskošos nekā būšu bez attiecībām", tad, protams, jūs pašas pakļuaujiet jūsu uzticību likteņa ironijai.
Manuprāt, šodien vispār jaunās paaudzes sabiedrība pārstāja ticēt īstai mīlestībai, jo taču masu spiediens diktē, ka tev attiecībām jābūt jau no jaunības gadiem un tad meitenes pašas uzdod vienkāršas simpātijas par mīlestību. Puiši, kas šodien ir tādi paši, arī ir ieinteresēti izrādīties "skat, man attiecības, es pieredzi gūstu", tāpēc nav brīnums, ka jūs arī krāpj.

Esmu pārliecināta, ka mani nekrāpa, nekrāpj un nekrāps, jo mums abiem ir vēl tā vecā, nesarūsējusī sakne un apziņa par to, kas ir patiesa mīlestība. Atceraties Romeo un Džuljetu, bet Džeinu Eiru un Ročesteru? Un tā var turpināt.

Ja gribiet abpusēju uzticību, nekad nesāciet attiecības ar otrām pusēm, kas kaut maziņu kripatiņu atšķiras no patiesi mīloša cilvēka attieksmes.

Es nekrāpju, neesmu krāpusi un negrasos to darīt. EX-attiecībās, kad viss gāja uz grunti, tā arī teicu, ka vai nu kaut ko mainam (man pietrūkst tas un tas utt.), vai ejam katrs savu ceļu. Šajā ziņā atklātība man ir ļoti būtiska.
Tagadējās attiecībās zinu, ka draugs ticis krāpts iepriekš un pats bijis vēlāk tas, ar kuru krāpj (vīru). Godīgi sakot-es tās sievietes neuzskatu par sievietēm, bet necilvēkiem.
Un vecākus (cilvēkus, kas audzina bērnus), kas krāpj vīru/sievu, draugu/draudzeni, uzskatu par TIESĀJAMĀM.
Jo bērns mācās no vecākiem attiecību veidošanu, nemanot pārņem vecāku attiecību modeli (ko izmanīt pēc tam var, bet tas nav viegli) un vecāks,neesot attiecībās atklāts, bērnam iemāca nepareizu attiecību modeli (tās mazās vārdos neizsakāmās lietas, ko nevar izstāstīt, ir attiecībās tik ļoti svarīgas).
Bērnam labāk zināt, ka vecāki ir škīrušies, nekā mācīties nepareizu attiecību modeli.

Man šķiet, ka nav jēgas te lauzt šķēpus un censties citādi domājošo pārliecināt par pretējo. Mēs katra varam laimīgas dzīvot savā pasaulē un skatīties uz dzīvi caur savām "brillēm". Domāju, ka savā ziņā laimīgas ir gan tās, kuras zina, kas lācītim vēderā, gan tās, kas vēl ceļā uz to vai varbūt ietilpst tajos nieka procentos, kas dzīvojas godīgi. Un visām labi. :)

Par savu pieredzi (kas nebūt nenoliedz citādākas) - nedzīvoju starp bomāriem vai prastiem cilvēkiem, gribētu pat apgalvot, ka starp samērā inteliģentiem, zinošiem, varošiem un darošiem ļaudīm, bet, lai cik baisa tā statistika arī kādai neliekas, jā, 95% gadījumu zināmie vīrieši ir krāpuši agrāk vai krāpj pašlaik. Ne vienmēr tā - ar stabilu mīļāko, bieži vien vienkārši viena, atvainojos, kniebiena apmērā, bet krāpšanas fakts ir noticis. No tiem atlikušajiem pieciem procentiem droši vien kādi trīs ir vienkārši gaismā nenākušie. Ok, zinātniska pamata šai "diagrammai" nav un gan jau kaut kur pasaulē vēl mīt tik nesamaitāti cilvēki, kas to atlikušo nelielo daļiņu pārstāv, bet novērotais un pieredzētais vēsta pavisam ko citu.

negribas jau, bet būs vien jāpiekrīt- krāpj daudzi un bieži..
man tuvākie piemēri- mana mamma, brālis, kaimiņš, klasesbiedrs, bērnības draudzene..traki, ne?

