UZTICĪBA?

Piekriitu,ka liela dalja ir tendeeta uz otraas pusiites kraapshanu,diemzheel.
Tachu ir muljkjiigi apgalvot ,ka visi viens otru kraapj. Veel es domaaju,ka vairaak kraapj viirieshi.
Pati diemzheel esmu kraapusi savu ex..attieciibas bija sevi izsmeelushas,nebiju laimiiga ne par gramu ,tachu biju gljeeva lai vispirms izshkjirtos. Nozheeloju ,ka kraapu. Ticu sev un esmu nozveereejusies nekraapt. Shobriid esmu ljoti laimiiga ar patiesi "iisto" cilveeku,taa gribeetos domaat,ka taa arii tas buus muuzhiigi,jo ticu iistai miilestiibai bez kraapshanas utt.:)
Nevaru pat iedomaaties,ka draugs vareetu kraapt,zinu ka varu uzticeeties,un pati par sevi - zinu,ka sho cilveeku nevareetu un negribeetu kraapt.
Vispaar taa vainas apzina /sirdsapzina ir briesmiiga..bet lielaakajai daljai kraapeeju man liekas taadas nav..
Vispaar es shausminos ,ka ir gjimene,beerni,kopeeja maaja utt,un viirietis kraapj. Tas ir skumji.

Nu varbuut taam, kuras sevi te ieceelushas par visu (jo PILNIIGI VISI tachu kraapj) vechu uzticiibas personaam, tie chomi ir kaut kaadi debili, saldi babnjiki? :D just saying... Jo man arii ir saliidzinoshi daudz draugu puishu, arii es biezhi pie alus kausa baaraa seezhu tikai ar dzhekiem. Tikai nu es vareetu teikt, ka kraapj varbuut 50/50 no tiem maniem pazinjaam. vienkaarshi man normaalaaki tie draugi laikam hehe. Ir gan kraaptas, gan nekraaptas draudzenes. Nu kaa var vispaar iedomaaties teikt, ka VISI kraapj??? Jums tieshaam tikai stulbenji apkaart laikam.

Un par sevi es esmu paarliecinaata 100%, ka nekraapshu nekad. Tas pat nav tik ljoti cienjas un miilestiibas (kas tomeer manaas attieciibaas ir) deelj, bet taapeec ka es sevi paziistu - ja nokraaptu, tad saeestu sevi no iekshaam un pati ar sevi vairs nekad nevareetu sadziivot. Draugam uzticos 99% (kas noziimee uzticos 100%, bet zinu, ka var arii nokraapt varbuut kaadreiz naakotnee). Es labaak miilu ar pilnu atdevi un naivumu, nekaa gaidu, kad tad nu mani beidzot kraaps, jo, atkaartoshos, pilniigi visi tachu kraapj :D

Kameer rakstiiju komentaaru iedomaajos - varbuut tie 100% kraapeeji ir tikai Latvijaa? No turienes ir arii visvairaak kraapeejstaastu dzirdeeti. Nu tad ko - pashas vainiigas :*

Es arī nesaprotu, kur visām tā informācija, par to vai viņu paziņas krāpj savas draudzenes/sievas. Arī es pazīstu diezgan daudz vīriešus, bet par lielāko daļu no viņiem nezinu - krāpj vai nekrāpj. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt cilvēkus (gan vīriešus, gan sievietes) par kuriem zinu, ka viņi ir krāpuši.

Varat par mani smieties, bet es esmu pārliecināta, ka mans vīrietis mani nekrāpj. Pirmkārt, lielākoties esam kopā un ja nē, tad zinu kur viņš ir. Otrkārt, zinu kāda ir viņa attieksme pret krāpšanu. Treškārt, man patīk tā domāt - es izbaudu savas attiecības, nevis domāju par to, vai tik vņam nav cita. Kamēr nebūs acīmredzamu perādījumu, neticēšu, ka mani krāpj.
'
Pati arī nekrāpju, nekad neesmu krāpusi un nekrāpšu. Ja rastos vēlme krāpt, attiecības beigtos.

negribas jau, bet būs vien jāpiekrīt- krāpj daudzi un bieži..
man tuvākie piemēri- mana mamma, brālis, kaimiņš, klasesbiedrs, bērnības draudzene..traki, ne?

manuprāt, uzzināt,ka tiec krāpta ir šausmīgi, bet vistrakāk, ja tas notiek tad,kad no šī vīrieša(krāpēja) gaidi bērnu(zināms viens dzīvs piemērs)- nesaprotu,kā viņa kko tādu spēja viņam piedot..

pati nekad nespētu krāpt, jo pārāk labi zinu savu sirdapziņu- noēstu mani tikai tā..

