tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..
Miaa @ 28.01.2021 18:49
Ļoti labs jautājums. Par sevi varu teikt, ka nespēja atlaist šo pagātni, tiešām ir traucējusi visās manās līdzšinējās attiecībās. Vairākkārt bijis tā, ka pašai šķiet, ka esmu spējusi tikt pāri pagātnei un ka esmu laimīga esošajās attiecībās, bet tad šis cilvēks no pagātnes pēkšņi atkal uzrodas manā dzīvē un reizēm pietiek pat ar parastu "Čau, kā tev klājas?" īsziņas saņemšanu, lai visa mana pasaule atkal apgrieztos kājām gaisā. Reizēm pat liekas, ka šis cilvēks tādā veidā mani moca, ļaujot kādu laiciņu padzīvot priecīgai un laimīgai, un tad atkal uzrodas manā dzīvē, liekot man atkal pavadīt bezmiega naktis, domājot, atceroties, sapņojot... Es zinu, ka mums vajadzētu izrunāties, bet laikam joprojām baidos pielikt visam šim stāstam punktu, tāpēc atkal un atkal punkta vietā turpinu likt daudzpunktes...
umatere @ 28.01.2021 08:21tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..
Rudens @ 27.01.2021 19:36Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!
tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..Rudens @ 27.01.2021 19:36Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!
umatere @ 26.01.2021 22:13Bet dzirdēti ir arī ļoti patīkami stāsti, sagaida pat vairāk kā 13 gadus un dzīvo dzīvi laimīgi... ai esmu sapinusies domās...
Miaa @ 26.01.2021 23:30
Ak, kā šim piekrītu! Ir manā dzīvē cilvēks, kuru reiz ļoti mīlēju, taču gadi pagāja un, lai arī pret šo cilvēku vienmēr lološu siltas jūtas, tas dzīves posms ir palicis pagātnē, savukārt šis cilvēks 10 gadu garumā turpina periodiski uzrasties manā dzīvē, atgādināt par sevi un teikt, ka atliktu man tikai uzrakstīt un viņš būtu klāt. Kāda draudzene man reiz vaicāja: "Kādēļ neesat kopā, ja reiz jūtas ir gan viņam, gan tev?" Ilgi domāju un sapratu, ka tas, kas starp mums reiz bija, bija divu tīņu aizraušanās vienam ar otru. Tas bija skaists laiks. Taču ne man, ne viņam nav ne jausmas, kāda būtu mūsu dzīve ikdienā, ja mēs būtu kopā tagad - kā divi pieauguši cilvēki, ne tīņi, kas bijām toreiz. Ikdienā ar visām problēmām, ar muļķīgiem strīdiem par to, kurš šodien mazgās traukus vai brauks iepirkties, ikdienā ar visu tās rutīnu, trūkumu ieraudzīšanu viens otrā, mazu, bet kaitinošu paradumu atklāšanu viens otrā. Šim cilvēkam esmu palikusi kā skaista atmiņa par reiz kopā pavadīto laiku. Es dzīvoju viņa fantāzijās, tāpat kā viņš vienmēr dzīvos manās. Es vienmēr mazliet pasapņošu no sērijas "kā būtu, ja būtu...", taču beigu beigās tik un tā izvēlēšos dzīvot ar šīm skaistajām atmiņām sirdī, nekā pazudināt visu kopīgas nākotnes, kura var arī neizdoties, vārdā. Ir mīlas stāsti, kuriem jāpaliek tikai atmiņās un pusaudžu gados sarakstītās dienasgrāmatās.
Es dzīvoju viņa fantāzijās, tāpat kā viņš vienmēr dzīvos manās. Es vienmēr mazliet pasapņošu no sērijas "kā būtu, ja būtu...", taču beigu beigās ...
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 22:22
Jūs abi beigu beigās nonāksiet pie sasistas siles. Netērē šādām lietām laiku. Noglabā šo skaisto “mīlestības” stāstu atvilknē un atceries vecumdienās, kad ar draudzenēm dzersi vīnu un stāstīsi, ka bija tāds “Kārlis”, kurš tevi alka un gaidīja 13 gadus, bet tu sevi nolēmi veltīt karjerai, ceļojumiem un negaidīti iepazītām simpātijām, no kurām vienu iemīlēji, salaulājies, radīji bērnus, mazbērnus, uzcēli māju..
Atstāj savu “Kārli” karalaika mīlasstāstiem, kur “Kārļi” dodas karā un nepārnāk, bet tu turpini viņu mīlēt līdz sava kapa malai, jau esot laulāta ar citu..
umatere @ 26.01.2021 22:13Bet dzirdēti ir arī ļoti patīkami stāsti, sagaida pat vairāk kā 13 gadus un dzīvo dzīvi laimīgi... ai esmu sapinusies domās...
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.