manuprāt, uzzināt,ka tiec krāpta ir šausmīgi, bet vistrakāk, ja tas notiek tad,kad no šī vīrieša(krāpēja) gaidi bērnu(zināms viens dzīvs piemērs)- nesaprotu,kā viņa kko tādu spēja viņam piedot..

pati nekad nespētu krāpt, jo pārāk labi zinu savu sirdapziņu- noēstu mani tikai tā..

arī par tagadējo draugu gribētos domāt to labāko, bet ir fakti (sarakstes ar citām, piekrāpis bijušo), kas liek nezaudēt modrību..

bet jebkurā gadījumā, novēlu jums tos labākos, kuri jūs nekad nekrāps, jo visas esam pārāk jaukas un foršas :)

Es arī nesaprotu, kur visām tā informācija, par to vai viņu paziņas krāpj savas draudzenes/sievas. Arī es pazīstu diezgan daudz vīriešus, bet par lielāko daļu no viņiem nezinu - krāpj vai nekrāpj. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt cilvēkus (gan vīriešus, gan sievietes) par kuriem zinu, ka viņi ir krāpuši.

Varat par mani smieties, bet es esmu pārliecināta, ka mans vīrietis mani nekrāpj. Pirmkārt, lielākoties esam kopā un ja nē, tad zinu kur viņš ir. Otrkārt, zinu kāda ir viņa attieksme pret krāpšanu. Treškārt, man patīk tā domāt - es izbaudu savas attiecības, nevis domāju par to, vai tik vņam nav cita. Kamēr nebūs acīmredzamu perādījumu, neticēšu, ka mani krāpj.
'
Pati arī nekrāpju, nekad neesmu krāpusi un nekrāpšu. Ja rastos vēlme krāpt, attiecības beigtos.

Nu varbuut taam, kuras sevi te ieceelushas par visu (jo PILNIIGI VISI tachu kraapj) vechu uzticiibas personaam, tie chomi ir kaut kaadi debili, saldi babnjiki? :D just saying... Jo man arii ir saliidzinoshi daudz draugu puishu, arii es biezhi pie alus kausa baaraa seezhu tikai ar dzhekiem. Tikai nu es vareetu teikt, ka kraapj varbuut 50/50 no tiem maniem pazinjaam. vienkaarshi man normaalaaki tie draugi laikam hehe. Ir gan kraaptas, gan nekraaptas draudzenes. Nu kaa var vispaar iedomaaties teikt, ka VISI kraapj??? Jums tieshaam tikai stulbenji apkaart laikam.

Un par sevi es esmu paarliecinaata 100%, ka nekraapshu nekad. Tas pat nav tik ljoti cienjas un miilestiibas (kas tomeer manaas attieciibaas ir) deelj, bet taapeec ka es sevi paziistu - ja nokraaptu, tad saeestu sevi no iekshaam un pati ar sevi vairs nekad nevareetu sadziivot. Draugam uzticos 99% (kas noziimee uzticos 100%, bet zinu, ka var arii nokraapt varbuut kaadreiz naakotnee). Es labaak miilu ar pilnu atdevi un naivumu, nekaa gaidu, kad tad nu mani beidzot kraaps, jo, atkaartoshos, pilniigi visi tachu kraapj :D

Kameer rakstiiju komentaaru iedomaajos - varbuut tie 100% kraapeeji ir tikai Latvijaa? No turienes ir arii visvairaak kraapeejstaastu dzirdeeti. Nu tad ko - pashas vainiigas :*

