Jā, es ticu, ka mani nekrāpj. Es to zinu. Un nevis tādēļ, ka es būtu naiva, bet tādēļ, ka šādām šaubām nekad nav bijis pat vismazākais iemesls.
Loģiski, ka neviena sieviete nav tāda muļķe, lai uzskatītu, ka tas nekad, nekad nevarētu notikt. Protams, var. Un es to zinu. Bet tas, ka es skatīšos uz viņu ar šķību aci un pārbaudīšu katru viņa soli, neliks viņam mani mīlēt vairāk. Ja vīrietis gribēs krāpt, viņš atradīs veidu, kā to izdarīt. Tādēļ, es neuzskatu, ka man būtu jābojā savas attiecības nemitīgi uztraucoties par kaut kādām varbūtībām, jo redz kaimiņu Annu viņas Jurītis krāpa.
Esmu pārāk pašpārliecināta sieviete, lai katrā vīrieša darba kolēģē vai iecienītā gaļas veikala pārdevējā mēģinātu saskatīt konkurenti. Mans vīrietis ļoti labi zina, ka viņam ir iespēja tikties ar kādu citu, ja viņš to vēlas, labi apzinoties, ka tajā brīdī mūsu attiecības būs beigušās bez iespējas atgriezties.
Nav divu vienādu attiecību modeļu. Katra mēs pašas vislabāk zinām, kas notiek mūsu attiecībās, tāpēc tāda vispārināšana, ka redz visi krāpj, man nav saprotama.
11
