Man bija problemātiska āda jau no 5. klases, tātād 12 gadu vecuma. Visu laiku mocijos milzīgos kompleksos, jo mamma to neujzskatīja par problēmu. Esmu daudz no kā dzīvē atteikusies, tieši dēl drausmīgās sejas ādas, jo viss bija pumpās, pilnīgi visa seja. Kad pieaugu un parādījās sava nauda un arī interese par sevi, jo tas viss ļoti iedragā pašcieņu, kādu laiku pat mēģināju vienkārši pienemt to, samierināties.
Māsica taktiskā veidā man ieteica savu kosmetoloģi. Pirmajās divās vizītēs man tīrija seju 3h, sāp drausmīgi, pirmais gads pagāja atveseļojot seju, gāju katru mēnesi, otrajā gadā jau man vairs nebija problemātiska āda, bet normāla, visus sejas kopšanas līdzekļus sapirku pie viņas un joprojām eju katru mēnesi, reizi pusgadā atkal tīra, bet tikai sīkumoņus, nevis tā nopietni kā sakumā, jo sejas āda ir pārstājusi pastiprināti ražot sebumu.
Man arī ir paplašinātas poras, bet nu jau viņas ir palikušas šauras, vairs tā nekrīt acīs, kosmetoloģe saka, ka poras nekad pavisam nepazudīs, tas vienkārši ir tāds ādas tips.