Piekriitu,ka liela dalja ir tendeeta uz otraas pusiites kraapshanu,diemzheel.
Tachu ir muljkjiigi apgalvot ,ka visi viens otru kraapj. Veel es domaaju,ka vairaak kraapj viirieshi.
Pati diemzheel esmu kraapusi savu ex..attieciibas bija sevi izsmeelushas,nebiju laimiiga ne par gramu ,tachu biju gljeeva lai vispirms izshkjirtos. Nozheeloju ,ka kraapu. Ticu sev un esmu nozveereejusies nekraapt. Shobriid esmu ljoti laimiiga ar patiesi "iisto" cilveeku,taa gribeetos domaat,ka taa arii tas buus muuzhiigi,jo ticu iistai miilestiibai bez kraapshanas utt.:)
Nevaru pat iedomaaties,ka draugs vareetu kraapt,zinu ka varu uzticeeties,un pati par sevi - zinu,ka sho cilveeku nevareetu un negribeetu kraapt.
Vispaar taa vainas apzina /sirdsapzina ir briesmiiga..bet lielaakajai daljai kraapeeju man liekas taadas nav..
Vispaar es shausminos ,ka ir gjimene,beerni,kopeeja maaja utt,un viirietis kraapj. Tas ir skumji.

Daudz par šo tēmu domāju. Mana pieredze arī es negatīva!

Es esmu bijusi mīļākā. Bet veselu gadu neko par to nezināju!!!!!!!!!! Biju vēl jaunāka, naivāka. Satikos, likās tik pieklājīgs jauks puisis, vienīgais attiecības negāja uz priešu - neiepazīstināja ar ģimeni utt. Citādi it kā viss ok, tad pameta mani, pārdzīvoju. Pēc pāris mēnešiem atkal lūdzās lai esmu ar viņu. Bet pēc laika man apnika ka attiecības stāv uz vietas, tāpēc aizgāju no viņu. Attiecību periodā viņš neiepazīstināja, bet draugos bija parādījis savus radus. Izrādas, ka meitene, kuru viņš dēvēja par savu māsīcu ir viņa draudzene :D To uzzināju tikai laiku pēc škiršanās! :D Slīpēts tips, lai arī likās tik juaks un patiess cilvēks, mīļš, labi audzināts, nu sapņu puisis :D

Otrais arī uzsāka internetā saraksti un pasēja attiecību laikā satikties ar to veceni.

Tagad - kam ticēt? Nezinu vai var :D Protams, nevar jau dzīvot attiecībās, visu laiku satraucoties. Es paļaujos, ka esmu uzticīga un gaidu to pašu no vīrieša. Pati nekad neesmu krāpusi, man tas liekas normāli, ja blakus ir mīļš cilvēciņš, tad viņu ciena un citi ir neitrāli/vienaldzīgi, vismaz man nav domu oo varētu ar to vai šito čali tagad nodrāzties tāpat vien. Man ir attiecības, esmu uzticīga, ja uzzināšu (kad rodas aizdomas, protu paspiegot) tad visam punkts. viņš to zina, lai pats arī izdara izvēli. Ar varu nepiespiedīšu būt ar mani un pie pavadiņas visur neizvadāšu. Vai nu cilvēkam ir iekšā tā vēlme būt ar mani, vai nu lai staigā tālāk no vienas pie otras, ja dzīvē galvenais tikai ebāzt vēl kādā caurumā :D

un kur tad paliek uzticēšanās otram? es nez, es neredzu jēgu attiecībām, ja nevalda savstarpēja uzticēšanās un cieņa, un īstenībā arī godīgums. es neredzu jēgu attiecībām, kurās tu nevis meties ar pilnu elpu un izbaudi pilnībā katru mirkli, bet sēdi un jau iepriekš noslēdzies, gaidot, kad nu pienāks tas brīdis, kad viņš tevi krāpj. (jo takš visi veči krāpj, tā saka foruma zinātājas) jā, varbūt kāda, un ne viena vien šādi uzticoties aplauzīsies, bet viņa būs bijusi attiecībās par visiem 100% un tās izdzīvojusi, izbaudījusi. Savukārt tās, kas jau sevi sargājot gatavojas - nu nevar tak tā izbaudīt attiecības uz pilnu klapi. Un nevar teikt, ka visi ir vienādi un ka visi krāpj. arī tas, ka cilvēks kādreiz ir kādu krāpis, nenozīmē, ka viņš krāps arī šo cilvēku. (te dažām ir arguments, ka katrs vismaz reizi dzīvē ir krāpis, itkā tas automātiski nozīmē hronisku krāpšanu.) Jā, varbūt esmu jauna, naiva utt, bet tā es domāju. Es nevarētu tā dzīvot ar pārliecību, ka visi veči krāpj un manējais gan jau arī, lai tik nesaka man galvenais.
Un jā, esmu pārliecināta, ka mans vīrietis mani nekrāpj, un arī man nav pat prātā ienācis viņu krāpt. Mums ir abiem arī skaidrs, ka tajā brīdī, kad viens no mums aiziet pa kreisi, viss ir cauri. Un es laikam esmu vienīgā, kura dusmotos, ja kāds zinātu, bet nepateiktu par to, ka mani kāds krāpis, es esmu par godīgumu tādā ziņā, nevis par dzīvošanu sapņu mākonī vai uzstādot ultimātu - ja krāp, tad tā lai es neatrodu vai tā, lai neviens nezin.