arī par tagadējo draugu gribētos domāt to labāko, bet ir fakti (sarakstes ar citām, piekrāpis bijušo), kas liek nezaudēt modrību..

bet jebkurā gadījumā, novēlu jums tos labākos, kuri jūs nekad nekrāps, jo visas esam pārāk jaukas un foršas :)

Man šķiet, ka nav jēgas te lauzt šķēpus un censties citādi domājošo pārliecināt par pretējo. Mēs katra varam laimīgas dzīvot savā pasaulē un skatīties uz dzīvi caur savām "brillēm". Domāju, ka savā ziņā laimīgas ir gan tās, kuras zina, kas lācītim vēderā, gan tās, kas vēl ceļā uz to vai varbūt ietilpst tajos nieka procentos, kas dzīvojas godīgi. Un visām labi. :)

Par savu pieredzi (kas nebūt nenoliedz citādākas) - nedzīvoju starp bomāriem vai prastiem cilvēkiem, gribētu pat apgalvot, ka starp samērā inteliģentiem, zinošiem, varošiem un darošiem ļaudīm, bet, lai cik baisa tā statistika arī kādai neliekas, jā, 95% gadījumu zināmie vīrieši ir krāpuši agrāk vai krāpj pašlaik. Ne vienmēr tā - ar stabilu mīļāko, bieži vien vienkārši viena, atvainojos, kniebiena apmērā, bet krāpšanas fakts ir noticis. No tiem atlikušajiem pieciem procentiem droši vien kādi trīs ir vienkārši gaismā nenākušie. Ok, zinātniska pamata šai "diagrammai" nav un gan jau kaut kur pasaulē vēl mīt tik nesamaitāti cilvēki, kas to atlikušo nelielo daļiņu pārstāv, bet novērotais un pieredzētais vēsta pavisam ko citu.

Es nekrāpju, neesmu krāpusi un negrasos to darīt. EX-attiecībās, kad viss gāja uz grunti, tā arī teicu, ka vai nu kaut ko mainam (man pietrūkst tas un tas utt.), vai ejam katrs savu ceļu. Šajā ziņā atklātība man ir ļoti būtiska.
Tagadējās attiecībās zinu, ka draugs ticis krāpts iepriekš un pats bijis vēlāk tas, ar kuru krāpj (vīru). Godīgi sakot-es tās sievietes neuzskatu par sievietēm, bet necilvēkiem.
Un vecākus (cilvēkus, kas audzina bērnus), kas krāpj vīru/sievu, draugu/draudzeni, uzskatu par TIESĀJAMĀM.
Jo bērns mācās no vecākiem attiecību veidošanu, nemanot pārņem vecāku attiecību modeli (ko izmanīt pēc tam var, bet tas nav viegli) un vecāks,neesot attiecībās atklāts, bērnam iemāca nepareizu attiecību modeli (tās mazās vārdos neizsakāmās lietas, ko nevar izstāstīt, ir attiecībās tik ļoti svarīgas).
Bērnam labāk zināt, ka vecāki ir škīrušies, nekā mācīties nepareizu attiecību modeli.

Man ar vīru ir pilnīgi tīras, uzticamas un kvalitatīvas attiecības. Jau iet 8.gads kā esam kopā. Saprotiet, viss ir atkarīgs no jums pašām un jūsu vīriešiem. Ja jūs pašas esat vieglprātīgas, mīlestību uztveriet tikai kā simpātijas "a ja nu tomēr pāraugs mīlestībā" vai "labāk ar viņu padraiskošos nekā būšu bez attiecībām", tad, protams, jūs pašas pakļuaujiet jūsu uzticību likteņa ironijai.
Manuprāt, šodien vispār jaunās paaudzes sabiedrība pārstāja ticēt īstai mīlestībai, jo taču masu spiediens diktē, ka tev attiecībām jābūt jau no jaunības gadiem un tad meitenes pašas uzdod vienkāršas simpātijas par mīlestību. Puiši, kas šodien ir tādi paši, arī ir ieinteresēti izrādīties "skat, man attiecības, es pieredzi gūstu", tāpēc nav brīnums, ka jūs arī krāpj.

Esmu pārliecināta, ka mani nekrāpa, nekrāpj un nekrāps, jo mums abiem ir vēl tā vecā, nesarūsējusī sakne un apziņa par to, kas ir patiesa mīlestība. Atceraties Romeo un Džuljetu, bet Džeinu Eiru un Ročesteru? Un tā var turpināt.

Ja gribiet abpusēju uzticību, nekad nesāciet attiecības ar otrām pusēm, kas kaut maziņu kripatiņu atšķiras no patiesi mīloša cilvēka attieksmes.

Spotorno- skaisti. Ļoti. Gribas ticēt, ka pasaulē ir vēl tādi cilvēki.