Manā pašreizējā darbā praktiski visi vīrieši (ne puišeļi, bet tieši precēti vīrieši) KRĀPJ savas sievas. Es pat reizēm pa jokam savu darba vietu saucu par bordeli! :D
Piemēram, vienam kolēģim nesen sieva dzemdēja otru bērniņu, bet viņš tā vietā lakstojas ar 10 gadus jaunāku meiteni, pietam pats visos sīkumos stāsta cik forša viņa gultā, bet cerams, ka nepaliks stāvoklī, jo 3-o bērnu viņam nevajag un ierēc par to visu! Tad vienam sieva ir gaidībās, bet tas vīrieti netraucē braukt izklaidēties ar darba kolēģi un ne tikai izklaidēties. Trešajam vnk sieva apnikusi un viņš lien pie katras, kura neatteiks! Un visiem pārējiem vīriešiem ir līdzīgi... daudziem, izskatās, ka ir smagi vienalga, vai ir sieva mājās, vai nav sievas! Galvenais apmierināt savas vajadzības! Dīvainā kārtā viņi mēdz arī pārējiem darba kolēģiem "parādīt" savas mīļākās un nebaidās, ka kāds pateiks to viņu sievām... Un tām meitenēm arī ir pofig, ir vai nav sievas...
Aj, nu vispār diezgan pesimistiski, ja uz to tā paskatās.... :(
Savā draugu lokā gan nezinu nevienu, kurš krāptu savu draudzeni vai sievu.

Taapeec arii es saku-jaapriecaajas par katru kopaa nodziivoto briidi ar cilveeku ,kurs dara juus laimiigas!Noteikti piekriitu Cataleya-nevajag piesaukt ,centreeties uz negatiivo!

Ja sieviete ir līdz ausīm iemīlējusies un vēl bonusā ir atkarība no šī vīrieša, tad pat krāpšana nevar aizdzīt viņu prom. Nu nopietni. Esmu 3 vai 4 reizes piekrāpta un arī pēc pēdējās reizes es neaizgāju no viņa. Jā,iespējams grīdas lupata esmu.Bet, nē, man ir tik stipras saites ar viņu, ka nevar tās saraut.
Vīrieši ir mednieki, es pilnīgi piekrītu tam puisim. Pati esmu redzējusi kā aizņemti vīrieši luncina astes ap citām. Ok, itkā jau tas neliekas normāli un tā, bet man liekas, ak viņus mainīt nevar.
Bet šie paradumi vairāk ir novērojami sākot ar 80.gada vīriešiem. agrāk dzimušajiem ir stingri ieaudzinātas manieres, agrāk tomēr bija cita audzināšana un viņi par tādām muļķībām kā krāpšana. Mūsdienās liekas,ka tas ir modē.
Es nevarētu nekad savu mīļoto krāpt,esmu uzticīga kopš pirmā randiņa.

chanley - man sanaacis ir biezji tuseet puishu paseedeeshanaas pie alus kausa, kur esmu vieniigaa meitene. tur esmu dzirdeejusi, plus daudzi pie maniim naak peec viedoklja no sievieshu redzes punkta, jo zina, ka taalaak nevienam neko nestaastiishu. kaa arii tenkas arii kliist apkaart, kas ar ko. it iipashi, ja nedziivo lielaa pilseetaa.

njaa, liekaas lielaakaa dalja buutu shokaa, ja zinaatu, pa kuru laiku viirieshi pamanaas pamiiciit kaadu citu. vienu pazinju pat vinja vecaaki piesedz. es gan vairaak briinos par citu - par taam sievieteem ar kuraam kraapj.

Ko tur brīnīties? Ir ļoti daudz sieviešu, kurām sekss ir tikai sekss. Kāda starpība , vai vīrietis brīvs, aizņemts vai precēts??
Un , piedod, bet lielākā daļa sieviešu par tām pieviltajām draudzenēm, sievām nedomā VISPĀR.

njaa, liekaas lielaakaa dalja buutu shokaa, ja zinaatu, pa kuru laiku viirieshi pamanaas pamiiciit kaadu citu. vienu pazinju pat vinja vecaaki piesedz. es gan vairaak briinos par citu - par taam sievieteem ar kuraam kraapj.

Mani arī ieinteresējis jautājums - kā jūs uzzināt par šo vīriešu sānsoļiem? Man arī pazīstami ir daudzi vīrieši, bet man nav ne jausmas, krāpj viņi savas sievas un draudzenes vai nē. Neviens taču neiet un neplātās!?

Es tā padomāju no savas perspektīvas, ja es kaut ko tādu izdarītu, es nevienam nestāstītu, pati tiktu galā ar putru, ko ievārījusi. Kur nu vēl stāstītu visādiem paziņām, draugu pulkam un vēl sazin kam.

Pati nevienu neesmu krāpusi. Vai mani krāpj - nezinu. Šķiet, ka nē. Bet, atkārtošos kā daudzas citas, you can never know... Bet arī neiespringstu uz šo jautājumu. Viņš mani dara laimīgu un man ar to pietiek :)

Es nesaprotu, kaapeec visas ir tik viilushaas viirieshos, no trim ar kuriem es esmu bijusi kopaa neviens nekad nav mani kraapis, zinu 100%... vienmer esmu zinajusi visu kur vinji ir,ar ko... neviens bez manis tuseet nav gaajis, jo nav taa veeleejies. Ja nu vieniigi darbaa Valsts iestades stikla sienu eekaa uz galda :d un es neesmu naiva, zinu daudzus kas kraapj, bet tur ir citaadakas attieciibas, tur no virieshu puses redzams, ka nav juutas uz visiem 100... man pilniigi gribaas lai taas, kas saka, ka VISI kraapj, to pietaditu :d

karinjo, zini, es labāk dzīvoju ar domu, ka ir iespējamība, ka gan es, gan mans mīļotais varam būt neuzticīgi viens otram, nekā mīlēt no visas sirds, ticēt un lolot rozā sapņus, un beigās palikt ar pārlūzušu sirdi. Izvēlos būt piezemētāka.
Manai draudzenei bija tāda pieredze - viņa mīlēja vīrieti ļoti, vīrietis arī mīlēja, lutināja, bet krāpa, un zini, viņai tas tik ļoti sāpēja, grūti pārcieta. Galu galā sievietes emocionāli ir vājākas par vīriešiem, viņas grūtāk pārcieš šķiršanos.

Manuprāt, viss atkarīgs no cilvēka, vides, audzināšanas.

Mans labākais draugs, piemēram, nekad nevienu meiteni nav krāpis. Un viņš nav latvietis.
Kā arī- pastāv tāda vīriešu kategorija, kuriem ir bijis tik daudz visādu sieviešu un kuri ir tik daudz visādas situācijas piedzīvojuši, ka , ja viņi atrod cilvēku, ar kuru tiešām ir saderība, viņi nekrāpj. Ar nosacījumu, ka sieviete pati ir uzticīga. Ja jutīs/domās, ka sieviete iet pa kreisi, darīs to pašu.

Es zinu, ka daudzi krāpj , bet es zinu arī, ka ir tādi , kas to nedara. Nekas nav labs, kas tiek pasniegts kā absolūtā/ vienīgā īstenība. Domāju, ja meitene visu laiku domās un ticēs, ka puisis viņu agrāk vai vēlāk piekrāps, viņš to arī izdarīs. Mēs taču pievelkam to , ko domājam.